Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dzīvokļu īpašnieku un īrnieku dzīve nekad nav bijusi garlaicīga vai bezbēdīga. Ja neskaita pašu pēdējo gadu, kad globālās krīzes iespaidā kritušas energoresursu cenas, komunālie un apsaimniekošanas maksājumi nemitīgi auguši un pakāpeniski tiek aplikti ar aizvien lielākiem nodokļiem. Vairākkārtīgi uzskrūvēta nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība, pēc kuras tiek rēķināti nodokļi. Rīgas denacionalizētajos namos aizvien augusi namu īpašnieku vai viņu pilnvaroto pārvaldnieku apetīte un nekaunība. Kur nu vēl ļaunprātīgie nemaksātāji, siltuma, elektrības un ūdens atslēgšana ziemas mēnešos.

Visa dzīvojamo namu sistēma pakļauta alkatīgu starpnieku augošajām prasībām, strīdiem, tiesām, dažādām neizdarībām, krāpšanai un namu pārvalžu patvaļai. Tomēr sabrukusi tā vēl nav: arvien lielākā dzīvokļu daļa saņem siltumu, elektrību, gāzi, ūdeni, tiek izvesti atkritumi, kaut ar novēlošanos un ne labākajā kvalitātē, bet tomēr pakāpeniski tiek salaboti kliedzošākie bojājumi un novērstas avārijas. Daži nami pat renovēti.

Lai arī ne bez strīdiem un ar apšaubāmām izmaksām, tomēr Rīga arvien dod pajumti gan saviem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, gan daudziem iebraucējiem. Lai arī dārgi un neapmierinoši, dzīvokļi par savu naudu saņem reālu labumu. Un jāatzīst, ka daļēji nebūšanās un dārdzībā vainojami paši namu iemītnieki, kuri pārāk paļaujas uz neskaitāmiem starpniekiem, bet nespēj organizēties biedrībās, lai savus namus apsaimniekotu paši.

Tomēr ir viens maksājums, kas vairākkārtīgi audzis, pretī nesaņemot nekādu labumu. Gan dabā, gan sociālās sistēmās šādu parādību sauc par parazitēšanu. Tā ir tā saucamā zemes piespiedu noma, kuru spiesti maksāt simti tūkstoši rīdzinieku. Šāda juridiska anomālija un sociālais parazītisms nepastāv citās valstīs un pat ne visās Latvijas pilsētās, – tikai Rīgā un vēl dažās Latvijas pilsētās.

Pamati šai anomālijai un parazītismam tika likti tālajā 1991. gadā, kad pēc Neatkarības deklarācijas izraisītās eiforijas, ar vieglu pārbīli pavadītajām janvāra barikādēm un augusta puča tika pieņemts īpašs likums “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Šo likumu papildināja un daļēji dublēja 1995. gadā pieņemtais likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Jauno kārtību vēl stingrāk reglamentēja 2009. gadā pieņemtais “Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums”.

Tomēr daudzi šajos likumos noteiktie pasākumi nav īstenoti līdz pat šai dienai. Piemēram, ja neskaita dažus izņēmumus, arvien namiem nav noteikts “dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals”, tāpēc daudzu namu iedzīvotāji arvien maksā arī par to zemi, kas nama izmantošanai nemaz nav nepieciešama. Un bieži vien šīs “liekās” teritorijas ir visai plašas.

Šajos un citos likumos ar “dzīvojamai mājai piesaistītās zemes īpašnieku” nepārprotami bija domātas fiziskās personas vai viņu mantinieki, kurām 1940. gadā piederējušo zemi bija nacionalizējusi padomju vara. Nevienā likumā nav nemazākā mājiena, ka mājām piesaistītā zeme varētu piederēt komercstruktūrām – akciju sabiedrībām, SIA vai citiem komersantiem.

Kamēr politiķi vai ik gadu (vai vismaz pirms vēlēšanām) sola jau tuvākajā laikā novērst minēto likumu radīto “juridisko anomāliju”, tikmēr lielākā denacionalizētās zemes daļa jau sen pieder nevis padomju varas apskādētajiem īpašniekiem, bet gan privātiem komercuzņēmumiem, kuri sadarbībā ar Eiropas bankām zemi pārpirkuši, ar šo procesu uzpūšot nekustamo īpašumu burbuli un panākot kadastrālās vērtības vairākkārtīgu pieaugumu, “treknajos gados” izraisot lielu inflāciju, iegrūžot Latviju finanšu krīzē un mūs visus likumsakarīgi novedot līdz Latvijas “veiksmes stāstam”, par kuru atklāti smejas visa pasaule, izņemot “veiksmes stāsta” propagandas iejūsminātos fanus.

Tātad situācija dzīvojamajos rajonos kopš Latvijas formālās uzņemšanas ES un Eiropas banku ienākšanas ir būtiski un kvalitatīvi mainījusies, un ir radusies jauna “juridiska anomālija”, kad vesels privātu komercstruktūru tīkls bez mazākās piepūles iekasē peļņu, kuru nosaka un garantē likums!

Kā uz to skatās pārējās komercstruktūras, kurām peļņa jāgūst varbūt ne vienmēr tīriem paņēmieniem, bet tomēr caur reālām pūlēm, organizatorisku darbu, darbinieku algošanu, risku un sniedzot reālu labumu saviem klientiem? Kamēr “zemes piespiedu nomā” iesaistītās komercfirmas savu peļņu rauš bez mazākās piepūles, bez riska un ar garantiju! Tikai pavicinot likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, kura 12. panta otrā prim daļa garantē: “Ja uz šā panta otrajā daļā minētās zemes atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības.”

Kā liecina prakse, rakstveida līgums pat nav jāslēdz, pietiek jebkurā laikā iesniegt prasību tiesā. Tiesas parasti šādu prasību apmierina bez liekiem jautājumiem. Jo likums šos 6% (un vēl dažus saistītos maksājumus) garantē, nodrošinot reālu sociālismu privātām komercstruktūrām!

Kā no paraugtipogrāfijas radīt astoņkāji?

Kārtējo reizi bezpalīdzīgi pārspriežot zemes reformas likuma radītās samudžinātās un aizvien nejaukākās sekas, kuras var salīdzināt ar progresējošām vēža metastāzēm, no TV ekrāniem mūs bieži uzrunā šķietami neitrāls eksperts Normunds Šlitke. Mainoties gadiem, viņa balss tonis kļūst aizvien pašpārliecinātāks un ironiskāks, arvien biežāk atļaujoties izaicinošas frāzes un tēvišķas pamācības, kas veltītas jaunajiem pilsētas dzimtcilvēkiem: “Tas mums nācis no padomju laikiem, ka zeme pieder tautai, un budži jāsūta ļoti tālu projām … uz ļoti aukstiem apgabaliem. Šobrīd zeme tāds pats resurss kā elektrība, kā autortiesības…”.

Pavisam nesen šis “neitrālais eksperts” dzimtcilvēkiem nebeidzamu šausmu vietā solīja šausmīgas beigas (skat. manu rakstu “Nacionālo baronu runasvīrs nebeidzamu šausmu vietā piedāvā šausmīgas beigas”). Nekad šādu TV sižetu vadītājs nepaskaidro, ka Normunds Šlitke pats ir lielākais zemes īpašnieks Rīgā, kurš savus ar likumu garantētās peļņas miljonus jau sācis investēt offshore zonā.

Bet savu karjeru Normunds Šlitke sāka pieticīgi, gandrīz kā anekdotiskais amerikāņu miljonārs. 1990. gados viņu (vai viņa paziņas) ieinteresēja iespieddarbi, un tajā privatizācijas drudzī katrs uzņēmīgs vīrs taču varēja noprivatizēt kādu tipogrāfiju, pat tādus ekskluzīvus objektus kā “Paraugtipogrāfija”, “Valsts papīru spiestuve”, “Rīgas zīmogu fabrika”, “Tipogrāfija Liepāja” u.c. (lietoju pašreizējos nosaukumus).

Normunda panākumi tipogrāfiju nozarē auga, ap 2000. gada viņš tika ievēlēts par “Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas” valdes priekšsēdētāja vietnieku. Taču skaidrs, ka peļņas griesti tipogrāfiju nozarē ir visai zemi, konkurence liela, turklāt jāiegulda liels, reāls darbs.

Tāpēc jau 1990. gados Normundā modās interese par daudz perspektīvāko nekustamo īpašumu jomu. “Paraugtipogrāfija” pārtapa par AS “Latzemes nekustamie īpašumi”, vēlāk par – AS “Reversed”, radās māsas uzņēmumi, piemēram, SIA “Latzeme”, veidojās uzticamu cilvēku komanda, kas atbilstoši vajadzībai varēja dibināt citus māsas uzņēmumus, kuri darbojās tajā pašā jomā, bet varēja uzņemties atšķirīgas lomas, praktizēt darba dalīšanu.

Vieni ņēma kredītus zemes iepirkšanai, otri apsaimniekoja iegūtos īpašumus, citi sadarbojās ar ārvalstu klientiem, vēl citi lobēja topošās zemes baronu impērijas intereses likumdošanas, tiesu un izpildvaras iestādēs. Labi juristi nepieciešami visiem censoņiem, tāpēc nebija grūti piesaistīt arī investorus. Izmanīgs jurists bija ne vien pats Normunds, bet arī viņa sieva Indra. Tika kooptēti arī jauni spēki, kurus iesaistīja vienotā komandā.

Rezultātā veidojās vienots vairāku uzņēmumu tīkls, interaktīva sistēma, kurā ar savu materiālo, intelektuālo vai administratīvo daļu iekļāvās neliela, bet saliedēta komanda. Bez paša Normunda un viņa sievas Indras var nosaukt Aigaru Breču, Rolandu Bulu (jau miris), Daci Timermani, Uģi Salnu, Alvi Krasovski, Artu Snipi, Elīnu Dupati (Veidi), Solvitu Melngaili u.c. Dažādos periodos šie cilvēki parādījās dažādos būvējamās impērijas uzņēmumos un dažādās kvalitātēs: kā valdes vai padomes locekļi, kā akcionāri, dalībnieki, prokūristi.

Tiesa, visus dalībniekus precīzi nosaukt nevar, jo mūsu atklātību un caurspīdīgumu daudzinošie likumdevēji drīz vien parūpējās par to, lai akciju sabiedrībām vairs nebūtu jāatklāj savi dalībnieki. Uzņēmuma reģistrā tieši tā arī rakstīts: “Akcionāru saraksta iesniegšana Uzņēmumu reģistrā nav obligāta, tādēļ precīzs akcionāru reģistrs ir pieejams attiecīgajā akciju sabiedrībā.” Tas īstenajiem labuma guvējiem ļauj paslēpties anonimitātē vai pat publiski tēlot “neitrālus ekspertus”.

Arī paši uzņēmumi varēja kļūt par akcionāriem tās pašas impērijas citos uzņēmumos, piemēram, Juridiskais birojs “Specialis” (vēlāk pārdēvēts par “Pilsētas zemes dienestu”) un "Baltic Consulting Services" vairākas reizes bija AS “Reversed” akcionāri. Taču visu šo instalāciju centrā nemainīgi bija un paliek pats Normunds Šlitke.

Lai nepaliktu tukšvārdīgs, nosaukšu arī galvenos Šlitkes impērijas uzņēmumus, kuri tā vai citādi darbojas nekustamo īpašumu jomā un kurus kopumā esmu nosaucis par astoņkāji. Tie ir: AS “Reversed”, SIA “Latzeme”, AS “Pilsētas zemes dienests”, AS “Zemes īpašnieku ģilde”, SIA “Reģionālā zemju pārvalde”, AS “Zemju pārvalde”, SIA “Šmerļa priedes”, AS “Baltic Consulting Services”, SIA “Industriālais parks Jugla”, SIA “Pavaland”(ar plašu Izraēlas pilsoņu līdzdalību).

Zināma saistība ar Šlitkes impēriju konstatējama arī SIA “Realto Medea”. Ar lobēšanu nodarbojas un šķīrējtiesas funkcijas pilda biedrība “Zemes reformas komiteja” un arodbiedrība “Apvienotā brīvā arodbiedrība”. Arī tās veido N. Šlitkes komanda. Lobēšana nepieciešama, lai likumus “sakārtotu” atbilstoši zemes baronu interesēm. Līdz šim Šlitkem tas lieliski izdevies.

Ļoti interesantas funkcijas Normunds Šlitke iedalījis SIA “TimPart”. Uzņēmumu reģistrā pieteikts šāds firmas darbības veids: “Citi informācijas tehnoloģiju un datoru pakalpojumi”. Taču realitātē izskatās, ka SIA “Timpart” galvenā funkcija varētu būt Normunda Šlitkes naudas pārvietošana uz ārzonas kontu, lai “optimizētu” nodokļus un veiktu citas manipulācijas.

Firmu it kā dibinājusi Dace Timermane, 2012. gada 12. jūnijā tajā ieguldot 2845,74 EUR, taču 2014. gada 15. augustā Normunds Šlitke SIA “TimPart” ieguldīja 2 849000,00 EUR (jā, jā, gandrīz 3 miljonus EUR), kas sastādīja 99,90035% firmas kapitāla. Taču tajā pašā dienā Normunda ieguldītā summa parādās jaunam SIA dalībniekam – TINTAGEL S.A., kurš reģistrēts 7 New Road Belizas pilsētas Beliza (neliela teritorija Ziemeļamerikā). Savukārt TINTAGEL S.A. vienīgais akcionārs ir SIA “TimPart”. Jauka kombinācija, vai ne?

Kā Šlitkes astoņkāja juristi apiet neērtus likumus?

Ievadā jau netieši minēju, ka mēdz būt krāpnieciskas namu pārvaldes, kuras burtiski apzog savu lētticīgos klientus. Apzog tādā veidā, ka no dzīvokļiem iekasē naudu par komunālajiem pakalpojumiem (siltumu, ūdeni u.c.), bet šo naudu nepārskaita komunālo pakalpojumu sniedzējiem, t.i. piesavinās sev, pēc tam pieprasa tiesiskās aizsardzības statusu, nomaina dalībniekus un amatpersonas, tiek pasludināta maksātnespēja, un piesavinātā naudiņa vairs nav atgūstama. Līdzīgi pazūd arī ilgstoši krātie namu remontdarbu fondi.

Personīgi esmu izpētījis, ka tādā veidā vairākus desmitus daudzdzīvokļu namu apzaga AS “Māju serviss KSA” un SIA “Jauna Vide.lv” (abām bija vairāki kopēji akcionāri un amatpersonas, piemēram, Normunds Apinis, Jānis Stērninieks, Audits KAS u.c.). Turklāt vairākus namus tie paši personāži paguva apzagt vairākkārt.

Turpināšu no vietas, kad iztukšotā SIA “Jauna Vide.lv” veiksmīgi nomainīja īpašnieku un panāca maksātnespējas izsludināšanu. Nenodrošināto kreditoru prasījumu saraksts, kuriem šī blēžu firma bija palikusi parādā, sastāda vairākas lappuses sīkā drukā, prasījumu kopējā summa – 742 589.05 EUR, turklāt ne jau visi kreditori paguva pieteikties. Cik man zināms, neviens no blēžiem nav tiesāts un turpina vētrainu uzņēmējdarbību.

Vispirms uz pavisam īsu brīdi par SIA “Jauna Vide.lv” maksātnespējas administratoru tiesa apstiprināja Raivi Tauriņu. Nezinu, kāpēc Tauriņš nederēja, bet drīz par maksātnespējas administratoru tiesa apstiprināja mums jau pazīstamo Normunda sievu Indru Kaniņu-Šlitki. Tas bija klajš Maksātnespējas likuma 20. un 21. panta pārkāpums, jo viens no SIA “Jauna Vide.lv” kreditoriem bija MAS “Reversed”, ar kuru Indra Šlitke cieši saistīta, pat bijusi akcionāre. Likuma  valodā runājot, viņa bija “ieinteresētā persona” un atradās “interešu konflikta situācijā attiecībā pret parādnieku”. Viņas pienākums bija par to informēt tiesu un pārējos kreditorus, lai tiktu iecelts cits maksātnespējas administrators.

Taču tie vēl tikai ziediņi. Vairāku apzagto namu apsaimniekošanu drīz pārņēma cita namu pārvalde – SIA “Rīgas namu apsaimniekotājs”. Kad tās pārstāvji 2013. gadā ieradās SIA “Jauna Vide.lv” birojā, lai pārņemtu apsaimniekojamo namu dokumentus, tur sēdēja pats Normunds Šlitke, kurš stādījās priekšā kā maksātnespējas administrators un apgalvoja, ka nekādu dokumentu vai datu nesēju neesot bijis, vien tukšs birojs. Ieinteresētā namu pārvalde velti iztaujāja Maksātnespējas administrāciju, dokumentu meklēšanā iesaistīja pat policiju un tiesu (lieta C27117814), taču nekādus māju lietas dokumentus atgūt neizdevās.

Šis nožēlojamais fakts ļauni atspēlējās, kad pēc 2 gadiem pret SIA “Jauna Vide.lv” apzagto namu dzīvokļu īpašniekiem prasību tiesā iesniedza jau pati MAS “Reversed”. Ja nav dokumentu, kā tiesai pierādīt, ka vispār esi maksājis vai parakstījis pilnvarojuma līgumu? Un dokumentu pazušana tika konstatēta periodā, kad SIA “Jauna Vide.lv” birojā nekontrolēti saimniekoja interešu konfliktā esošā MAS “Reversed” pārstāve Indra Kaniņa-Šlitke un pats Normunds Šlitke, kurš ir lielākais AS “Reversed” akcionārs. Vai sagadīšanās?

Kā lasītāji jau būs nojautuši, maksātnespējas process apsviedīgiem darboņiem sniedz daudz priekšrocību un izdevību, it sevišķi gadījumos, kad par maksātnespējas administratoru izdodas iekārtot “savu cilvēku”. Te jāpaskaidro, ka maksātnespējas administratoram ir milzīgas, miglaini definētas un faktiski nekontrolētas pilnvaras, kas paver plašas iespējas šo pilnvaru savtīgai, ļaunprātīgai, nesodītai izmantošanai. To savā 2013. gada decembra ziņojumā “Par maksātnespējas procesa administratoru darbības uzraudzības sistēmas pilnveidošanu” atzinusi pat pati Tieslietu ministrija, kuras pakļautībā darbojas Maksātnespējas administrācija.

Maksātnespējas administratora kandidātu katrā konkrētā gadījumā iesaka Maksātnespējas administrācija, bet apstiprina tiesa. Un tā nu atkal iznācis, ka par pašas MAS “Reversed” maksātnespējas administratori iecelta Šlitkes komandas ilggadēja locekle un bijusī AS “Reversed” akcionāre (arī N. Šlitkes kolēģe “Apvienotajā brīvajā arodbiedrībā, arī "Baltic Consulting Services" akcionāre utt.) Elīna Dupate (bijusī Elīna Veide). Un jau atkal, spriežot pēc Elīnas Dupates prasības teksta tiesā, šķiet, pazuduši vai pazudināti dokumenti. Atkal sagadīšanās?

Katrs var internetā atrast Maksātnespējas likumu un uzmanīgi izlasīt 20. un 21. pantu, lai saprastu, cik rupji un nekaunīgi tiek sabradāts šis jau tā liberālais likums, un tas notiek ilgstoši un nesodīti! Vēlos uzsvērt, ka abi minētie maksātnespējas procesi ir neglābjami kompromitēti un nav uzskatāmi par objektīviem, un atbilstošā AS “Reversed” darbība izskatās pēc organizētas naudas izspiešanas shēmas, kurā tiesai atvēlēta akla instrumenta funkcija. Ja mūsu liberālajā un “balto apkaklīšu” noziegumiem labvēlīgajā valstī tas vispār iespējams, šai rakstā aprakstītie notikumi ir krimināli izmeklējami.

Šis raksts nav domāts Normunda Šlitkes noniecināšanai – arī nepatīkams pretinieks ir jāciena, un no viņa šis tas pat jāmācās. Pat žēl, ka tāds organizatora talants un enerģija tiek izšķiesti parazitēšanai uz citu cilvēku rēķina. Raksts veltīts visiem Rīgas dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem, kuri pacietīgi maksā “piespiedu zemes nomas” meslus, lai viņi no Normunda Šlitkes pieredzes gūtu mācību un iedvesmu, kā organizēties savu interešu un tiesību aizstāvēšanai. Vai tiešām ar savu pasivitāti ļausim situācijai degradēties tik tālu, lai Latvijas sabiedrība atkal saprastu, kāpēc Šlitkes astoņkājim līdzīgus sociopātiskus parazītus 1941. gadā izsūtīja uz Sibīriju? 

Šai rakstā esmu aprakstījis gadījumus, kas man personīgi zināmi, ar kuriem esmu tieši saskāries. Taču tas nenozīmē, ka tā ir tikai mana problēma. Cik man zināms, MAS “Reversed” iesniegusi tiesā prasības pret daudzu namu iedzīvotājiem. Ja šie legalizētie parazīti un ciniskie likumpārkāpēji netiks apturēti un sodīti, nepatīkami pārsteigumi gaida simtus, ja ne tūkstošus cilvēku. Negaidiet tiesas dienu kā upurēšanai nolemtas aitas – gatavojieties, pārņemiet iniciatīvu, cīnieties un uzvariet!

Informācija par N. Šlitkes NĪ impērijas uzņēmumiem gūta no Uzņēmumu reģistra datu bāzes

Novērtē šo rakstu:

5
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...