Iesaki rakstu: 
Par “zemes baronu impēriju” Latvijas presē, tajā skaitā portālā Pietiek[1], ir pietiekoši daudz rakstīts, un šoreiz pacelsim jautājumu par to, kam ir izdevīgi “baronu” ierosinātie tiesvedības procesi, kuru skaits jau skaitāms simtos.
Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪLA), kuras dibināšanas pamatmērķis ir visu Latvijas nekustamā īpašuma (turpmāk – NĪ) lietotāju interešu aizstāvēšana, konstatēja šādu “baronu” un to pārstāvju Normunda Šlitkes un Artas Snipes darbības shēmu, kuru uz doto brīdi ar saviem nekonsekventiem, iespējams, apzināti pretrunā likumam taisītiem lēmumiem atbalsta dažas no Latvijas tiesām un to tiesnešiem. Tiesas prakse strīdos par zemes lietošanu ir pretrunīga, un bieži vien dažādas tiesas pieņem diametrāli pretējus lēmumus par vienu un to pašu - ēkas, kas atrodas uz svešas, “jaunbaroniem” piederošās zemes, īpašnieku tiesībām un pienākumiem.
“Jaunbaronu” darbības shēma izpaužas šādi. Sākumā - mēģinājumi noslēgt ar māju (dzīvokļu) īpašniekiem viņiem neizdevīgus līgumus ar zemes lietošanas maksu 2018.gadā 6% no zemes gabala kadastrālās vērtības, plus vēl papildus PVN 21%, neskatoties uz to, ka likums šogad noteic maksimālo zemes lietošanas maksas apmēru 5%, kurā atbilstoši tiesu praksei jau ir iekļauts PVN 21% apmērā.
Kad mājas (dzīvokļu) īpašnieki, atsaucoties un likumu, to darīt atsakās un piedāvā savus līgumu variantus, “jaunbaroni” to vienkārši ignorē. Dzīvokļu īpašnieki, kuri savā domāšanā balstās uz elementāri godīgiem demokrātiskā sabiedrībā nodibinātiem lietišķo attiecību principiem, nonākot piespiedu nomas attiecībās ar “jaunbaroniem”, nevar pat iedomāties, ar ko viņi ir sastapušies.
Bez šaubām, ir grūti izprast, ka Padomju Savienības laikā audzināto “jaunbaronu” morālās vērtības kardināli atšķiras no īsto baronu-aristokrātu un citu labi izglītoto un audzināto cilvēku tādām vispārpieņemtajām vērtībām kā gods, pašcieņa un uzvedības kultūra, viņi objektīvi neizprot īsto baronu-aristokrātu vērtības, nerakstītos likumus un vienkāršu patiesību, ka cilvēki ir radīti cilvēces visaugstāko mērķu un misiju izpildei šajā pasaulē.
Pieklājība, proti, iekšēja nepieciešamība ievērot sabiedrībā un likumā noteiktos lietišķo attiecību principus, piemēram – elementāri un savlaicīgi atbildēt uz adresētajām lietišķām vēstulēm, kas ir pats primitīvākais jebkura homo sapiens labas audzināšanas un iekšējas kultūras izpausmes veids, Latvijas pašmāju fiktīvajiem “jaunbaroniem” objektīvi nav izprotama.
Latvijas tiesu praksē ir nostiprināts, ka zemes piespiedu “nomas” līguma neesamības gadījumā mājas (dzīvokļu) īpašniekiem ir jāmaksā zemes īpašniekam zemes lietošanas maksu atbilstoši likumam. NĪLA zemes piespiedu nomas attiecībās par kļūdainu uzskata termina “noma” pielietojumu, jo šīm atticībām piemīt īres attiecību un/vai servitūta juridisks konteksts un tādu NĪLA uzskatu atbalsta arī Tieslietu ministrija, bet kas tomēr neuzskata par iespējamu nomainīt juridiski nekorekto terminu tā plašā pielietojuma dēļ jau spēkā esošos likumdošanas aktos – skat. Tieslietu ministrijas atbildes vēstuli šajā sakarā www.niila.lv.
“Jaunbaronu” izdomātās shēmas apraksts. Atbilstoši likuma prasībām zemes īpašnieka pienākums piestādīt ēkas īpašniekam rēķinus un mājas (dzīvokļu) īpašnieku pienākums piestādītos un likumam atbilstošos rēķinus apmaksāt. Latvijas pašmājas “jaunbaroni” likumam atbilstošus rēķinus nepiestāda un, apzinoties, ka zemes lietotāji, nesaņemot rēķinu, nemaksās, uzreiz iesniedz pieteikumus tiesā pret māju (dzīvokļu) īpašniekiem, vienlaicīgi lūdzot tiesu piedzīt no atbildētājiem zvērināto advokātu Šlitkes un Snipes atlīdzību.
Satraucoša ir shēmai atbilstošo notikumu turpmākā gaita, proti, tiesas bieži vien pretrunā likumam (skat. Civilprocesa likuma 132. panta 7.punktu, kas noteic, ka ārpustiesas izskatīšanas kārtības neievērošana un pasākumu, lai noregulētu strīdu līdz prasības celšanai ir pamats prasības pieteikumu nepieņemt) prasību apmierina. Ņemot vērā ierosināto tiesvedības procesu skaitu visā Latvijā, kas sasniedz vairākus simtus, nav grūti aprēķināt, ka “jaunbaronu” un shēmas dalībnieku tīrie ienākumi no tiesvedības tikai ar vienas mājas (dzīvokļu) īpašniekiem sasniedz vairākus tūkstošus euro.
Par tiesas un tiesnešu konsumantu lomu “jaunbaronu” un valsts labā. Vārda konsumācija saknes ir jāmeklē vārdā consumer – patērētājs – skat. https://en.wikipedia.org/wiki/Consumer. Par konsumantēm pasaulē sauc bāra meitenes, kuras izmanto, lai viņu skaistuma dēļ apmeklētāji bārā pasūtītu dārgus dzērienus – sev un meitenei. Skaidrības labad par profesijas pārstāvēm skat. publikāciju portālā delfi http://www.delfi.lv/vina/attiecibas/karjera/virietis-galas-gabals-ar-maku-ka-dzivo-un-iztiek-rigas-konsumantes.d?id=47978277&page=1.
Parasti konsumantes pienākumus bāros pilda dejotājas, "go-go" vai oficiantes. Mūsu gadījumā konsumantes, proti - “dejotāju un go-go meiteņu” lomu pilda Latvijas (no likuma izpildes?) neatkarīgās un “taisnīgās” tiesas, bieži vien arī jau sirmie tiesneši, kurus šī loma nemaz nemulsina, jo tādā veidā viņi pelna naudu – gan sev, gan arī Latvijas valstij.
Proti, pēc nelabvēlīga pirmās instances lēmuma pieņemšanas atbildētāji, šokēti par tādu atklātu tiesas visdrīzāk apzināti veikto prettiesisko lēmumu un spriedumu taisīšanu, iesniedz blakus un apelācijas sūdzības, iemaksājot valsts budžetā drošības naudu vai valsts nodevu vismaz 70 EUR apmērā. Tādējādi ne tikai “jaunbaroni”, bet arī tiesneši un valsts no minētās shēmošanas iegūst vairākus simtus tūkstošus euro. Taisnīgu lēmumu un spriedumu pieņemšana jau pirmās instances tiesā tādus ienākumus valstij nedotu. Vai kādam ir šaubas, ka tā ir konsumācija? Vai šajā gadījumā tiesneši ir korumpēti? Pamēģiniet to pierādīt un droši vien Jūs saņemsiet Nobeļa prēmiju.
Vēl viens interesants fakts, kuru uzskatām par nepieciešamu pieminēt šajā rakstā. Pētot Rīgas apgabaltiesas (turpmāk – RAT) tiesu sēžu kalendāru 2018.gada septembrī un oktobrī, kas ir brīvi pieejams Tiesu informācijas sistēmā (turpmāk - TIS) – skat. http://tis.ta.gov.lv/court.jm.gov.lv/stat/html/index_201808.html, NĪLA ievēroja, ka “jaubaronu impērijas” civillietas, kas RAT tiek datorizēti sadalītas, “automātiski un nejaušā kārtībā” dīvainā kārtā nonāk pie vieniem un tiem pašiem RAT tiesnešiem, proti, Civillietu kolēģijas tiesas priekšsēdētājai Līgai Blūmiņai (3 lietas), Laumai Volbergai (3 lietas), Ilzei Ramanei (2 lietas), Olitai Blumfeldei (3 lietas).
Līdz 2018.gada beigām “jaunbaronu impērijas” lietas RAT uzticēts izskatīt arī tiesnešiem Leldei un Inesei Graudai, Ligitai Gavarei, Mārtiņam Sviķim, RAT priekšsēdētājas p.i. viņas prombūtnes laikā Dzintrai Baltai, Mildai Zelmenei, Lidijai Pličai, Inesei Strelčai, Ilzei Celmiņai un Svetlanai Beļajevai – pa vienai lietai katram no tiesnešiem. Citi tiesneši līdz šai ekskluzīvai lietu kategorijai “automātiskās un nejaušās lietu datorizētas” sadalīšanas rezultātā nav pielaisti.
Aicinām pieprasīt no RAT un Tiesu administrācijas, kas uztur TIS, informāciju par civillietu sadalīšanas kritērijiem, kurus par procedūru atbildīgai RAT amatpersonai - kancelejas vadītājai Intai Simakovai - ir iespēja ar roku atzīmēt pirms lietu datorizētās sadalīšanas, tādējādi padarot procedūru par precīzi kontrolējamu, kad katra konkrētā lieta tiek sadalīta konkrētiem tiesnešiem.
Kā redzams, aprakstītajā shēma “jaunbaroni” un tiesa rīkojas kā personu grupa Krimināllikuma izpratnē, kad tiesa apzināti, ar tīšu nodomu taisa pretlikumīgus lēmumus un spriedumus, tomēr nedz KNAB, nedz Latvijas prokuratūru minētā krimināla rakstura darbība acīmredzot nemaz neinteresē. Vai kāds ir dzirdējis, ka kādu no Latvijas tiesnešiem notiesātu par apzināti nepatiesa sprieduma taisīšanu?
Taisnības labad teiksim, ka protams, ne visu tiesu tiesneši ir shēmotāji, konsumanti un korumpēti, tomēr, kā jau zināms, “darvas pile sabojā mucu medus”.
Aicinām valsts tiesībsargājošas institūcijas un plašu sabiedrību konstruktīvai diskusijai.
[1] Skat. Jānis Kučinskis, Biedrības “Tauta pret zemes baroniem” pubikāciju ”Zemes piespiedu noma: īss ceļvedis par Normunda Šlitkes darbības mērogiem un īpatnībām http://pietiek.org/raksti/zemes_piespiedu_noma_iss_celvedis_par_normunda_slitkes_darbibas_merogiem_un_ipatnibam
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
