Iesaki rakstu: 
Par “zemes baronu impēriju” Latvijas presē, tajā skaitā portālā Pietiek[1], ir pietiekoši daudz rakstīts, un šoreiz pacelsim jautājumu par to, kam ir izdevīgi “baronu” ierosinātie tiesvedības procesi, kuru skaits jau skaitāms simtos.
Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪLA), kuras dibināšanas pamatmērķis ir visu Latvijas nekustamā īpašuma (turpmāk – NĪ) lietotāju interešu aizstāvēšana, konstatēja šādu “baronu” un to pārstāvju Normunda Šlitkes un Artas Snipes darbības shēmu, kuru uz doto brīdi ar saviem nekonsekventiem, iespējams, apzināti pretrunā likumam taisītiem lēmumiem atbalsta dažas no Latvijas tiesām un to tiesnešiem. Tiesas prakse strīdos par zemes lietošanu ir pretrunīga, un bieži vien dažādas tiesas pieņem diametrāli pretējus lēmumus par vienu un to pašu - ēkas, kas atrodas uz svešas, “jaunbaroniem” piederošās zemes, īpašnieku tiesībām un pienākumiem.
“Jaunbaronu” darbības shēma izpaužas šādi. Sākumā - mēģinājumi noslēgt ar māju (dzīvokļu) īpašniekiem viņiem neizdevīgus līgumus ar zemes lietošanas maksu 2018.gadā 6% no zemes gabala kadastrālās vērtības, plus vēl papildus PVN 21%, neskatoties uz to, ka likums šogad noteic maksimālo zemes lietošanas maksas apmēru 5%, kurā atbilstoši tiesu praksei jau ir iekļauts PVN 21% apmērā.
Kad mājas (dzīvokļu) īpašnieki, atsaucoties un likumu, to darīt atsakās un piedāvā savus līgumu variantus, “jaunbaroni” to vienkārši ignorē. Dzīvokļu īpašnieki, kuri savā domāšanā balstās uz elementāri godīgiem demokrātiskā sabiedrībā nodibinātiem lietišķo attiecību principiem, nonākot piespiedu nomas attiecībās ar “jaunbaroniem”, nevar pat iedomāties, ar ko viņi ir sastapušies.
Bez šaubām, ir grūti izprast, ka Padomju Savienības laikā audzināto “jaunbaronu” morālās vērtības kardināli atšķiras no īsto baronu-aristokrātu un citu labi izglītoto un audzināto cilvēku tādām vispārpieņemtajām vērtībām kā gods, pašcieņa un uzvedības kultūra, viņi objektīvi neizprot īsto baronu-aristokrātu vērtības, nerakstītos likumus un vienkāršu patiesību, ka cilvēki ir radīti cilvēces visaugstāko mērķu un misiju izpildei šajā pasaulē.
Pieklājība, proti, iekšēja nepieciešamība ievērot sabiedrībā un likumā noteiktos lietišķo attiecību principus, piemēram – elementāri un savlaicīgi atbildēt uz adresētajām lietišķām vēstulēm, kas ir pats primitīvākais jebkura homo sapiens labas audzināšanas un iekšējas kultūras izpausmes veids, Latvijas pašmāju fiktīvajiem “jaunbaroniem” objektīvi nav izprotama.
Latvijas tiesu praksē ir nostiprināts, ka zemes piespiedu “nomas” līguma neesamības gadījumā mājas (dzīvokļu) īpašniekiem ir jāmaksā zemes īpašniekam zemes lietošanas maksu atbilstoši likumam. NĪLA zemes piespiedu nomas attiecībās par kļūdainu uzskata termina “noma” pielietojumu, jo šīm atticībām piemīt īres attiecību un/vai servitūta juridisks konteksts un tādu NĪLA uzskatu atbalsta arī Tieslietu ministrija, bet kas tomēr neuzskata par iespējamu nomainīt juridiski nekorekto terminu tā plašā pielietojuma dēļ jau spēkā esošos likumdošanas aktos – skat. Tieslietu ministrijas atbildes vēstuli šajā sakarā www.niila.lv.
“Jaunbaronu” izdomātās shēmas apraksts. Atbilstoši likuma prasībām zemes īpašnieka pienākums piestādīt ēkas īpašniekam rēķinus un mājas (dzīvokļu) īpašnieku pienākums piestādītos un likumam atbilstošos rēķinus apmaksāt. Latvijas pašmājas “jaunbaroni” likumam atbilstošus rēķinus nepiestāda un, apzinoties, ka zemes lietotāji, nesaņemot rēķinu, nemaksās, uzreiz iesniedz pieteikumus tiesā pret māju (dzīvokļu) īpašniekiem, vienlaicīgi lūdzot tiesu piedzīt no atbildētājiem zvērināto advokātu Šlitkes un Snipes atlīdzību.
Satraucoša ir shēmai atbilstošo notikumu turpmākā gaita, proti, tiesas bieži vien pretrunā likumam (skat. Civilprocesa likuma 132. panta 7.punktu, kas noteic, ka ārpustiesas izskatīšanas kārtības neievērošana un pasākumu, lai noregulētu strīdu līdz prasības celšanai ir pamats prasības pieteikumu nepieņemt) prasību apmierina. Ņemot vērā ierosināto tiesvedības procesu skaitu visā Latvijā, kas sasniedz vairākus simtus, nav grūti aprēķināt, ka “jaunbaronu” un shēmas dalībnieku tīrie ienākumi no tiesvedības tikai ar vienas mājas (dzīvokļu) īpašniekiem sasniedz vairākus tūkstošus euro.
Par tiesas un tiesnešu konsumantu lomu “jaunbaronu” un valsts labā. Vārda konsumācija saknes ir jāmeklē vārdā consumer – patērētājs – skat. https://en.wikipedia.org/wiki/Consumer. Par konsumantēm pasaulē sauc bāra meitenes, kuras izmanto, lai viņu skaistuma dēļ apmeklētāji bārā pasūtītu dārgus dzērienus – sev un meitenei. Skaidrības labad par profesijas pārstāvēm skat. publikāciju portālā delfi http://www.delfi.lv/vina/attiecibas/karjera/virietis-galas-gabals-ar-maku-ka-dzivo-un-iztiek-rigas-konsumantes.d?id=47978277&page=1.
Parasti konsumantes pienākumus bāros pilda dejotājas, "go-go" vai oficiantes. Mūsu gadījumā konsumantes, proti - “dejotāju un go-go meiteņu” lomu pilda Latvijas (no likuma izpildes?) neatkarīgās un “taisnīgās” tiesas, bieži vien arī jau sirmie tiesneši, kurus šī loma nemaz nemulsina, jo tādā veidā viņi pelna naudu – gan sev, gan arī Latvijas valstij.
Proti, pēc nelabvēlīga pirmās instances lēmuma pieņemšanas atbildētāji, šokēti par tādu atklātu tiesas visdrīzāk apzināti veikto prettiesisko lēmumu un spriedumu taisīšanu, iesniedz blakus un apelācijas sūdzības, iemaksājot valsts budžetā drošības naudu vai valsts nodevu vismaz 70 EUR apmērā. Tādējādi ne tikai “jaunbaroni”, bet arī tiesneši un valsts no minētās shēmošanas iegūst vairākus simtus tūkstošus euro. Taisnīgu lēmumu un spriedumu pieņemšana jau pirmās instances tiesā tādus ienākumus valstij nedotu. Vai kādam ir šaubas, ka tā ir konsumācija? Vai šajā gadījumā tiesneši ir korumpēti? Pamēģiniet to pierādīt un droši vien Jūs saņemsiet Nobeļa prēmiju.
Vēl viens interesants fakts, kuru uzskatām par nepieciešamu pieminēt šajā rakstā. Pētot Rīgas apgabaltiesas (turpmāk – RAT) tiesu sēžu kalendāru 2018.gada septembrī un oktobrī, kas ir brīvi pieejams Tiesu informācijas sistēmā (turpmāk - TIS) – skat. http://tis.ta.gov.lv/court.jm.gov.lv/stat/html/index_201808.html, NĪLA ievēroja, ka “jaubaronu impērijas” civillietas, kas RAT tiek datorizēti sadalītas, “automātiski un nejaušā kārtībā” dīvainā kārtā nonāk pie vieniem un tiem pašiem RAT tiesnešiem, proti, Civillietu kolēģijas tiesas priekšsēdētājai Līgai Blūmiņai (3 lietas), Laumai Volbergai (3 lietas), Ilzei Ramanei (2 lietas), Olitai Blumfeldei (3 lietas).
Līdz 2018.gada beigām “jaunbaronu impērijas” lietas RAT uzticēts izskatīt arī tiesnešiem Leldei un Inesei Graudai, Ligitai Gavarei, Mārtiņam Sviķim, RAT priekšsēdētājas p.i. viņas prombūtnes laikā Dzintrai Baltai, Mildai Zelmenei, Lidijai Pličai, Inesei Strelčai, Ilzei Celmiņai un Svetlanai Beļajevai – pa vienai lietai katram no tiesnešiem. Citi tiesneši līdz šai ekskluzīvai lietu kategorijai “automātiskās un nejaušās lietu datorizētas” sadalīšanas rezultātā nav pielaisti.
Aicinām pieprasīt no RAT un Tiesu administrācijas, kas uztur TIS, informāciju par civillietu sadalīšanas kritērijiem, kurus par procedūru atbildīgai RAT amatpersonai - kancelejas vadītājai Intai Simakovai - ir iespēja ar roku atzīmēt pirms lietu datorizētās sadalīšanas, tādējādi padarot procedūru par precīzi kontrolējamu, kad katra konkrētā lieta tiek sadalīta konkrētiem tiesnešiem.
Kā redzams, aprakstītajā shēma “jaunbaroni” un tiesa rīkojas kā personu grupa Krimināllikuma izpratnē, kad tiesa apzināti, ar tīšu nodomu taisa pretlikumīgus lēmumus un spriedumus, tomēr nedz KNAB, nedz Latvijas prokuratūru minētā krimināla rakstura darbība acīmredzot nemaz neinteresē. Vai kāds ir dzirdējis, ka kādu no Latvijas tiesnešiem notiesātu par apzināti nepatiesa sprieduma taisīšanu?
Taisnības labad teiksim, ka protams, ne visu tiesu tiesneši ir shēmotāji, konsumanti un korumpēti, tomēr, kā jau zināms, “darvas pile sabojā mucu medus”.
Aicinām valsts tiesībsargājošas institūcijas un plašu sabiedrību konstruktīvai diskusijai.
[1] Skat. Jānis Kučinskis, Biedrības “Tauta pret zemes baroniem” pubikāciju ”Zemes piespiedu noma: īss ceļvedis par Normunda Šlitkes darbības mērogiem un īpatnībām http://pietiek.org/raksti/zemes_piespiedu_noma_iss_celvedis_par_normunda_slitkes_darbibas_merogiem_un_ipatnibam
Seko mums 
Zīmīga diena šodien: mēnesis, kopš sapratu, ka koronavīruss nav kaut kāda citāda gripa vai tālu zemju slimība, bet gan bīstama, lipīga un nāvīga sērga, kas apdraud arī Latviju. Notikums, kas lika man saprast stāvokļa nopietnību, bija priekš mēneša, 23. janvārī ieviestā Uhaņas blokāde: 11 miljonu iedzīvotāju pilsētas izolēšana. Saistībā ar apaļu mēnesi varētu dalīties trīs ierakstos par vīrusu. Šis ir pirmais.
Tātad, ko saka lūšu šāvēji. 1. Nemaisies, kur neko nesaproti (agresīva pozīcija, kas ne ar ko nav pamatota). 2. Mums viss jākontrolē, jo apēd stirnas (pirmšķietami apspriežams arguments). 3. Vilki nāk mājās un plosa mājdzīvniekus (klaja demagoģija, jo runa taču nav par vilkiem).
Ir diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Bieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Globālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Raksts 
Laikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Iesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
