Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Zem Latvijas karoga

Linda Zauere
12.05.2014.
Komentāri (37)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī gada 15. maijā paiet 80 gadu, kopš prezidents Kārlis Ulmanis kopā ar ģenerāli Jāni Balodi apturēja Saeimas darbību, slēdza politiskās partijas un nodibināja autoritāro valdību. Sākās jauns laikmets, kad iekšējā politiskā brīvība bija ierobežota, bet kulturālā un saimnieciskā dzīve Latvijā sasniedza strauju uzplaukumu. Tika atdzīvināta nacionālā ideoloģija.

Latvijas vēsturē ir vairāki mīti. Viens ir par Kārli Ulmani: pasaciņa par fašistisko apvērsumu 1934. gadā un asiņaino diktatūru. Taču tik melīga interpretācija pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vairs īsti nederēja, tādēļ tika nomainīta ar mazliet maigāku – mītu par demokrātijas sagrāvi. Taču arī tas jau ir daudz. Demokrātija ir Latvijas otrās brīvvalsts laika svētā govs. Visi uzreiz pēc 1991. gada ir kļuvuši lieli demokrāti, tādēļ katrs Kārli Ulmani un viņa darbību attaisnotājs un aizstāvētājs tiek uzskatīts par pretdemokrātisku izlēcēju. Ne pārāk daudz ir to, kas uzdrošinās par Ulmani aizlikt kādu labu vārdu. Viens otrs pat pauž uzskatu, ka 1934. gada 15. maijā ne vien demokrātija tikusi likvidēta, bet visi notikumi, kas sekoja pēc tam - okupācija un viss no tā izrietošais gandrīz vai jāuzskata kā Ulmaņa apvērsuma vai režīma sekas, jo viņš taču esot ielaidis krievus Latvijā un ar to arī viss sācies. Tāds stulbums, tāda to laiku notikumu nezināšana un neizpratne valda vēl joprojām lielākajā daļā latviešu sabiedrības.

Vēsturē nav notikuma, par kuru nevarētu diskutēt. Arī par 1934. gada apvērsuma fakta attaisnošanu vai nosodīšanu varētu vēl desmitiem gadu spriedelēt, taču nav ne saprotama, ne attaisnojama nevēlēšanās atcerēties vai atzīt to, kas nebūt nav jāmeklē arhīvos, bet par ko var liecināt katrs tās paaudzes cilvēks. Par to, kas tika paveikts Kārļa Ulmaņa vadīšanas laikā, par to, kas vēl šodien ir acīmredzams. Sena ķīniešu gudrība saka, ka vienmēr jāņem vērā laiks. Manuprāt mūsdienu visuzinošo vēsturnieku, politiķu un žurnālistu galvenā kļūda vēsturisku notikumu izvērtēšanā ir tā, ka viņi neņem vērā laiku, kurā šie notikumi ir risinājušies, izrauj atsevišķu gadījumu no to laiku kopējā konteksta.

Izlasot rakstu, nevajag mani apvainot musināšanā uz valsts apvērsumu. Tas, kas derēja 1934. gadā un varbūt bija vienīgais pareizais gājiens, šodien nebūtu pieļaujams. Kaut vai tādēļ vien, ka Atmodas sākumā mums nebija un nav arī šodien tāda valstsvīra, kas ar pilnu atbildības sajūtu tāpat kā kādreiz Kārlis Ulmanis varētu teikt: „Kam drosme ir un goda prāts, kam skaidra sirds, kam tauta tuvāka par draugu stāv, tas nāk man līdzi, tas nāk man līdzi, lai mūžam godā, slavā celtu Latviju.” Tas bija cerību laiks. Un cerības piepildījās.

Arī 1991. gads bija cerību pilns ..

15. maijs

No Latvijas proklamēšanas laika līdz 1934. gada 15. maijam Latvijā valdība mainījās astoņpadsmit reižu, caurmērā ik pa desmit mēnešiem (Igaunijā – caurmērā ik pa astoņiem mēnešiem un divpadsmit dienām!). Pēdējā Saeimā bija pārstāvētas 27 politiskās partijas, grupas un vieninieki. Politiskās pieredzes, demokrātisku tradīciju un institūciju trūkums nespēja valsts intereses pasargāt pret atsevišķu grupu prasībām; valdību vairākums daudzkārt sastāvēja no nedaudziem deputātiem, kuri, apzinoties savu varu, balsis vienkārši pārdeva vairāksolītājiem. Šis valdības stabilitātes trūkums radīja neapmierinātību visplašākajās iedzīvotāju aprindās, un nav brīnums, ka tautā atskanēja prasība pēc Satversmes reformas, pat Saeimas padzīšanas. Visbiežāk dzirdētais teiciens toreiz bija – zemē trūkst īsta saimnieka.

1930. gados neapmierinātība ar Saeimas darbību pieauga, un daļā jaunatnes, sevišķi inteliģences aprindās, sāka parādīties radikāli labā spārna strāvojumi. Prasības pēc Saeimas padzīšanas atkārtojās. 1933. gada 24. oktobrī Zemnieku savienība iesniedza Saeimā savu reforma projektu. Tas pieredzēja prezidentālas republikas izveidošanu. Projekts faktiski tika noraidīts. 1934. gada 8. maija likumprojekta 2. lasījumā pieņēma vienīgi labojumu, ka valsts prezidentu vēlēs tauta, bet tā pilnvaras netiks paplašinātas. Zināmā mērā apstiprinājās tas, ko Latvijas Sargs pirms gada bija rakstījis un par ko šī laikraksta vadībai bija jāatbild prokuratūrā, proti, ka Latvijas demokrātija pašreizējā veidā pārvērtusies mironī, kas tikai vairs gaida savu kapraci (skat. Ād. Šilde, Latvijas vēsture, 1914.- 1940.).  

1930. gados Latvijai nepagāja garām arī pasaules saimnieciskā krīze. Valsts ieņēmumi 1928. gadā bija 210 milj. latu, 1933. gadā vairs tikai 140 milj. latu. Bezdarba apkarošanas u.c. līdzīgi izdevumi pieauga uz 25 milj. latu. Tā laika grūtības var apzīmēt tikai ar vienu Latvijā parasto vārdu katastrofa. Mums visiem ir jāatzīst, ka katram pilsonim jāpakļaujas valsts likumiem, ka politiķiem un valstsvīriem jāievēro Satversme. Bet ir bijuši, ir un būs izņēmumi šiem tā saucamiem dzelzs likumiem.

Valstsvīriem ir brīži, kad jāizšķiras par to, ko prasa tautas un valsts intereses vai ko prasa sausais likuma burts – ko prasa Satversme. Izcili valstsvīri izšķīrušies par pirmo.

1934. gada 3. martā Saeima gāza A. Bļodnieka valdību, un 17. martā Kārlis Ulmanis tika izvirzīts par jaunās valdības ministru prezidentu. Tā kā Saeima bija noraidījusi viņa iesniegto Satversmes maiņas projektu, K. Ulmanis kopā ar ģen. Jāni Balodi izšķīrās par Satversmes aizturēšanu un 4. Saeimas atlaišanu.

Par valsts Satversmi Ulmanis kādreiz bija teicis: „Mēs varējām pieņemt arī citādu Satversmi, bet trūka piedzīvojumu. Gribējām visu labu, bet tā neiznāca. Kad sākuma gados pieņemtā Satversme un Vēlēšanu likums parādīja savas kļūdas, bija jau par vēlu: nav bijis tādas likumdošanas iestādes, kas ierobežotu pati savas tiesības."

Nav šaubu, ka Kārlis Ulmanis 1934. gada 15. maijā pārkāpa Latvijas Satversmi, to apturot un slēdzot visas politiskās partijas. Bet to viņš darīja tautas un valsts interešu labā. To apstiprina arī šobrīd pieejamās Kārļa Ulmaņa trimdas piezīmes, kuras viņš uzrakstījis 1940. gadā Vorošilovskā (Stavropoles pilsētas nosaukums no 1935. līdz 1943. gadam). Tās publicētas vēsturnieka Induļa Roņa grāmatā Kārlis Ulmanis trimdā un cietumā.

Ulmaņa pretinieki uzsver, ka viņš veica apvērsumu un nodibināja autoritāro valdību varas kāres dēļ. Šādi uzskati ir aplami – Ulmanis pats bija pārliecināts demokrāts. Viņa vadīšanās pēc demokrātijas principiem (nejaukt ar demokrātijas patvaļu) bija vērojama jau Latvijas proklamēšanā – bez sociāldemokrātu un pārējo partiju un grupu līdzdalības viņš Latvijas proklamēšanu uzskatīja par nenozīmīgu.

Kas būtu noticis 30. gados, ja Ulmanis nebūtu pārņēmis varu? Tā laika Saeimas vispārējo stāvokli esam jau pieminējuši un tagad, metot skatu atpakaļ, puslīdz droši varam teikt, ka, ja Kārlis Ulmanis un viņa domu biedri nebūtu pārņēmuši varu, kas notika bez asins izliešanas – apvērsumu būtu izdarījušas vai mēģinājušas izdarīt citas grupas, un Ulmaņa rīcības kritizētāji būtu zaudējuši daudz vairāk par brīvības ierobežojumiem. Ja varu pārņemtu radikālās grupas, iespējams, pretējās puses deputāti būtu zaudējuši arī dzīvības. Ja izceltos pilsoņu karš – Padomju Savienība nebūtu stāvējusi malā.

Līdzīgs stāvoklis bija arī Igaunijā. Igauņu sociologs T. Parmings savā 1975. gadā publicētajā grāmatā Liberālās demokrātijas sabrukums un autoritārās varas nodibināšanās Igaunijā (Tӧnu Parmings, The Collapse of Liberal Democracy and Rise of Authoritarianism in Estonis, London/Beverly Hills, Sage Publications, 1975) raksta, ka prezidents Petss pārņēmis varu, lai novērstu varas pāriešanu radikālās igauņu brīvības cīnītāju – kara veterānu organizācijas (VAPS) rokās. Kā Ulmaņa režīms Latvijā, tā Petsa režīms Igaunijā izcēlās ar mērenību (... it was also unique because of its generally mild nature, 61. lp.). Protams šādu mērenību nevarētu sagaidīt, ja vara būtu ekstrēmistu rokās.

Valdības manifests

1934. gadā, naktī no 15. uz 16. maiju Ministru prezidents Kārlis Ulmanis un kara ministrs, ģen. Jānis Balodis manifestā paziņoja tautai par notikušajām pārvērtībām, kas lika pamatus jaunam, lielam laikmetam latviešu tautas dzīvē. No parakstītā valdības manifesta, Rīgā, 1934. gada 16. maijā:

„Ar bažām visa tauta vēro jau ilgāku laiku iekšpolitiskā stāvokļa pieaugušo sasprindzinājumu, kas uztrauc mierīgos iedzīvotājus, radīdams nedrošības sajūtu un draudēdams izvērsties nejaušās avantūrās;

Politisko partiju nemitīgās ķildas un visāda veida patvaļības laupīja tautai ne tikai uzticību pret saviem vēlētiem pārstāvjiem;

Plašos slāņos iestājas bīstama vienaldzība pret valsts likteņiem, radās nedrošības sajūta par nākotni un pagurums darba priekā un darba gribā;

Plašās aprindās un it sevišķi jaunatnē auga īgnums un sašutums pret tautas vēlēto Saeimu, pret politiskām partijām. Radās jau šaubas par valsts drošību un pastāvēšanu;

Pārspīlētie valsts un pašvaldību budžeti, izsīkušie valsts līdzekļi, sabrukušais eksports un niecīgas valūtas rezerves, katastrofāls sabrukums saimnieciskos apgrozījumos – visas šīs parādības ir labojamas tikai ar stipru, vienotu gribu un savstarpējo uzticību darbā.

Tādos apstākļos valdība, kas apzinās savu atbildību tautas priekšā, nevar vienaldzīgi noskatīties iekšpolitisko notikumu tālākā norisē līdzšinējā virzienā. Valdība uzskata par savu pienākumu spert nepieciešamos drošības soļus, pirms iekšējais saspīlējums ir izlauzies uz āru un pārvērties pilsoņu savstarpējās cīņās.

Mūsu rīcība grib panākt, lai partiju cīņas nenomāktu tautas veselīgo garu un tautas gribu.

Valdība vēlas radīt apstākļus, kuros šis gars un šī griba var brīvi izpausties, un ļaut atdzimt vienprātībai un nacionālai apziņai, kas bez ķļūdīšanās mūs atkal atgriezīs uz pareiza ceļa un atkal dos mums vienotu, stipru un laimīgu Latviju; dos mums Latvijas sauli, kas neatkarības cīņās un uzvarās mirdzēja mūsu dēlu un brāļu pierēs, kas dedza viņu sirdīs; Latviju, kur pacelsies vispārēja labklājība un uzziedēs mūsu nacionālā, patstāvīgā, latviskā kultūra; Latviju, kur uzgavilēs latviskais un zudis būs svešais.

Dos mums Latviju, kurā nebūs ne šķiru, ne naida politikai, kur vienādi būs visi Latvijas darbīgie tautas dēli – zemnieks un pilsētnieks, strādnieks un ierēdnis; kur nebūs plaisu starp pašu tautu un viņas izaudzēto inteliģenci, zemnieku un strādnieku dēliem; Latviju, kur beidzot būs radīti droši pamati īstai tautvaldībai; Latviju, kur kopšanu un aizsardzību baudīs visas dzīves spējīgās saimnieciskās nozares, bet kur peļņas kāri nogrupējumi nevarēs nepielaižamā kārtā izmantot savu saimniecisko varu uz iedzīvotāju plašo slāņu rēķina;

Latviju, kurā apvienosies krietnam un godīgam darbam visi tautas slāņi un visi zemes novadi stingras bezpartejiskas valdības vadībā.

Lai stipra paliek tautas griba, tautas ticība un paļāvība Latvijas nākotnei!”

Šis manifests, kā arī vēlākās prezidenta Kārļa Ulmaņa deklarācijas nosprauda jaunu, plašu un dziļi tverošu programmu dzīves tālākai veidošanai uz jauniem pamatiem.

15. maija Latvija

Ar vairāk nekā 1000 likumiem un to grozījumiem nacionālā valdība izdarīja radikālus pārkārtojumus saimnieciskās un garīgās kultūras dzīvē.

Likvidēja saimniecisko krīzi un novērsa plašo bezdarbu. Panāca uzplaukumu rūpniecībā, tirdzniecībā, amatniecībā, kuģniecībā un kredītsaimniecībā, izdarot tur zīmīgas pārmaiņas. Ja agrāk daudzi uzskatīja, ka Latvijā jāatjauno plašā priekškara Latvijas, sevišķi Rīgas, t.s. tranzītrakstura rūpniecība, tad 15. maija Latvija radīja citus, jaunus uzskatus, proti, ka Latvijas apstākļiem piemērota rūpniecība, kas izmanto iekšzemes izejvielas un iekšzemes tirgus. Par vēlamu atzina rūpniecības decentralizāciju. Vairums rūpnīcu atradās Rīgā, bet pēdējos 5 gados radās tendence dibināt rūpniecības uzņēmumus apgabalos, kuri izdevīgi izejvielu vai tirgus ziņā, kas var celt apgabala iedzīvotāju labklājību. Jaunie uzņēmumi bija domāti, lai stiprinātu latviešu lomu tirdzniecībā un rūpniecībā, kur noteicošais vārds piederēja minoritātēm. Lai panāktu to, kredītbanka ne tikai ieguldīja naudu jaunās akciju sabiedrībās, bet centās atpirkt par abpusēji pieņemamu samaksu pastāvošos uzņēmumus. Prof. A. Aizsilnieks te saskata valsts nodomu ierobežot brīvsaimniecību. Patiesībā te pamatā bija nacionālpolitiskie apsvērumi, un valdība paredzēja šos uzņēmumus nodot latviešu akcionāriem. Protams, nodot akcijas privātās rokās varēja tikai ilgākā laikā, rodoties pieprasījumam (zīmīgi, ka arī šodien Latvijā tirdzniecībā un rūpniecībā noteicošais vārds ir minoritātēm).    

Ar 1936. gada 10. jūlija likumu par rūpniecības un amatniecības uzņēmumiem noteica, ka to darbībai vajadzīga Finanšu ministrijas atļauja. Šis likums deva valdībai regulēt rūpniecības un amatniecības uzņēmumu dibināšanu. Tas tomēr nenozīmēja virzīšanos uz valsts kapitālu, jo Ulmanis uzsvēra, ka gala mērķis ir privāta iniciatīva, privāta saimniekošana un privāta atbildība (skat. J. Bokalders, Kārļa Ulmaņa tautsaimnieciskie uzskati, rakstu krājumā Tautai un valstij).

Nacionālā valdība sevišķi sekmēja celtniecību uz laukiem un pilsētās. Jāizceļ Ķeguma spēkstacijas būve, Viestura piemiņas pils atjaunošana Jelgavā. Pacēlās Finanšu ministrija un Tiesu pils, Vienības nams Daugavpilī, jauni sabiedriskie nami, stacijas, laukstrādnieku dzīvokļi un vairāk nekā 100 jaunu skolu ēku. Nobeidza Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu izbūvi. Uzsāka Uzvaras laukuma būvi. Rīga mainīja seju: radās jaunas celtnes, izkopti parki, dārzi. Jauns ielu segums, apgaismojums, jauni satiksmes līdzekļi un sanitārā apgāde.

Ulmanis lielu vērību pievērsa lauksaimniecībai, uzskatot to par mūsu svarīgāko ražošanas nozari. Viņš uzskatīja lauksaimniekus par valsts politisko pamatu. Atbalstīja mazpulkus, kas sagatavoja jauno paaudzi lauksaimniecībai un lauku dzīvei. No kamerām, kuras dibināja, lai tās pārstāvētu atsevišķo nodarbību grupu intereses, kā pirmo ar 1935. gada 31. marta likumu nodibināja Latvijas lauksaimniecības kameru, kura bija viena no vismodernākām lauksaimniecības veicināšanas organizācijām Eiropā. Nodibināja Lauksaimniecības akadēmiju, kura savu darbību uzsāka 1939. gada rudenī Jelgavā. Pieauga kā zemāko, tā vidējo lauksaimniecības skolu skolēnu skaits.

Galvenais mērķis kā lauksaimniecībā, tā rūpniecībā bija apgādāt mūsu zemi ar iekšzemes ražojumiem, izbeidzot importēt tos produktus, kurus varējām ražot paši. 1934./35. gadā cukurfabriku produkcija pirmo reizi sedza visu iekšzemes patēriņu. Ar garantijas cenām un tirgus pārkārtošanu nodrošināja lauksaimniecības atmaksāšanos. Pieauga lauksaimniecības ražojumu kopprodukcija, tāpat mājlopu skaits. Palielinājās apstrādātās zemes platības. Daudz tika darīts lauksaimniecības produkcijas racionalizēšanā, valdība uzņēmās kopdarbības pasākumu atveseļošanās un reorganizācijas darbu. Jāizceļ valdības ierosme un atbalsts to akciju sabiedrību dibināšanā, kuru darbība bija vērsta lauksaimniecības vajadzību apmierināšanai. Šeit apstāsimies pie galvenajām akciju sabiedrībām: Bekona eksports, Latvijas centrālais sēklu eksports, Ādu un vilnas centrāle, kā arī lauksaimniecības interešu labā nodibinātajām Ķieģelnieks un Kaļķis.

Varam minēt dažus skaitļus, kas raksturo saimniecisko atveseļošanos un progresu (skat. R. Bērziņš – Valdess un S. Vidbergs Latvija 20 gados un R. Bērziņš – Valdess un S. Vidbergs 5 Gadi).

Ja 1932. gadā Latvijā bija reģistrēti 34 000 bezdarbnieku, tad 1939. gadā vairs tikai 3 203. Rūpniecībā nodarbināto skaits pieaudzis no 84 669 1934. gadā uz 111 917 1937. gadā. Tajā pašā laikā rūpniecības uzņēmumu skaits pieaudzis par 32%. 1934. gadā būvniecībā nodarbināja 2300 strādnieku, 1939. gadā jau 12 500. Lauksaimniecībā pat valdīja darba roku trūkums, un laukstrādniekus ieveda no Polijas un Lietuvas.

Ārējo tirdzniecību raksturo sekojošie skaitļi:

Gadi

Imports

Eksports

Starpība

1934.

94,9  

milj. latu

85,3  

milj. latu

- 9,6

milj. latu

1938.

227,23 milj. latu

227,15 milj. latu

- 0,08

milj. latu

 Galvenās eksporta preces sviests, koku materiāli, lini, finieris, linu diegi un diedziņi, sēklas, āboliņš un timotejs, gaļas produkti, papīrs un pape, olas sastāda 4/5 no visa Latvijas eksporta vērtības.)

Latvijas rūpniecības neto produkcija pieauga no 196,3 milj. latu 1934. gadā uz 294,1 milj. latu 1938. gadā. Kopējais dzelzceļa tīkla garums pieaudzis pēdējos 5 gados tik pat, cik iepriekšējos 15 gados – par 398 km. Starp veiktajām dzelzceļa jaunbūvēm ir tādas ievērojamas līnijas kā Rīga – Rūjiena, Rīga – Ērgļi, Madona – Lubāna, Alsunga – Kuldīga un Krustpils – Jēkabpils ar jauno Daugavas tiltu.

Valsts budžets:

Saimn. g.

Ieņēmumi

Izdevumi

Starpība

1934./35.

139,1   milj. latu

139,5   milj. latu

- 0,4

milj. latu

1938./39.

204,8   milj. latu

178,4   milj. latu

+ 26,5

milj. latu

Atsevišķo cilvēka, tautas un valsts materiālo labklājību vislabāk raksturo ietaupījumi, kas uzkrāti un paredzēti nedienām un nākotnes vajadzībām. Attiecībā uz valsti šos ietaupījumus parasti mēro ar uzkrāto zeltu vai valūtu. Salīdzinot zelta un valūtas vērtību pēc toreizējās zelta cenas un valūtas kursa, redzam šādu ainu par uzkrājumiem Latvijas Bankā:

1934. gadā zelts – 27,4 milj. latu, ārzemju valūtā – 3,2 milj. latu, kopā – 30,6 milj. latu, 1939. gadā zelts – 58,9 milj. latu, ārzemju valūtā – 37,8 milj. latu, kopā – 96,7 milj. latu.

Tātad zelta un valūtas uzkrājumi LB pieauguši pēc 1934. gada par 66,1 milj. latu jeb 216%, t.i., vairāk nekā dubultojušies. LB pārziņā uz 1940. gada janvāri atradās arī valsts zelta krājumi par 28,2 milj. latu (skat. J. Labsvīrs, Kārlis Ulmanis, Brīvā Latvija: Apvienotā Londonas avīze un Latvija, Nr. 34,  13. 09. 1997.).

Viens no prezidenta Ulmaņa galvenajiem mērķiem bija sociālā taisnīguma stiprināšana. Viņš to centās panākt ar sociālo likumdošanu un tautas ienākumu taisnīgāku sadalīšanu, lai Latvijā nebūtu ne bagāto, ne nabago, bet visi būtu pārtikuši. Šim nolūkam valdība izmantoja kā nodokļu, tā cenu politiku.

Sociālās likumdošanas ziņā Latvija bija vienā no pirmajām vietām Eiropā. Gandrīz visas Tautu Savienības darba aizsardzības konvencijas tika ratificētas. Prezidents uzsvēra, ka pāri fabriku augstajiem skursteņiem un mašīnām stāv tas cilvēks, kas fabrikā strādā. Slimo kasē apdrošināto un viņu ģimenes locekļu skaits pieauga no 161 700 1934. gadā uz 229 000 1939. gadā.

Lai uzlabotu laukstrādnieku dzīves apstākļus, nodibināja laukstrādnieku dzīvokļu izbūves fondu. Laukstrādnieki saņēma arī ģimenes piemaksas. Ja mēdz runāt par labklājības valstīm (Welfare state), tad par tādu var apzīmēt 15. maija Latviju, protams, tā laika nozīmē.

Ulmaņa rūpes par izglītību raksturo valsts budžetā paredzētās summas skolu un garīgās kultūras pasākumu vajadzībām, kuras pieauga par 40%. Tāpat pieauga pašvaldību izdevumi izglītībai. Nodibināja studiju fondu, kas tā laika Eiropā bija vienreizējs notikums: studenti varēja saņemt stipendijas un atbrīvoties no rūpēm par līdzekļu sagādi studijām. Draudzīgais aicinājums atbalstīja skolas ar ziedojumiem naudā, gleznās, grāmatās un citos mācību līdzekļos.

Valdības kultūras politika ievērojami sekmēja zinātniskās pētniecības darbu. Jauna pieeja vēstures pētniecībā sākās tad, kad šim jautājumam pastiprinātu vērību pievērsa prezidents Ulmanis. 1936. gadā nodibināja Latvijas vēstures institūtu. Plašāki līdzekļi tika piešķirti Pieminekļu valdei, un atbalstu saņēma Vēstures muzejs. 1938. gadā izveidoja Rakstniecības un teātra muzeju. Bibliotekās turpināja pieaugt grāmatu krājumi. Uzplaukums grāmatniecībā gāja roku rokā ar izcilu jaundarbu parādīšanos. Tāpat atbalstu saņēma opera un teātri. Mākslai tika dots jauns, spēcīgs virziens (skat. Ād. Šilde. Latvijas vēsture 1914. -1940.).

Ar 1934. gada 12. jūlija likumu par tautas izglītību, starp citu, noteica, ka „Mācības iestādēs jāizkopj jaunatnes fiziskā un tikumiskā izglītība, un jāaudzina jaunatne personiskā un sabiedriskā krietnībā, darba un tēvzemes mīlestībā un tautu šķiru saprašanās garā”. (3. p.) Sevišķu vērību veltīja jauniešu nacionālās apziņas un patriotisma izkopšanai.

Runājot par patriotisko audzināšanu, jāuzsver, ka šis patriotisms nebija mežonīgs nacionālisms, kā to Ulmaņa pretinieki mēģina nostādīt. Patriotisms nacionālās valdības laikā nozīmēja mīlēt un cienīt to tautu un zemi, no kuras mēs esam izauguši, tai pašā laikā gan noraidot marksistu šķiru cīņas ideoloģiju. Īsāk sakot Ulmanis necīnījās pret minoritātēm, bet cīnījās par latviešu tautas tiesībām: „Mūsu valsti sauc par Latviju, sauc tās tautas vārdā, kura te dzīvojusi vairākus tūkstoš gadus. Citas tautas te atnākušas vēlāk. Tas jāņem vērā. Bet ne tagad, ne uz priekšu mēs nedomājam arī sākt šīs tautas apspiest. Viņām tikai jārēķinās un jāsaprot dzīve”.

1937. gadā izdeva Civillikumu, kuru prof. Dr. D. Lēbers uzskata par vienu no ievērojamākiem Eiropas kodeksiem 20. gadsimtā.

Apskatot Kārļa Ulmaņa darbu nacionālās vadības laikā, manuprāt vēl jāizceļ viņa gādība par valsts aizsardzību. Pēdējos piecos gados Kara ministrijas budžets palielinājās par 64,5%. 1933./34. gadā tas ir 27,9 milj. latu, bet 1938./39 gadā tas sasniedz jau 45,9 milj. latu. Bez tā 1938. gada 28. maijā valsts aizsardzību spēju stiprināšanai nodibināts speciāls Valsts aizsardzības fonds. Atdzimst atbrīvošanas kara laikmeta tikums: visas tautas gādība par savu armiju. Pilsoņu ziedojumi Kara aviācijas fondam sagādā vērtīgu balvu – 29 kaujas lidmašīnas, kas nodotas armijas rīcībā 1938. gadā. Kara aviācijas fondā līdz 1939. gada 1. februārim ir iemaksāts labprātīgo ziedojumu Ls 5.364.199,-.

Ievērojama loma valsts aizsardzībā piekrita aizsargiem. Aizsargu organizācijas dalībnieku skaits pieauga par 25%. 1934. gadā bija tikai 8 aizsargu nami, bet 1938. gadā to ir jau 43. Vairākkārtīgi pieaug aizsargu apbruņojums un satiksmes līdzekļi. Tautas atbalsts pēc 15. maija notikumiem aizsargiem kļuva lielāks kā jebkad agrāk. Ļoti iespaidīgi kļuva sabiedrības ziedojumi aizsargu apbruņojumam.  

Bez šaubām, Kārlim Ulmanim bija savas kļūdas un vājības, tādas ir visiem cilvēkiem. Vajadzēja izstrādāt Satversmi. Nepaspēja. Laiks bija par īsu. Ne visiem viņa darbiem un rīkojumiem var piekrist, bet pozitīvais viņa darbā un personā tālu pārsniedz negatīvo.

Ulmanim pārmet godkārību, bet atzinība par labi padarītu darbu patīk katram. Šeit derētu atcerēties, ka Latvijas Universitāte visā savā pastāvēšanas laikā reti piešķīra goda biedra statusu. Kārlim Ulmanim tāds tika piešķirts jau 1919. gadā.

Vairāki pazīstami Amerikas valstsvīri ir izcēluši prezidentu Ulmani un Latviju (tāpat pārējo Baltijas valstu) sasniegumus 1930. gadu beigās.

Bijušais Amerikas prezidents H. Huvers 1938. gadā apceļoja Eiropu un apmeklēja arī Latviju, lai satiktos ar prezidentu Ulmani. Vēl 1953. gadā H. Huvers liecināja kongresa komitejā, kas izmeklēja Baltijas valstu okupāciju, izceļot šo valstu saimniecību, budžeta politiku un stabilo naudas sistēmu. Tāpat iedzīvotāju augsto dzīves standartu un rūpniecības attīstību. Pēc viņa uzskatiem, lauksaimniecība piedzīvojusi apbrīnojamu uzplaukumu (astonishing progress).

Arī bijušais Amerikas sūtnis Latvijā (1938. – 1940.) Dž. Vailijs (John C. Wiley) cildina Ulmani kā godājamu personu un varonīgu valstsvīru. Viņš pielīdzina Ulmani de Gollam, noraidīdams nepareizības, ko par prezidentu rakstījuši viņa pretinieki. Ulmaņa nolūks bijis pacelt iedzīvotāju dzīves standartu, veicināt izglītību, palīdzēt zemkopjiem, sīkajiem rūpniekiem, amatniekiem un tirgotājiem. Latvijā nav bijis diktatūras klimats.

Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās...

Visvairāk Kārlim Ulmanim pārmet viņa rīkojumus tieši pirms un pēc okupācijas 1940. gadā. Te pastāv un pastāvēs dažādi uzskati, bet jāņem vērā un jāuzsver, ka šos lēmumus Ulmanis pieņēma, sekojot vienam mērķim – latviešu tautas izdzīvošanai. Brīvības cīņu augstākam vadītājam, kuram sekoja kalpakieši, ziemeļnieki, dienvidnieki, partizāni, bija jānoliec galva pārspēka priekšā, lai tauta izdzīvotu.

Un cauri visām mokām, zaudējumiem un ciešanām latviešu tauta izdzīvoja. Krimas tatāru un Volgas vāciešu atliekas klejo pa Krievijas stepēm un tundrām. Pretošanās gadījumā Staļins līdzīgi varēja deportēt arī visu latviešu tautu.

Ulmanim bija iespēja atstāt Latviju, pirms to okupēja. Viņš to nedarīja, noraidot vairāku valdības locekļu ierosinājumus to darīt. Raksturīga ir prezidenta atbilde: „Es to nedarīšu. Es nedošu nevienam iemeslu teikt, ka Ulmanis bijis ar latviešu tautu tās laimīgās dienās, bet pametis to visgrūtākā likteņa stundā." Viņš vienmēr cerēja, ka varbūt vēl ar savu palikšanu var pakalpot latviešu tautas nākotnei: „Vai es daru pareizi vai nepareizi, par to spriedīs vēsture." Pēc brīža prezidents piebilda: „Tā Latvija, kurai mēs kalpojām, vairs neatgriezīsies, bet tai, kura nāks pēc visām ciešanām, es vairs nebūšu vajadzīgs."

Kārlim Ulmanim nebija personīgās dzīves. Viss viņa darbs bija veltīts tautai un valstij. Viņš gāja moku ceļā kopā ar tiem, kas līdz ar viņu bija cīnījušies un ticējuši latviešu tautai un valstij. Mums var patikt vai nepatikt prezidents Kārlis Ulmanis. Mums var patikt vai nepatikt 15. maija Latvija, bet objektīvs vērotājs nenoliegs, ko savā vēstures grāmatā par to laiku ir rakstījis profesors Dr. E. Andersons: „Latvija plauka un ziedēja, un latviešu tauta brīvos apstākļos bija sasniegusi vēl gadu simtos nepiedzīvotu garīgas un saimnieciskas labklājības līmeni."

Kādam latvietim

Tu jaunu laikmetu mums nesi –

Nu sīkas balsis tavu darbu rej.

Vai cietumnieks vai dzīvs, vai miris esi,

Ar to tu atbildēsi pasaulei.

 

Un, pirmais trimdinieku pulkā stājis,

Nu redzi pakaļ staigājam sev tos,

Ko tavu vārdu uguns kveldinājis,

Kas liesmos, ierakstīti Dieva Debešos.

 

Ir laiks, lai apklust prātojumi lētie,

Jo atvērsies tev tautas dvēsļu nams,

Kur ieiesi tu, slieksni pārkāpdams,

Kur iegājuši pravieši un svētie.

V. Strēlerte

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Mūsu svēts pienākums ir visā Latvijā stāstīt par to, ka korupcija ir noziegums ar upuriem

FotoNo brīža, kad jaunie konservatīvie pirmo reizi tika ievēlēti Rīgas domē, mēs ar aktīvu rīcību atmaskojām tās kleptokrātisko režīmu, tādējādi izdarot politisku spiedienu uz atbildīgajām iestādēm un amatpersonām. Šī neatlaidīgā darbība nu ir rezultējusies ar korupcijas sagrauztās un rīcībnespējīgās Rīgas domes atlaišanu.
Lasīt visu...

21

Kliķe jau aizgūtnēm pārraksta neseno Latvijas vēsturi, bet kliķes propagandisti steidz nostiprināt melus

FotoNeesmu PBK TV kanāla cienītājs, ne arī īpaši skatos kādus citus TV kanālus, kas ir krievu valodā, izņemot izklaides kanālus un raidījumus. Tomēr atsevišķos brīžos, kad runa ir par notikumiem pasaulē, zinot, ka mūs, Latvijas iedzīvotājus, baro ar vienveidīgu propagandu, paskatos arī Krievijas TV kanālus. Arī tos, kurus slēdza, reizēm skatījos.
Lasīt visu...

12

Prognoze: pirmo koronavīrusa slimnieku Latvijā atklās līdz 18. marta 10.55

FotoZīmīga diena šodien: mēnesis, kopš sapratu, ka koronavīruss nav kaut kāda citāda gripa vai tālu zemju slimība, bet gan bīstama, lipīga un nāvīga sērga, kas apdraud arī Latviju. Notikums, kas lika man saprast stāvokļa nopietnību, bija priekš mēneša, 23. janvārī ieviestā Uhaņas blokāde: 11 miljonu iedzīvotāju pilsētas izolēšana. Saistībā ar apaļu mēnesi varētu dalīties trīs ierakstos par vīrusu. Šis ir pirmais.
Lasīt visu...

12

Pierādīšu, ka lūšu šāvējiem patiesībā vispār nav argumentu

FotoTātad, ko saka lūšu šāvēji. 1. Nemaisies, kur neko nesaproti (agresīva pozīcija, kas ne ar ko nav pamatota). 2. Mums viss jākontrolē, jo apēd stirnas (pirmšķietami apspriežams arguments). 3. Vilki nāk mājās un plosa mājdzīvniekus (klaja demagoģija, jo runa taču nav par vilkiem).
Lasīt visu...

21

Pārmetumi un rīcība

FotoIr diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Lasīt visu...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Blēžu un zagļu valsts

Raksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka...

Foto

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

Laikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti...

Foto

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

Iesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu...

Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...