Zatlers ZRP kritienu zem 5% barjeras skaidro ar emocijām pēc šķelšanās
PIETIEK06.11.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šķelšanās un, iespējams, valdības veidošanas process, kas saistījās ar sliktu publicitāti, ir uzspridzinājis Zatlera reformu partijas (ZRP) reitingu. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, konfidenciāls, tikai partiju rīcībā esošs vēlētāju noskaņojuma pētījums rāda, ka oktobra otrajā pusē par ZRP bijuši gatavi balsot vairs tikai 4,5% vēlētāju. Tas partijai, kas vēlēšanās finišēja kā otrā, nu vairs neļautu pārvarēt 5% barjeru un iekļūt Saeimā. Valdis Zatlers Pietiek skaidro, ka reitings varētu būt mērīts emocionālā brīdī, kad frakcijas šķelšanās radīja zaudējuma sajūtu.
Pēdējais oficiāli pieejamais partiju reitings, ko oktobra vidū vēl pirms ZRP Saeimas frakcijas šķelšanās sociālajos tīklos publiskoja socioloģisko pētījumu firmas Latvijas fakti direktors Aigars Freimanis, jau uzrādīja ZRP reitinga ievērojamu kritumu, bet tas vēl nebija tik dramatisks. Laika posmā no 12. līdz 19. oktobrim veiktā Latvijas faktu aptauja uzrādīja, ka par ZRP tobrīd būtu gatavi balsot 10,9% vēlētāju. Jau tad ZRP reitings, salīdzinot ar septembri, kad notika Saeimas vēlēšanas, bija nokrities par 4,4%.
Nedēļu vēlāk kāds cits pētījums ZRP atmetis zem 5% barjeras, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Pētījums ir konfidenciāls un nav domāts publicēšanai, tomēr tā rezultāti ir pieejami partijām un aktīvi tiek apspriesti politikas aizkulisēs. Saskaņā ar šo pētījumu ZRP reitings kopš Saeimas vēlēšanām septembrī nokrities par vairāk nekā 12%.
Visticamākais, abu reitingu atšķirība skaidrojama ar to, ka Latvijas fakti savu aptauju veica laikā no 12. līdz 19. oktobrim, kad aptaujātie vēl nebija paguvuši reaģēt uz ZRP šķelšanos, kas notika tikai 16. oktobrī. Savukārt otrs pētījums veikts nākamajās 10 dienās, kas sekoja sešu partijas jaunievēlēto deputātu aiziešanai no frakcijas.
ZRP līderis Valdis Zatlers ar šiem konfidenciālajiem reitingiem bija iepazinies un to objektivitāti sarunā ar Pietiekneapšaubīja. Viņš atzīst, ka kolīzijas, ko ZRP piedzīvoja oktobra otrajā pusē, mēnesi pēc vēlēšanām varēja izraisīt šādu efektu un nav pārsteigums. „Sešu deputātu aiziešana uz brīdi radīja būtisku nestabilitātes un varbūt pat zaudējuma sajūtu. Ja reitings mērīts šajā emocionālajā brīdī, tad nav pārsteigums, ka tas ir tik zems. Taču realitāte pierāda, ka situācija nebūt nav tik nestabila - pieci ZRP ministri šobrīd aktīvi strādā, norit konstruktīvs darbs pie 2012. gada budžeta un ZRP nešaubās, ka ministru kompetence un padarītie darbi jau tuvākajā laikā situāciju vērsīs par labu,” partijas reitinga kritumu Pietiek komentēja Zatlers.
Pietiek zināms, ka partijas valde un frakcija apspriedusi nodaļu sapulcēs izskanējušos aicinājumus sasaukt ZRP ārkārtas kongresu un ir vēlme pirms tā sasaukšanas dot pieciem ministriem vismaz 100 dienas, kuru laikā sevi parādīt darbā. ZRP spice cer, ka tieši tās deleģēto ministru veikums ļaus partijai smago pēcvēlēšanu laiku pārvērst atkal veiksmes stāstā. Zatlers pēdējās nedēļas veltījis reģionālo nodaļu apbraukāšanai, tiekoties ar partijas biedriem. Līdz kongresam plānots izveidot partijas Padomi, kurā pulcēsies reģionu pārstāvji, deputāti, ministri un valde. Zatlers iepriekš Pietiek uzsvēra, ka neredz pamatu politikas kuluāros skanošajām prognozēm, ka ārkārtas kongresā varētu turpināties partijas šķelšanās un notikt mēģinājums nomainīt ZRP līderi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
