Iesaki rakstu: 
Sestdien Valsts prezidents Valdis Zatlers paziņoja, ka pieņēmis lēmumu rīkoties radikāli un ierosināt Saeimas atlaišanu. "Šis ir brīdis, kad Satversme vismazāk vēlētos Saeimas atlaišanu," raksturojot juridiski sarežģīto situāciju, kādu izraisījis Zatlera lēmums, Pietiek teica konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars. Sagaidāms, ka lielākās debates starp politiķiem un juristiem būs par to, vai šādai Saeimai, kuras atlaišanas procedūra uzsākta, būtu jāvēl jauns prezidents, kura vēlēšanas gaidāmas jau pēc piecām dienām - 2. jūnijā. Juridiski Satversme to ļauj darīt, bet ir risks, ka varētu tikt apšaubīta jaunievēlētā prezidenta leģitimitāte. Zatlers savā runā atzina, ka ar savu lēmumu apdraud savas izredzes tikt pārvēlētam uz otro termiņu.
Ja Saeima 2. jūnijā tomēr vēlēs jaunu prezidentu un amatā uz otro termiņu netiks apstiprināts Zatlers, kā arī gadījumā, ja vēlēšanas tomēr tiks atceltas, gaidot referenduma rezultātus, Zatlera pilnvaras amatā beigsies 8. jūlijā.
Tādā gadījumā valsts galvas pienākumus līdz jaunas Saeimas ievēlēšanai un brīdim, kad tā ievēlēs jaunu prezidentu, pildīs Saeimas priekšsēdētāja. Šajā amatā pašlaik ir Vienotības līdere Solvita Āboltiņa.
Konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars Pietiek norāda, ka prezidenta pienākumu izpildītāja pilnvaras nav regulētas, bet šajā gadījumā visticamāk tiktu ievērota tā pati prakse, kāda ir, kad spīkers pilda prezidenta pienākumus, valsts galvai atrodoties ārvalstu vizītēs vai atvaļinājumā. Tomēr prezidenta pienākumu izpildītājs nevar realizēt tādas būtiskas valsts galvas funkcijas kā premjera nominēšana un veto uzlikšana Saeimas pieņemtiem likumiem, uzsver Pastars. Viņš pieļauj, ka šis apstāklis tiks izmantots gaidāmajā diskusijā par to, vai šai Saeimai vēl ir leģitīmas tiesības 2. jūnijā vēlēt jauno prezidentu.
Viens no Vienotības līderiem, ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis Pietiek uzsvēra, ka šai Saeimai pēc Zatlera lēmuma „vairs nav morāla pamata rīkoties un turpināt Valsts prezidenta ievēlēšanas procesu”. „Šī Saeima ir morāli sevi izsmēlusi,” Pietiek teica Kristovskis. Tikmēr Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Pietiek izteicās, ka "nesaskata nekādus šķēršļus" tam, lai Saeima 2. jūnijā sanāktu lai vēlētu Valsts prezidentu. "Es domāju, ka viss iet savu gaitu, kā likumā ir paredzēts," uzskata Brigmanis. Savukārt Saskaņas centra līderis Jānis Urbanovičs vēl nebija gatavs ieņemt pozīciju šajā jautājumā - tas būšot visas frakcijas lēmums pēc kopīgas apspriešanās nākamās nedēļas sākumā.
Pēc Urbanoviča domām, Zatlera lēmums ir leģitīms, lai gan "pikantu" to padarot apstāklis, ka Saeima tiek atlaista neilgi pirms viņa pilnvaru beigām. "Tas, ka Zatlers lēmumu atlaist Saeimu pieņēmis pēdējās pilnvaru stundās, var radīt šaubas par tā objektīvu nepieciešamību un piedod tam leģitimitātes šaubas," spriež SC līderis. Brigmanis uzskata, ka Zatleram šādas tiesības ir, tādēļ viņa lēmums jārespektē. Jautāts, vai ZZS ir gatava ārkārtas vēlēšanām, Brigmanis atteica: "Ja esi politikā, jābūt uz visu gatavam." Rodas iespaids, ka SC un ZZS nav nobažījušās par izredzēm gaidāmajās vēlēšanās, kas notiks, ja tauta referendumā piekritīs Zatlera lēmumam par Saeimas atlaišanu.
Kristovska vadītā Pilsoniskā savienība pilnībā atbalsta Zatlera lēmumu. Viņaprāt, šī situācija jāizmanto, lai „turpinātu cīņu par demokrātiju un cienīgiem tautas priekšstāvjiem”. „Arī citās parlamentārās demokrātijās tas ir noticis, svarīgi, lai viss tiktu izanalizēts un vēlētāji nekļūdītos,” uzsvēra Kristovskis.
PS esot gatava ārkārtas vēlēšanām. Jautāts, vai tas nozīmē, ka PS varētu tajās startēt atsevišķi, nevis vienā sarakstā ar Vienotību, kuras apvienošanās vēl nav pabeigta, Kristovskis atbildēja: „Es pagaidām to ne pieļauju, ne noliedzu." Zatlers savā runā, argumentējot lēmumu par Saeimas atlaišanu, minēja pārmetumus, kurus var attiecināt arī uz Vienotības rīcību pēc vēlēšanām, piemēram „savējo likšanu amatos”. Kristovskis neuzskata, ka situācijā, kāda izveidojusies, vainojama Vienotība, lai gan „atsevišķi Vienotības politiķi varbūt ir rīkojušies tuvredzīgi un daļēji veicinājuši šo situāciju”, ko apliecinot PS nepiedalīšanās „tā saucamā Jaunā laika otrā biroja atklāšanā”. Bet kopumā Kristovskis uzskatot, ka Vienotībai nav bijis pietiekami daudz spēka, pārstāvniecības, lai varētu strādāt demokrātiskiem līdzekļiem mērķtiecīgi un sasniegt programmatiskos mērķus. Sadarbība gan koalīcijā, gan Saeimā esot bijusi ļoti sarežģīta.
Satversmes 48. pants Valsts prezidentam dod tiesības rosināt atlaist Saeimu, bet šis lēmums jāapstiprina tautai referendumā. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas. Referenduma procedūra, ja tā iznākums būtu pozitīvs, prasīs aptuveni divus mēnešus. Būtiski, ka uz referendumu par prezidenta lēmumu par Saeimas atlaišanu neattiecas prasība sasniegt noteiktu kvorumu. Līdz ar to referendums būs noticis neatkarīgi no tā, cik daudz balsstiesīgo tajā piedalīsies.
Sestdien pirms pulksten 21 gaidāmās uzrunas tautai par situāciju valstī Zatlers pie sevis uz konsultācijām bija uzaicinājis Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (Vienotība), premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) un LR ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru.
Pietiek noskaidroja, ka Zatlers pirms runas nebija konsultējies ar citu Saeimā pārstāvēto politisko spēku līderiem - ne ar Saskaņas centra frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču, ne Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītāju Augustu Brigmani, ne Par labu Latviju frakcijas vadītāju Edgaru Zalānu.
Kā no Dombrovska pārstāvjiem noskaidroja Pietiek, ar prezidentu pārspriesta izveidojusies situācija, ņemot vērā, ka Zatlers pēdējās dienās, kad strauji attīstījās notikumi pēc KNAB veiktajām kratīšanām ar Lembergu, Šķēli un Šleseru saistītos objektos, atradās vizītē Polijā.
Līdzās Saeimas atlaišanai, kas draudētu ar ilgstošu politisko nestabilitāti un konstitucionālo krīzi, kā reālākais variants pirms tam tika pieļauts, ka Zatlers sestdien nāks klajā ar ultimātiem, kuru neizpildīšanas gadījumā viņš varētu atsaukt savu kandidatūru 2. jūnija vēlēšanām. Zatlera izredzes tikt atkārtoti ievēlētam prezidenta amatā tiek vērtētas kā apšaubāmas.
Pietiek jau rakstīja - ja Valdis Zatlers pašlaik izmantotu Satversmes dotās tiesības atlaist Saeimu, tā reaģējot uz parlamenta vakardienas balsojumu nedot atļauju kratīšanai deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā, varas autoritātes krīze draudētu pārvērsties konstitucionālajā krīzē un valstij draudētu varas vakuums.
Pašlaik sanāk, ka nākamo prezidentu vēlēs Saeima, kuras atlaišanas procedūra jau iedarbināta. Tas ļautu apšaubīt gan ievēlētā prezidenta leģitimitāti, gan Saeimas leģitimitāti vēlēt valsts augstāko amatpersonu.
Var arī rasties situācija, ka Zatlers izlemj par Saeimas atlaišanu, bet Saeima laikā līdz tautas nobalsošanai par tās atlaišanu Valsts prezidenta amatā ievēl personu, kas nav Zatlers, un tauta referendumā atbalsta nu jau aizejošā prezidenta lēmumu. Tādā gadījumā amatā vairs neesošajam prezidentam būtu spēcīgāks mandāts nekā jaunievēlētajam prezidentam, jo pirmo referendumā būtu atbalstījis tautas vairākums, bet otro amatā būtu ievēlējusi tautas uzticību zaudējusi Saeima.
Zatleram pēc sešām nedēļām beidzas četru gadu termiņš Valsts prezidenta amatā, viņa pēdējā pilnvaru diena ir 7. jūlijs. Jau pēc nedēļas, 2. jūnijā Saeima sanāks, lai vēlētu nākamo Valsts prezidentu, un uz šo amatu pretendē gan Zatlers, gan Zaļo un zemnieku savienības deputātu virzītais Andris Bērziņš. Nav zināms, vai Saeimai jau pirmajā vēlēšanu piegājienā izdosies ievēlēt prezidentu.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
