Zatlers kā saulstariņš, iranizētājs un verbālās caurejas līdzeklis
L. Lapsa15.06.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Abstrahējoties no visām politiskās stabilitātes, nācijas perspektīvu un pārējām augsti valstiskajām tēmām, ir viens iemesls, kura dēļ manis nekad īpaši necienītais pašreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers tieši pašlaik man tīri labi patīk. Un šis iemesls ir – Zatlers kopā ar KNABa četriem desmitiem kratīšanu ir spējis absolūti lieliski sakacināt veselu baru ļautiņu, kuri tieši to arī ir pelnījuši, tāpat kā mēs esam pelnījuši nu jau permanento šovu viņu izpildījumā.
Piemēram, mazais šovmenis no Ventspils, protams, vienmēr ir bijis gana temperamentīgs vīriņš – nu, kā jau pienākas, tā sacīt, čigānam no ratu pakaļas izkritušam. Bet līdz šim viņš tomēr kaut kā turējās rāmjos – tas ir, līdz brīdim, kad viņa dzīvē notika Zatlers. Jo sakiet, ko gribat, tas tomēr ir jauki, kad tā sauktais oligarhs un nopietns lielas pilsētas mērs dvēseliski ir tik izļurināts, ka publiskā pasākumā, pat gluži skaidrā būdams, lien zem galda un tur ar vārdiem „August! Vai kāds redz šeit Augustu? Es neredzu. Prasiet viņam!” sāk meklēt „savas” partijas Augustu Brigmani.
Tas arī ir visnotaļ komiski, kad jestrais haizivs vēderu un pirātu parašu pazinējs dvēseles un prātu mulsumā visā nopietnībā pārmet nejaukajam Zatleram, ka tas – ieklausieties nu uzmanīgi – gļēvi izkāris pirātu karogu. Kaut pat cilvēkam, kam vienīgā svešvaloda ir krievu, kaut kā no pasaules klasikas vajadzētu atcerēties, ka viena lieta ir baltais padošanās karogs, bet pavisam cita – pirātu karogs ar galvaskausu un krustiskajiem kauliem vai zobeniem, kas nepiederošajiem garantē gana lielas nepatikšanas. (Un to, ka multeņu zinības Lemberga kungs atjauno joprojām, liecina kaut vai viņa tāpat nesenā sūkstīšanās par joprojām nejauko Zatleru, kurš gluži vai ozverīnu no Runča Leopolda iedzēris.)
Tāpat mēs arī no daudzzatlercietušā politiķa esam nejauši uzzinājuši, cik izcili viņš, kurš „nekur neesmu fiksēts kā oligarhs”, varētu saimniekot kā pašiecerētais premjers. Ko jūs darāt, ja neglābjami aizmirstat telefona PIN kodu? Pareizi – pajautājat to operatoram (kas karti spēj itin labi atbloķēt) vai sliktākajā gadījumā nopērkat jaunu karti. Ko dara Lemberga kungs, ja ticēt viņa paša stāstam? Viņš, lūk, telefonu vienkārši izmetot un pērkot jaunu. Taisni bail domāt, kas Lemberga premjerēšanā varētu notikt, ja izrādīsies, ka pazaudēta valdības mājas durvju atslēga...
Tāpat, pateicoties Zatlera un knabistu sanervozētā un sanerrotā vīriņa atklāsmēm, mēs tagad zinām, ka Triju zvaigžņu ordenis šim ir tāds nieks, ko var atstāt vaļējā seifā mājās, toties padomjlaiku diploms rūpīgi jāieslēdz darbavietas megaaizsargātajā seifā, - no šīs vērtību sistēmas acīmredzami izriet, ka partijas biedra karte ir paslēpta kādā Puzes bunkurā. Un ko citu darīt, ja reiz cilvēks novests tiktāl, ka tāpat visnotaļ publiski var paziņot šādus satrauktus vārdus: „Ja runa ir par bērēm un kapusvētkiem, tad es uzskatu, ka tie ir draudi man un manai ģimenei, lai izstumtu mani no politikas...”
Turklāt, kā pierādīja trešdiena, ne jau nabaga mazais vīriņš vien sanerrots līdz verveļa nesaturēšanai, - kā nākamais negantā Zatlera upuris pieteicies pazīstamais ķēķa meistars Andris Grūtups. Kā savukārt izriet no „rakstnieka un advokāta” svaigākās intervijas, viņam pumpas uzsit ne tikai bezatbildīgais, egoistiskais un patvaļīgais prezidents, bet arī citi, ne mazāk nejauki radījumi.
Sairanizētais, safigurētais un sajandalētais – ne ta no Zatlera viena paša, ne ta arī no pilnmēness – Grūtupkungs īpaši pamanījis divus nejaucēnus: viens, izrādās, ir skrandu proletariāta pārstāvis Māris Zanders, kurš, lūk, kaut kur iedomājies parādīties basām kājām, bet otrais – zvērīgu tirgussievu atgādinošā Baiba Sipeniece, par kuru vēsture no Grūtupa neizdzirdēšot neviena paša vārda... Nu, un tā tālāk, un tā tālāk...
Ar vārdu sakot, lielais jums paldies, Valdi Zatler. Prezidents jūs, protams, bijāt nekāds, bet jūsu jaunais ampluā ir jauks. Ar nepacietību gaidu nākamos verveļa nesaturētājus, kas soļos Lemberga un Grūtupa pēdās. Galu galā dzīve ir pelnījusi kādu saulstariņu.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
