Iesaki rakstu: 
Vienotība nebūt nav noskumusi, ka ārkārtas vēlēšanās to ir apsteigusi Zatlera reformu partija (ZRP), iegūstot lielāko vēlētāju atbalstu starp tā dēvētajām latviešu partijām un kopsummā otro vietu aiz Saskaņas centra (SC). Vēlēšanu naktī partiju svinību vietās vērotais un politiķu neoficiālie izteikumi liecina, ka Vienotība jūtas kā "zelta akcijas" īpašniece, jo nevis tai, bet eksprezidentam Valdim Zatleram jāuzņemas atbildība par izšķiršanos starp koalīciju ar SC, Vienotību un Nacionālo apvienību. Zatlera izvairīgā pozīcija sestdien notikušajās neoficiālajās sarunās ar Vienotības līderi Solvitu Āboltiņu atstājusi iespaidu, ka viņš patur durvis atvērtas abiem koalīciju variantiem.
Ja var ticēt provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem par aptuveno vietu sadalījumu starp partijām, 11. Saeimā SC varētu būt ieguvusi 34 mandātus, ZRP - 22, Vienotība - 19, Nacionālā apvienība - 13 un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 12.
Tas nozīmē, ka stabils vairākums parlamentā iespējams ZRP divatā ar SC (56 balsis), bet ZRP kopā ar Vienotību divatā valdību izveidot nevar (abām kopā tikai 41 balss), līdz ar to būtu jāpieaicina trešais partneris - visticamākais, Nacionālā apvienība (kopā 54 balsis). Kā iespējama vēlēšanu naktī tika apspriesta vēl viena trīs partiju koalīcija no ZRP, Vienotības un SC (75 balsis).
Jau sestdienas otrajā pusē, kad sāka parādīties pirmie provizoriskie rezultāti, aptaujājot no vēlēšanu iecirkņiem iznākošos vēlētājus, Vienotības līderei Solvitai Āboltiņai bija notikusi neafišēta tikšanās ar eksprezidentu Valdi Zatleru, kas nav vainagojusies ar vienošanos par abu partiju pēcvēlēšanu bloku. Kā Pietiek atstāstījuši avoti abās partijās, īsi pirms vēlēšanām steigā nodibinātā ZRP nespēj prognozēt, kuri tās deputātu kandidāti tiks ievēlēti Saeimā un kādu koalīciju atbalstīs to vairākums - ar SC vai ar Nacionālo apvienību. Avoti Vienotībā atklāja, ka Zatlers šajās sarunās šķitis nedaudz apjucis un rosinājis partiju sarunas nesākt agrāk kā pirmdien, kad būs lielāka skaidrība par Saeimā ievēlētajām personālijām. Tomēr oficiālās sarunas starp ZRP un Vienotību notiks jau svētdien pulksten 15.
ZRP finanšu ministra kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis, kuru Pietiek sestdienas naktī sastapa ZRP birojā, atturējās atbildēt, vai fakts, ka SC līderis nedēļas nogalē notikušā pieņemšanā ārvalstu diplomātiem netieši atzinis okupācijas faktu, atvieglo koalīcijas izveidi ar Saskaņu. Cits ZRP deputāta kandidāts Gunārs Rusiņš pirmajā mirklī paziņoja, ka nekāda koalīcija ar SC netiks veidota "nekad!", bet pēc pārdomu brīža pieļāva, ka noteicoša būs Zatlera pozīcija. Kuluāros izskan pārliecība, ka ZRP vēlētos plašu koalīciju ar vismaz 67 balsīm, kas Saeimā dotu konstitucionālo vairākumu Satversmes grozīšanai, piemēram, mainot Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību un palielinot tā pilnvaras. Izskan spekulācijas, ka Zatlers tādā veidā vēlētos radīt jaunu konstitucionālo ietvaru savam startam Valsts prezidenta vēlēšanās pēc četriem gadiem.
Vienotībā valda nelielas bažas, ka ZRP tomēr varētu izšķirties arī par koalīcijas izveidi divatā ar SC, kas Saeimā valdībai dotu 56 balsis. Lielākas trīs partiju koalīcijas ar Vienotību izveide, kas dotu 75 balsis, nešķietot politiski loģiska. Šādā daudzbalsīgā koalīcijā no trim partijām ir grūtāk nodrošināt disciplīnu balsojumos, vienoties par amatu sadali, kā arī pastāv risks, ka divi politiskie spēki var bloķēties koalīcijas iekšienē. Kā norādīja kāds Vienotības vadošs politiķis, nevēloties, ka viņu citē, tā apgrūtinot tālākās sarunas, ZRP jāapzinās, ka tieši SC būtu jebkuras koalīcijas vājākais posms. Proti, Saskaņas līdzšinējā labā sadarbība ar Aivara Lemberga kontrolēto ZZS 9. un 10. Saeimā, kā arī Aināra Šlesera LPP/LC Rīgas domē ļauj pieņemt, ka tieši pie SC šie politisko ietekmi zaudējušie vīri vērsīsies, ja būs nepieciešams panākt kādu Saeimas balsojumu vai valdības lēmumu.
Vienlaikus Vienotība uzskata, ka jebkurā gadījumā ir "zelta akcijas" īpašniece, jo, pat paliekot opozīcijā, tā netieši iegūtu, ja valdību izveidotu divi politiskie spēki bez pieredzes valdībā darbā, turklāt ZRP uzņemtos atbildību par SC ievešanu valdībā. Šādas koalīcijas mūžs netiek prognozēts ilgs. To apzinās SC, kuras vadoši politiķi gan pirms vēlēšanām, gan vēlēšanu naktī kā sev izdevīgāko koalīcijas variantu minēja trijatā kopā ar ZRP un Vienotību. Sestdienas naktī gan izskanēja pieļāvums, ka Vienotības nākšana valdībā nebūs izšķiroša un SC būtu gatavs veidot valdību arī divatā ar ZRP.
Jebkurā no variantiem vismaz sestdienas nakts kuluāru sarunas liecināja, ka Valdim Dombrovskim būs grūti saglabāt savu premjera krēslu. Neoficiāli tiek apspriesti divi iespējamie kompromisa kandidāti premjera amatam, kas apmierinātu gan SC, gan ZRP, - pirmais ir bijušais Zatlera kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs, otrais - bijušais ārlietu ministrs Aivis Ronis. Abi formāli ir bezpartejiski. SC apzinās, ka pirmais gads valdībā tai būtu leģitimācijas posms, kurā parādīt, ka šī politiskā spēja nonākšana varā automātiski nenozīmē radikālas, Latvijas pamatnācijai nepieņemamas izmaiņas valsts politiskajā kursā. Tādēļ uz Rietumiem orientēts premjers ar labu reputāciju un latvisku uzvārdu būtu viens no priekšnoteikumiem SC veiksmīgai aklimatizācijai valdībā, Pietiek skaidroja kāds vadošs Saskaņas politiķis.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
