Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīte Maskavā pagaidām tiek plānota īsi pirms Ziemassvēkiem. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, pašreiz ticamākais laiks, kad Zatlers varētu doties uz Maskavu, ir 20.decembris. Tiesa, stingras vienošanās par Valsts prezidenta vizīti Maskavā vēl nav, datums vēl varot mainīties, taču esot skaidrs, ka oficiālā vizītē uz Maskavu Zatlers dosies.
Gatavošanās Valsts prezidenta vizītei Maskavā notiek ļoti nopietni. Tiek plānots, ka tās laikā varētu tikt noslēgta virkne Latvijai svarīgu starpvalstu līgumu, to vidu arī ilgi gaidītais starpvalstu līgums par nodokļu dubulto neaplikšanu. Tāpat noslēgšanai tiek gatavots starpvalstu līgums par sadarbību organizētās noziedzības apkarošanā, par atvieglotu robežšķērsošanu, par sadarbību vides aizsardzībā, transporta jautājumos.
„Ir skaidrs, ka vizītei mēs gatavojamies ar pilnu sparu, tiek gatavoti ļoti nozīmīgi starpvalstu līgumi, bet tagad pateikt, kad tieši vizīte notiks, mēs nevaram. Tikai tad, kad abas puses šīs vizītes datumus būs saskaņojušas, par tās laiku nekavējoties informēsim sabiedrību,” Pietiek atzina Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs.
No viņa teiktā izrietēja, ka viens ir skaidrs – Zatlera vizīte Maskavā un tikšanās ar Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu tiešām tiek plānota. Noprotams, ka pagaidām nav īsti skaidrs, vai kopā ar Valsts prezidentu vizītē uz Maskavu tiks aicināti doties arī uzņēmēji, kā tas ierasti notiek, kad Valsts prezidents dodas valsts vizītēs.
Līdzīgi kā Rinkēvičs ziņas par pirms Ziemassvētkiem gaidāmo Zatlera vizīti Maskavā Pietiek komentēja arī Valsts prezidenta preses pārstāve Ilze Rassa. Viņa uzsvēra, ka nevar apstiprināt, vai Zatlers uz Maskavu dosies 20.decembrī.
Patlaban noritot darbs pie Valsts prezidenta vizītes Maskavā saskaņošanas, un ļoti nopietni tiekot plānots gan vizītes saturs, gan iespējamais laiks. Oficiāla informācija par laiku, kad Valsts prezidents dosies uz Maskavu, tikšot sniegta tikai pēc tam, kad abas puses – Latvija un Krievija būšot saskaņojušas visus jautājumus un būšot panākta divpusēja vienošanās, teica Rassa.
Iepriekš TV3 ziņoja, ka bijušā ārlietu ministra Aivja Roņa skatījumā Zatlera vizīte Maskavā notiks vēl šogad. Zatlera vizītes organizēšanu Krievijai esot ieteikusi Vācijas kanclere Angela Merkele. Ziņa par Zatlera vizīti Maskavā pa diplomātiskajiem kanāliem Latvijai esot nodota no Krievijas.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
