Zatlera prezidentūras pēdējos mēnešos vākta informācija par sociālajām garantijām viņam un dzīvesbiedrei
PIETIEK06.06.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Gada sākumā, vēl vairākus mēnešus pirms prezidenta vēlēšanām Latvijas vēstniecības Eiropā saņēmušas Valsts prezidenta kancelejas uzdevumu noskaidrot, kāda šajās valstīs ir prakse attiecībā uz sociālo garantiju piešķiršanu prezidenta laulātajam un eksprezidentam. Atsevišķi diplomāti šo interesi uztvēruši kontekstā ar gaidāmajām prezidenta vēlēšanām un Valda Zatlera un viņa laulātās draudzenes Lilitas Zatleres vēlmi pamatot sev sociālo garantiju piešķiršanu nepārvēlēšanas gadījumā. Tikmēr prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs skaidro, ka uzdevums tādā gadījumā ir pārprasts – vismaz attiecībā uz prezidenta laulāto interese esot bijusi tikai par sociālajām garantijām uz laiku, kamēr otrā puse pilda prezidenta pienākumus. Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka Zatlera kanceleja apsvērusi virzīt grozījumus likumā, lai uz Lilitu Zatleri attiektos tādas pašas dāsnas garantijas kā uz kaimiņvalsts Igaunijas pirmo lēdiju.
Valsts prezidenta kancelejas uzdevums caur Ārlietu ministriju (ĀM) izsūtīts Latvijas vēstniecībām Austrijā, Čehijā, Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Lietuvā, Polijā, Portugālē, Slovēnijā, Somijā, Ungārijā un Vācijā. ĀM vēstule, ko parakstījis ministrijas politiskais direktors Andris Razāns, „Par Valsts prezidenta sociālajām garantijām un laulātā statusu” vēstniecībām izsūtīta 2011. gada 25. janvārī.
Tajā mūsu diplomātiem uzdots „sagatavot informāciju par Valsts prezidenta laulātā un personas, kas bijusi ievēlēta par Valsts prezidentu, statusu un tam atbilstoši paredzētajām sociālajām un citām garantijām” attiecīgo vēstnieku rezidences un pārraudzībā esošajās valstīs.
Kā pārliecinājās Pietiek, vēstulē, kuru ĀM, atsaucoties uz Valsts prezidenta kancelejas interesi, izsūtījusi mūsu vēstniecībām, informācijas pieprasīšana pamatota ar nepieciešamību Valsts prezidenta kancelejai „atbilstoši Valsts kontroles ieteikumiem izvērtēt Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi, sagatavojot iespējamus priekšlikumus grozījumiem likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”".
Atsevišķu diplomātu Pietiek neoficiāli teiktais liecina: viņi šo uzdevumu uztvēruši kā vēlmi noskaidrot tostarp to, kādas sociālās garantijas pēc prezidenta amata atstāšanas pienāktos ne tikai Zatleram, bet arī viņa otrai pusei. Iespējams, tas noticis kontekstā ar gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, par kurām kuluāros jau labu laiku pirms 2. jūnija bija dzirdamas šaubas, vai Zatlers tiks pārvēlēts.
Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs uzsver, ka šādi interpretējumi liecinot: uzdevums ir pārprasts. Vismaz attiecībā uz prezidenta laulāto bijusi vēlme noskaidrot tikai to, kādas sociālās garantijas tai pienākas, prezidentam esot savā statusā, nevis pēc amata atstāšanas. Rinkēvičs šo interesi pamato ar Valsts kontroles ieteikumu, kas sekojis revīzijai par 2010. gadu. No vēstniecībām iegūtā informācija liecinot, ka prakse dažādās valstīs atšķiras un uz šī fona izceļas Igaunija ar ikmēneša kompensācijām prezidenta laulātā reprezentācijas izdevumiem. Rezultātā nekādus priekšlikumus likuma grozījumiem Valsts prezidenta kanceleja neesot virzījusi.
Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka vēl pirms šīs informācijas pieprasīšanas, 2010. gada decembrī Valsts prezidenta kanceleja vērsusies dažādās institūcijās ar ideju, ka likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu" būtu jānostiprina Valsts prezidenta laulātā statuss, ņemot vērā Igaunijas Republikas pieredzi. Igaunija starp Eiropas valstīm izceļas ar savu dāsnumu pret prezidenta dzīvesbiedri, eksprezidentu un eksprezidenta atraitni.
Pēdējā pieejamā informācija par kaimiņvalsts prezidenta dzīvesbiedres ienākumiem, ko Igaunijas presē uzgāja Pietiek, liecina, ka 2009. gadā Igaunijas prezidenta dzīvesbiedre Evelīna Ilvesa kopumā reprezentācijas izdevumiem saņēma aptuveni 13 000 latu, t.i., virs 1000 latiem mēnesī. Pēc visa spriežot, tam ieslēgta sarkanā gaisma, kad citas institūcijas saskaņošanas gaitā norādījušas uz nepieciešamību iepazīties arī ar citu valstu pieredzi un atklājies, ka citur prezidentu laulātie netiek tik dāsni uzturēti.
Igaunijas normatīvie akti noteic, ka valsts galvas laulātā drauga prezentācijas izmaksu un eksprezidenta sievai apgādnieka zaudēšanas sakarā maksājamā pabalsta lielums tiek aprēķināts, balstoties uz prezidenta algas apmēru. Igaunijas eksprezidents Arnolds Rītels saņem valsts pensiju 75% apmērā no prezidenta algas. Savukārt apgādnieka zaudēšanas pabalsts, ko maksā bijušā Igaunijas prezidenta Lenarta Meri atraitnei, ir 50% no prezidenta algas.
Saskaņā ar Valsts prezidenta oficiālo amatpersonas deklarāciju Zatlera kopējais gada atalgojums četru gadu laikā ir pakāpeniski sarucis: 2008. gadā viņš kopā saņēma 43,6 tūkstošus, 2009. gadā – 38,3 tūkstošus, bet pērn – 33,2 tūkstošus latu pirms nodokļu nomaksas.
Uz šī pakāpeniskā samazinājuma izcēlušās Valsts prezidenta dzīvesbiedrei Lilitai izmaksātās ārzemju braucienu dienasnaudas. Tā, piemēram, 2010. gada septembrī vien viņai kopā dienasnaudās izmaksāti vairāk nekā 490 latu, februārī – vairāk nekā 350 latu, janvārī – 280 latu.
Vienā no prezidenta kandidātu debatēm Latvijas televīzijā Zatleram tika uzdots jautājums, cik valstij izmaksā viņa dzīvesbiedre. Zatlers pēc būtības uz šo jautājumu tā arī neatbildēja, bet atgādināja, ka, viņam stājoties amatā, dzīvesbiedrei nācies atteikties no personiskās karjeras.
Tā kā Zatlers 2. jūnijā netika pārvēlēts uz otro termiņu un viņa pēdējā pilnvaru diena ir 7. jūlijs, saskaņā ar Valsts prezidenta darbības nodrošināšanas likumu viņš saņems virkni valsts apmaksāto garantiju. Zatleram pienāksies ikmēneša pensija 50% apmērā no esošā prezidenta mēneša atalgojuma. Tāpat prezidentam lietošanā jānodod dzīvoklis, kura meklēšana vēl nav sākusies, - VAS Valsts nekustamie īpašumi to sola izdarīt pusotra līdz divu gadu laikā, pagaidām pieļaujot pagaidu risinājumu – dzīvokļa īri. Zatlers senāk atpakaļ pieļāvis iespēju, ka pēc amata atstāšanas vēlētos, lai valsts viņu nodrošina ar māju. Apspriesta arī dzīvokļa iegāde Rīgas vēsturiskajā centrā. Abiem eksprezidentiem Guntim Ulmanim un Vairai Vīķei-Freibergai valsts nodrošinājusi vairāk nekā 200 kvadrātmetrus plašus, grezni iekārtotus dzīvokļus namā ar skatu uz Brīvības pieminekli. Zatlers pēc prezidentūras beigām lietošanā saņems automašīnu, kā arī sekretāru eksprezidenta darbības nodrošināšanai.
Ka liecina Lursoft dati, Valdis un Lilita Zatleri 2003. gadā reģistrējuši laulāto mantisko attiecību līgumu, saskaņā ar kuru Lilitas Zatleres atsevišķa manta ir vairāk nekā 140 kvadrātmetru lielais dzīvoklis Brīvības ielas 100. namā un Mercedes Benz E270 markas automašīna. Prezidenta dzīvesbiedrei vēl aizvien pieder 1992. gadā dibinātais uzņēmums Ortopēdijas privātprakse, bet kopš 2009. gada tā finanšu pārskati Uzņēmumu reģistrā vairs nav iesniegti. 2003. gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sāka, bet drīz vien arī izbeidza krimināllietu pēc tam, kad Zatlera vadītā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca no sievai Lilitai Zatlerei piederošās Ortopēdijas privātprakses bija iepirkusi implantus un citus medicīnas instrumentus.
Pēdējo četru gadu laikā, kopš Zatlers bijis Valsts prezidenta amatā, pakāpeniski rukuši viņa uzkrājumi, kas liecina, ka no algas vien ģimene nav varējusi segt visus tēriņus. Pēdējo četru gadu laikā Zatlera uzkrājumi bankās no 22 000 latu sarukuši līdz aptuveni 8 000 latu, liecina Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtie publiski pieejamie dati.
Zatlera valsts amatpersonas deklarācija par 2010. gadu rāda, ka viņam nav vērā ņemamu uzkrājumu – skaidrā naudā Zatlers glabā 2000 latus, vēl 6 695 lati glabājas SEB bankā un 1 007 lati Swedbank. Algā Zatlers pērn saņēmis 33 201 latu. 2009. gadā Zatleram bankās kopumā bija uzkrāti 18 000 latu, gadu iepriekš 2008. gadā 19 000 latu, bet 2007. gadā, kad viņš stājās amatā – 22 000 latu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
