Zatlera kanceleja uz atvadām publisko savas idejas par īpašo pensiju Lilitai Zatlerei
PIETIEK12.07.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valda Zatlera prezidentūras pēdējos mēnešos Rīgas pils tiešām iedomājusies rosināt ar likumu noteikt, ka arī eksprezidenta laulātajam pienāktos īpaša pensija, - to liecina Valsts prezidenta kancelejas sākotnēji slēptā, bet pēc Pietiek oficiāla pieprasījuma tomēr atklātā informācija. Pietiek šodien pilnā apmērā publisko gan kancelejas īpaši pieprasīto informāciju par citu valstu praksi eksprezidentu nodrošinājuma jautājumos, gan izstrādātos, bet tomēr tālāk nevirzītos priekšlikumus šajā jautājumā, gan šo tēmu skarošo saraksti ar Valsts kontroli.
Šā gada sākumā, vēl vairākus mēnešus pirms prezidenta vēlēšanām Latvijas vēstniecības Eiropā bija saņēmušas Zatlera kancelejas uzdevumu noskaidrot, kāda šajās valstīs ir prakse attiecībā uz sociālo garantiju piešķiršanu prezidenta laulātajam un eksprezidentam. Atsevišķi diplomāti šo interesi bija uztvēruši kontekstā ar gaidāmajām prezidenta vēlēšanām un Zatlera un viņa laulātās draudzenes Lilitas Zatleres vēlmi pamatot sev sociālo garantiju piešķiršanu nepārvēlēšanas gadījumā.
Tikmēr prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs toreiz skaidroja, ka uzdevums tādā gadījumā esot pārprasts – vismaz attiecībā uz prezidenta laulāto interese esot bijusi tikai par sociālajām garantijām uz laiku, kamēr otrā puse pilda prezidenta pienākumus. Pietiek rīcībā esošā informācija liecināja, ka Zatlera kanceleja apsvērusi virzīt grozījumus likumā, lai uz Lilitu Zatleri attiektos tādas pašas dāsnas garantijas kā uz kaimiņvalsts Igaunijas pirmo lēdiju.
Nu no kancelejas publiskotās dokumentācijas redzams, ka bijis plāns likumam Par Valsts prezidenta darbības nodrošinājumu pievienot pantu, kas paredzētu, ka Valsts prezidenta laulātajam pienāktos gan Valsts prezidenta kancelejas norīkota darbinieka -sekretāra - lietveža palīdzība lietvedības un citu ar Valsts prezidenta laulātā darbību saistīto lietu kārtošanai, gan tiesības izmantot valsts apmaksātus transporta, sakaru un viesnīcu (naktsmītņu) pakalpojumus, gan iespēja saņemt ikmēneša reprezentācijas izdevumu kompensāciju 30 procentu apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma.
Savukārt pēc Valsts prezidenta amata pilnvaru termiņa beigām un līdz sava laulātā mūža beigām Valsts prezidenta laulātais ik mēnesi saņemtu valsts pabalstu (pensiju) 20 procentu apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma. Pēc personas, kas ir ieņēmusi Valsts prezidenta amatu, atraitņa vai atraitnes lūguma Ministru kabinets varētu lemt pagarināt tiesības izmantot valsts apmaksātu dzīvokli un pakalpojumus, kas saistīti ar tā apsaimniekošanu un uzturēšanu, turklāt Valsts prezidenta laulātais varētu „saņemt un izmantot valsts atbalstu un pakalpojumus, kas noteikti citos likumos”.
Tomēr, kā norāda nu jau bijušais prezidenta kancelejas vadītājs Rinkēvičs, „vēlamies uzsvērt, ka pēc Valsts kontroles ieteikuma uzsāktās izpētes rezultātā iegūtā informācija tika pieņemta zināšanai, priekšlikumu virzīšanu izskatīšanai Saeimā Valsts prezidenta kanceleja neplāno”.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
