Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta Valda Zatlera kanceleja tikai savam „štata ēdinātājam” – mazpazīstamajam uzņēmumam SIA Kuso šogad samaksājusi gandrīz 60 tūkstošus latu vai vidēji vairāk nekā 5000 latu mēnesī. Turklāt šajā summā, kā rāda Pietiek rīcībā nonākušie kancelejas grāmatvedības dati, vēl neietilpst dažādi „gadījuma” ēdinātāji un dzirdinātāji.
„Manam uzņēmumam ir kafejnīca prezidenta pilī. Slēgta tipa kafejnīca, kura paredzēta kancelejas darbiniekiem. Mēs reizēm arī apkalpojām nelielus banketus, piemēram, kad pie prezidentes [Vairas Vīķes-Freibergas] nāca skolēni, tad mēs taisījām kādas uzkodas. Lielos banketus apkalpoja lielākas firmas,” – tā par SIA Kuso darbību tās īpašniece Daina Stelcere izteikusies grāmatā Va(i)ras virtuve.
Vīķes-Freibergas „treknajos gados” par uzņēmuma pakalpojumiem Valsts prezidenta kanceleja 2003. gadā samaksāja 35 tūkstošus latu, 2004. gadā – 27 tūkstošus latu, 2005. gadā – 36 tūkstošus latu.
Savukārt Zatlera kanceleja, kā rāda tās tēriņu dati, Vīķes-Freibergas laiku tēriņu līmeni, neraugoties uz krīzes apstākļiem, ēšanas un dzeršanas ziņā ir nevis samazinājusi, bet pat palielinājusi.
Jau līdz šā gada novembra sākumam Zatlera kanceleja kopumā SIA Kuso apmaksājusi rēķinus par 59 328 latiem. Spriežot pēc kancelejas grāmatvedības datiem, ik mēnesi Kuso saņem fiksētu maksājumu aptuveni 5500 latu apmērā, kam klāt vēl nāk atsevišķi papildu tēriņi.
Šogad Zatlera kanceleja SIA Kuso ir apmaksājusi šādus ēšanas un dzeršanas pakalpojumu rēķinus:
20.01.2010 - Ls 143.39,
05.02.2010 - Ls 5700,
12.02.2010 - Ls 253.19,
01.03.2010 - Ls 5700,
31.03.2010 - Ls 118.8,
07.04.2010 - Ls 5700,
10.05.2010 - Ls 5500,
02.06.2010 - Ls 5500,
11.06.2010 - Ls 516.05,
17.06.2010 - Ls 294.51,
01.07.2010 - Ls 5500,
09.07.2010 - Ls 1393.36,
04.08.2010 – Ls 5575.38,
03.09.2010 – Ls 6210.26,
01.10.2010 – Ls 5726.14,
02.11.2010 – Ls 5500.
Faktiski šis ēšanas un dzeršanas līmenis sāk tuvoties tam, kādu prezidenta kanceleja par normālu uzskatīja Vīķes-Freibergas prezidentūras laikā, bet attiecībā uz ēdinātāju Kuso to pat pārspēj.
Vīķes-Freibergas prezidentūras laikā restorānā Vincents četrarpus gados tika atstāti 163 tūkstoši latu. Par Nomedas – Salas garšīgo produkciju pa gadiem tika iztērēts 41 tūkstotis latu (2003. gadā), nepilni 20 tūkstoši (2004. gadā), 36 tūkstoši (2005.gadā), 29 tūkstoši (2006. gadā) un iespaidīgais 91 tūkstotis (2007. gada pirmajā pusē) – kopā tātad 218 tūkstoši latu. Kuso ēdināšanas izmaksas pa šiem pašiem gadiem bija aptuveni 35, 27, 36, 56 un 42 tūkstoši – kopā savi 200 tūkstoši latu.
„Tikai Vīķes-Freibergas prezidentūras pēdējos četrarpus gados viņa kopā ar svītu un viesiem noēda kopumā vairāk nekā 580 tūkstošus latu. Un tas – neskaitot daudzu tūkstošu rēķinus sabiedriskās ēdināšanas un dzirdināšanas uzņēmumiem vēl citviet Latvijā, kur bija uzturējusies „kundze ar nopelniem”...” – tā šie tēriņi bija raksturoti grāmatā Va(i)ras virtuve.
Savukārt Zatlera kanceleja pamatojumu un skaidrojumu par saviem šīgada tēriņiem gatavo jau divas nedēļas, taču saskaņā ar kancelejas pārstāvju skaidrojumu vēl tas nav gatavs.
Tuvākajā laikā Pietiek publiskos vēl citus Zatlera kancelejas tēriņus pēdējo trīs gadu laikā, parādot, kā vispārējās taupības un ekonomiskās krīzes apstākļos valsts līdzekļus ir taupījusi valsts augstākās amatpersonas kanceleja.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
