Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta Valda Zatlera kanceleja tikai savam „štata ēdinātājam” – mazpazīstamajam uzņēmumam SIA Kuso šogad samaksājusi gandrīz 60 tūkstošus latu vai vidēji vairāk nekā 5000 latu mēnesī. Turklāt šajā summā, kā rāda Pietiek rīcībā nonākušie kancelejas grāmatvedības dati, vēl neietilpst dažādi „gadījuma” ēdinātāji un dzirdinātāji.
„Manam uzņēmumam ir kafejnīca prezidenta pilī. Slēgta tipa kafejnīca, kura paredzēta kancelejas darbiniekiem. Mēs reizēm arī apkalpojām nelielus banketus, piemēram, kad pie prezidentes [Vairas Vīķes-Freibergas] nāca skolēni, tad mēs taisījām kādas uzkodas. Lielos banketus apkalpoja lielākas firmas,” – tā par SIA Kuso darbību tās īpašniece Daina Stelcere izteikusies grāmatā Va(i)ras virtuve.
Vīķes-Freibergas „treknajos gados” par uzņēmuma pakalpojumiem Valsts prezidenta kanceleja 2003. gadā samaksāja 35 tūkstošus latu, 2004. gadā – 27 tūkstošus latu, 2005. gadā – 36 tūkstošus latu.
Savukārt Zatlera kanceleja, kā rāda tās tēriņu dati, Vīķes-Freibergas laiku tēriņu līmeni, neraugoties uz krīzes apstākļiem, ēšanas un dzeršanas ziņā ir nevis samazinājusi, bet pat palielinājusi.
Jau līdz šā gada novembra sākumam Zatlera kanceleja kopumā SIA Kuso apmaksājusi rēķinus par 59 328 latiem. Spriežot pēc kancelejas grāmatvedības datiem, ik mēnesi Kuso saņem fiksētu maksājumu aptuveni 5500 latu apmērā, kam klāt vēl nāk atsevišķi papildu tēriņi.
Šogad Zatlera kanceleja SIA Kuso ir apmaksājusi šādus ēšanas un dzeršanas pakalpojumu rēķinus:
20.01.2010 - Ls 143.39,
05.02.2010 - Ls 5700,
12.02.2010 - Ls 253.19,
01.03.2010 - Ls 5700,
31.03.2010 - Ls 118.8,
07.04.2010 - Ls 5700,
10.05.2010 - Ls 5500,
02.06.2010 - Ls 5500,
11.06.2010 - Ls 516.05,
17.06.2010 - Ls 294.51,
01.07.2010 - Ls 5500,
09.07.2010 - Ls 1393.36,
04.08.2010 – Ls 5575.38,
03.09.2010 – Ls 6210.26,
01.10.2010 – Ls 5726.14,
02.11.2010 – Ls 5500.
Faktiski šis ēšanas un dzeršanas līmenis sāk tuvoties tam, kādu prezidenta kanceleja par normālu uzskatīja Vīķes-Freibergas prezidentūras laikā, bet attiecībā uz ēdinātāju Kuso to pat pārspēj.
Vīķes-Freibergas prezidentūras laikā restorānā Vincents četrarpus gados tika atstāti 163 tūkstoši latu. Par Nomedas – Salas garšīgo produkciju pa gadiem tika iztērēts 41 tūkstotis latu (2003. gadā), nepilni 20 tūkstoši (2004. gadā), 36 tūkstoši (2005.gadā), 29 tūkstoši (2006. gadā) un iespaidīgais 91 tūkstotis (2007. gada pirmajā pusē) – kopā tātad 218 tūkstoši latu. Kuso ēdināšanas izmaksas pa šiem pašiem gadiem bija aptuveni 35, 27, 36, 56 un 42 tūkstoši – kopā savi 200 tūkstoši latu.
„Tikai Vīķes-Freibergas prezidentūras pēdējos četrarpus gados viņa kopā ar svītu un viesiem noēda kopumā vairāk nekā 580 tūkstošus latu. Un tas – neskaitot daudzu tūkstošu rēķinus sabiedriskās ēdināšanas un dzirdināšanas uzņēmumiem vēl citviet Latvijā, kur bija uzturējusies „kundze ar nopelniem”...” – tā šie tēriņi bija raksturoti grāmatā Va(i)ras virtuve.
Savukārt Zatlera kanceleja pamatojumu un skaidrojumu par saviem šīgada tēriņiem gatavo jau divas nedēļas, taču saskaņā ar kancelejas pārstāvju skaidrojumu vēl tas nav gatavs.
Tuvākajā laikā Pietiek publiskos vēl citus Zatlera kancelejas tēriņus pēdējo trīs gadu laikā, parādot, kā vispārējās taupības un ekonomiskās krīzes apstākļos valsts līdzekļus ir taupījusi valsts augstākās amatpersonas kanceleja.
Seko mums 
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
