Zatlera kanceleja ēšanai un dzeršanai trīs gados iztērējusi ceturtdaļmiljonu
L. Lapsa28.11.2010.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējos trīs gados Valsts prezidenta Valda Zatlera kanceleja ēšanai, dzeršanai un ar to saistītiem pakalpojumiem kopā iztērējusi vismaz 270 tūkstošus latu, - to rāda kancelejas grāmatvedības dati, kas nonākuši Pietiek rīcībā. Turklāt nodokļu maksātāju līdzekļi tērēti arī ļoti dārgos restorānos un alkoholisko dzērienu tirdzniecības uzņēmumos.
Vislielākās summas pēdējos trīs gadus Zatlera kanceleja tērējusi, apmaksājot SIA Kuso sniegtos ēdināšanas un dzirdināšanas pakalpojumus, - šai kompānijai pēdējos trijos gados kopā samaksāti aptuveni 208 tūkstoši latu.
Zatlera kanceleja piektdien izplatītā paziņojumā apgalvoja, ka SIA Kuso tiekot maksāts tikai par „restorāna, proti, viesmīļu, pavāru pakalpojumiem, kā arī par ēdināšanas pakalpojumiem nelielu Valsts prezidenta pasākumu, piemēram, valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremoniju, konkursa uzvarētāju Kas notiek? vai ģimeņu eglītes dalībnieku ciemošanās laikā Rīgas pilī un Valsts prezidenta darba pusdienu ietvaros”.
Taču Valsts prezidenta kancelejas grāmatvedības dati rāda, ka kancelejai ar SIA Kuso acīmredzot ir noslēgts līgums par fiksētu summu – 5700 latiem mēnesī, kam vēl nāk klāt maksa par papildu pakalpojumiem.
Turklāt kopš 2009. gada mazo rēķinu skaits ir strauji pieaudzis un sāk atgādināt tos „nejaušos” izdevumus, kas Vairas Vīķes-Freibergas „treknajos gados” kancelejai bija Mārtiņa Rītiņa restorānā Vincents.
Valsts prezidenta kancelejas apmaksātie SIA Kuso rēķini 2008. gadā ir šādi:
5. februāris – Ls 5700
26. februāris – Ls 794.32
26. februāris – Ls 405.68
4. marts – Ls 5700
25. marts – Ls 495.32
23. aprīlis – Ls 271.81
23. aprīlis – Ls 245.68
7. maijs – Ls 5700
28. maijs – Ls 237.77
16. jūnijs – Ls 5700
21. jūlijs – Ls 131.87
21. jūlijs – Ls 5700
1. augusts – Ls 1681.15
8. augusts – Ls 5700
27. augusts – Ls 601.98
4. septembris – Ls 5700
19. septembris – Ls 430.58
2. oktobris – Ls 252.52
6. oktobris – Ls 5700
7. novembris – Ls 5700
21. novembris – Ls 830.25
4. decembris – Ls 5791.66
18. decembris – Ls 300.07
18. decembris – Ls 800.63
19. decembris – Ls 236.3
19. decembris – Ls 5739.65
30. decembris – Ls 1816.26
Savukārt Valsts prezidenta kancelejas apmaksātie SIA Kuso rēķini 2009. gadā ir šādi:
4. februāris – Ls 5700
25. februāris – Ls 223.8
25. februāris – Ls 12.92
25. februāris – Ls 9.48
25. februāris – Ls 1.51
3. marts – Ls 5700
10. marts – Ls 12.64
20. marts – Ls 202.07
20. marts – Ls 108.9
24. marts – Ls 99.06
31. marts – Ls 117.38
31. marts – Ls 566.86
31. marts – Ls 8.93
3. aprīlis – Ls 5700
29. aprīlis – Ls 5700
14. maijs – Ls 74.4
22. maijs – Ls 558.68
27. maijs – Ls 94.38
3. jūnijs – Ls 5700
4. jūnijs – Ls 5700
25. jūnijs – Ls 245.51
2. jūlijs – Ls 5700
2. jūlijs – Ls 3.38
2. jūlijs – Ls 55.78
2. jūlijs – Ls 2.54
15. jūlijs – Ls 469.24
6. augusts – Ls 5700
3. septembris – Ls 5870.61
3. septembris – Ls 8.64
3. septembris – Ls 6.45
11. septembris – Ls 717.47
5. oktobris – Ls 5700
13. oktobris – Ls 298.39
20. oktobris – Ls 22.31
20. oktobris – Ls 6.07
20. oktobris – Ls 11.74
20. oktobris – Ls 6.35
5. novembris – Ls 5700
24. novembris – Ls 369.39
26. novembris – Ls 461.19
16. decembris – Ls 580.72
16. decembris – Ls 7.15
16. decembris – Ls 13.98
16. decembris – Ls 1.7
16. decembris – Ls 24.18
29. decembris – Ls 6824.09
29. decembris – Ls 3.45
29. decembris – Ls 237.22
29. decembris – Ls 14.7
30. decembris – Ls 272.98
Kā rāda izdevumu dati, Valsts prezidenta kanceleja tieši tāpat kā Vīķes-Freibergas laikos, lai gan mazākos apmēros, visus pēdējos trīs gadus ir iecienījusi arī SIA Nomeda produkciju – Salas kūciņas un tortītes.
2008. gadā, kā rāda kancelejas grāmatvedības dati, SIA Nomeda no nodokļu maksātāju līdzekļiem kopā samaksāti vairāk nekā 6600 latu, pērn – virs 8500 latu, bet šogad, pēc visa spriežot, iztērētā summa būs dubultojusies – jau līdz novembra sākumam Zatlera kanceleja Nomedai bija samaksājusi vairāk nekā 14 tūkstošus latu.
Taču līdztekus Zatlera kanceleja saistībā ar gastronomiskām izpriecām ir tērējusies arī citviet. Spriežot pēc grāmatvedības datiem, šā gada sākumā kanceleja apmaksājusi 87 latu rēķinu SIA Patiesība. Kanceleja apgalvo, ka uzņēmums esot nodrošinājis „ēdināšanas un restorāna pakalpojumu Valsts prezidenta kancelejas vadītāja organizētajās darba pusdienās par godu Project on transitional democracies vadītājam Brūsam Džeksonam”, lai gan SIA Patiesība ir pazīstama kā veikala Vīna sēta īpašniece.
Rēķini alkoholisko dzērienu tirdzniecības vietās apmaksāti arī citkārt – tos piestādījusi gan SIA Baltic XL, kuras pamatnodarbe tāpat ir dzērienu tirdzniecība, gan SIA Stanbev International distribution – viens no Latvijas desmit lielākajiem alus tirgotājiem. Zatlera kanceleja gan apgalvo, ka SIA Baltic XL par 133 latiem esot piegādājusi kafiju, kas izlietota Valsts prezidenta kancelejā notiekošajās darba tikšanās un sanāksmēs
Visbeidzot, Zatlera kanceleja iespaidīgus rēķinus apmaksājusi gan citiem pārtikas, dzērienu un saldumu piegādātājiem (Staburadzes konditoreja, NP Foods, Pure Chocolate, Cido grupa), gan arī virknei restorānu, kafejnīcu un Rīgas viesnīcu – no Ķiploku kroga, Priedes kroga un Kaļķu vārtu īpašniekiem līdz Hotel Grand Palace.
Savukārt īpaši iespaidīgas summas restorānu jomā maksātas tagad jau slēgtā restorāna Mauricius īpašniekam SIA Visvaldis un Co. 2008. gadā apmaksāti vismaz astoņi rēķini, no kuriem daži bijuši īpaši iespaidīgi:
25. janvārī – Ls 7298,
10. martā – Ls 2279,
28. maijā – Ls 1333,
21. jūlijā – Ls 7287,
24. jūlijā – Ls 4434,
21. oktobrī – Ls 377,
20. novembrī – Ls 1888,
26. novembrī – Ls 1331.
Pati kanceleja joprojām – jau vairāk nekā divas nedēļas – turpina gatavot atbildes uz jautājumiem par saviem pēdējo gadu tēriņiem. Svētdien kanceleja gan publiskoja daļu tēriņu, taču - tikai par aptuveni pieciem procentiem no sava kopējā gada budžeta.
Tuvākajās dienās Pietiek publiskos vēl citus Valsts prezidenta kancelejas tēriņu datus – par to, kādas summas tērētas interjera priekšmetiem, ceļojumu inventāram un, protams, Lilitas Zatleres kaislībai – prezidenta rezidences iekārtojumam.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
