Zatlera kanceleja ēšanai un dzeršanai trīs gados iztērējusi ceturtdaļmiljonu
L. Lapsa28.11.2010.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējos trīs gados Valsts prezidenta Valda Zatlera kanceleja ēšanai, dzeršanai un ar to saistītiem pakalpojumiem kopā iztērējusi vismaz 270 tūkstošus latu, - to rāda kancelejas grāmatvedības dati, kas nonākuši Pietiek rīcībā. Turklāt nodokļu maksātāju līdzekļi tērēti arī ļoti dārgos restorānos un alkoholisko dzērienu tirdzniecības uzņēmumos.
Vislielākās summas pēdējos trīs gadus Zatlera kanceleja tērējusi, apmaksājot SIA Kuso sniegtos ēdināšanas un dzirdināšanas pakalpojumus, - šai kompānijai pēdējos trijos gados kopā samaksāti aptuveni 208 tūkstoši latu.
Zatlera kanceleja piektdien izplatītā paziņojumā apgalvoja, ka SIA Kuso tiekot maksāts tikai par „restorāna, proti, viesmīļu, pavāru pakalpojumiem, kā arī par ēdināšanas pakalpojumiem nelielu Valsts prezidenta pasākumu, piemēram, valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremoniju, konkursa uzvarētāju Kas notiek? vai ģimeņu eglītes dalībnieku ciemošanās laikā Rīgas pilī un Valsts prezidenta darba pusdienu ietvaros”.
Taču Valsts prezidenta kancelejas grāmatvedības dati rāda, ka kancelejai ar SIA Kuso acīmredzot ir noslēgts līgums par fiksētu summu – 5700 latiem mēnesī, kam vēl nāk klāt maksa par papildu pakalpojumiem.
Turklāt kopš 2009. gada mazo rēķinu skaits ir strauji pieaudzis un sāk atgādināt tos „nejaušos” izdevumus, kas Vairas Vīķes-Freibergas „treknajos gados” kancelejai bija Mārtiņa Rītiņa restorānā Vincents.
Valsts prezidenta kancelejas apmaksātie SIA Kuso rēķini 2008. gadā ir šādi:
5. februāris – Ls 5700
26. februāris – Ls 794.32
26. februāris – Ls 405.68
4. marts – Ls 5700
25. marts – Ls 495.32
23. aprīlis – Ls 271.81
23. aprīlis – Ls 245.68
7. maijs – Ls 5700
28. maijs – Ls 237.77
16. jūnijs – Ls 5700
21. jūlijs – Ls 131.87
21. jūlijs – Ls 5700
1. augusts – Ls 1681.15
8. augusts – Ls 5700
27. augusts – Ls 601.98
4. septembris – Ls 5700
19. septembris – Ls 430.58
2. oktobris – Ls 252.52
6. oktobris – Ls 5700
7. novembris – Ls 5700
21. novembris – Ls 830.25
4. decembris – Ls 5791.66
18. decembris – Ls 300.07
18. decembris – Ls 800.63
19. decembris – Ls 236.3
19. decembris – Ls 5739.65
30. decembris – Ls 1816.26
Savukārt Valsts prezidenta kancelejas apmaksātie SIA Kuso rēķini 2009. gadā ir šādi:
4. februāris – Ls 5700
25. februāris – Ls 223.8
25. februāris – Ls 12.92
25. februāris – Ls 9.48
25. februāris – Ls 1.51
3. marts – Ls 5700
10. marts – Ls 12.64
20. marts – Ls 202.07
20. marts – Ls 108.9
24. marts – Ls 99.06
31. marts – Ls 117.38
31. marts – Ls 566.86
31. marts – Ls 8.93
3. aprīlis – Ls 5700
29. aprīlis – Ls 5700
14. maijs – Ls 74.4
22. maijs – Ls 558.68
27. maijs – Ls 94.38
3. jūnijs – Ls 5700
4. jūnijs – Ls 5700
25. jūnijs – Ls 245.51
2. jūlijs – Ls 5700
2. jūlijs – Ls 3.38
2. jūlijs – Ls 55.78
2. jūlijs – Ls 2.54
15. jūlijs – Ls 469.24
6. augusts – Ls 5700
3. septembris – Ls 5870.61
3. septembris – Ls 8.64
3. septembris – Ls 6.45
11. septembris – Ls 717.47
5. oktobris – Ls 5700
13. oktobris – Ls 298.39
20. oktobris – Ls 22.31
20. oktobris – Ls 6.07
20. oktobris – Ls 11.74
20. oktobris – Ls 6.35
5. novembris – Ls 5700
24. novembris – Ls 369.39
26. novembris – Ls 461.19
16. decembris – Ls 580.72
16. decembris – Ls 7.15
16. decembris – Ls 13.98
16. decembris – Ls 1.7
16. decembris – Ls 24.18
29. decembris – Ls 6824.09
29. decembris – Ls 3.45
29. decembris – Ls 237.22
29. decembris – Ls 14.7
30. decembris – Ls 272.98
Kā rāda izdevumu dati, Valsts prezidenta kanceleja tieši tāpat kā Vīķes-Freibergas laikos, lai gan mazākos apmēros, visus pēdējos trīs gadus ir iecienījusi arī SIA Nomeda produkciju – Salas kūciņas un tortītes.
2008. gadā, kā rāda kancelejas grāmatvedības dati, SIA Nomeda no nodokļu maksātāju līdzekļiem kopā samaksāti vairāk nekā 6600 latu, pērn – virs 8500 latu, bet šogad, pēc visa spriežot, iztērētā summa būs dubultojusies – jau līdz novembra sākumam Zatlera kanceleja Nomedai bija samaksājusi vairāk nekā 14 tūkstošus latu.
Taču līdztekus Zatlera kanceleja saistībā ar gastronomiskām izpriecām ir tērējusies arī citviet. Spriežot pēc grāmatvedības datiem, šā gada sākumā kanceleja apmaksājusi 87 latu rēķinu SIA Patiesība. Kanceleja apgalvo, ka uzņēmums esot nodrošinājis „ēdināšanas un restorāna pakalpojumu Valsts prezidenta kancelejas vadītāja organizētajās darba pusdienās par godu Project on transitional democracies vadītājam Brūsam Džeksonam”, lai gan SIA Patiesība ir pazīstama kā veikala Vīna sēta īpašniece.
Rēķini alkoholisko dzērienu tirdzniecības vietās apmaksāti arī citkārt – tos piestādījusi gan SIA Baltic XL, kuras pamatnodarbe tāpat ir dzērienu tirdzniecība, gan SIA Stanbev International distribution – viens no Latvijas desmit lielākajiem alus tirgotājiem. Zatlera kanceleja gan apgalvo, ka SIA Baltic XL par 133 latiem esot piegādājusi kafiju, kas izlietota Valsts prezidenta kancelejā notiekošajās darba tikšanās un sanāksmēs
Visbeidzot, Zatlera kanceleja iespaidīgus rēķinus apmaksājusi gan citiem pārtikas, dzērienu un saldumu piegādātājiem (Staburadzes konditoreja, NP Foods, Pure Chocolate, Cido grupa), gan arī virknei restorānu, kafejnīcu un Rīgas viesnīcu – no Ķiploku kroga, Priedes kroga un Kaļķu vārtu īpašniekiem līdz Hotel Grand Palace.
Savukārt īpaši iespaidīgas summas restorānu jomā maksātas tagad jau slēgtā restorāna Mauricius īpašniekam SIA Visvaldis un Co. 2008. gadā apmaksāti vismaz astoņi rēķini, no kuriem daži bijuši īpaši iespaidīgi:
25. janvārī – Ls 7298,
10. martā – Ls 2279,
28. maijā – Ls 1333,
21. jūlijā – Ls 7287,
24. jūlijā – Ls 4434,
21. oktobrī – Ls 377,
20. novembrī – Ls 1888,
26. novembrī – Ls 1331.
Pati kanceleja joprojām – jau vairāk nekā divas nedēļas – turpina gatavot atbildes uz jautājumiem par saviem pēdējo gadu tēriņiem. Svētdien kanceleja gan publiskoja daļu tēriņu, taču - tikai par aptuveni pieciem procentiem no sava kopējā gada budžeta.
Tuvākajās dienās Pietiek publiskos vēl citus Valsts prezidenta kancelejas tēriņu datus – par to, kādas summas tērētas interjera priekšmetiem, ceļojumu inventāram un, protams, Lilitas Zatleres kaislībai – prezidenta rezidences iekārtojumam.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
