Iesaki rakstu: 
Vismaz daļu zaļo zemnieku savulaik virzīto pārstāvju ietekmīgajos Rīgas un Ventspils brīvostu valdes locekļu amatos drīzumā varētu aizstāt Zatlera reformu partijas (ZRP) pārstāvji. Darbam Rīgas brīvostas valdē plānots virzīt partijas valdes locekli Sandru Sondori-Kukuli, bet darbam Ventspils brīvostas valdē – Saeimas vēlēšanās no ZRP saraksta kandidējušo ventspilnieku Aivi Landmani, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Brīvostu valžu locekļu amati ir ļoti labi apmaksāti un tradicionāli kalpojuši kā partijām vajadzīgu cilvēku barotne - brīvostas valdes locekļa atalgojums gadā pārsniedz 30 000 latu. Vienlaikus, ņemot vērā Rīgas un Ventspils ostu lielo saimniecisko nozīmi, šie amati dod arī lielu politisko un ekonomisko ietekmi.
Ņemot vērā, ka ZRP pirms vēlēšanām sevi pozicionēja kā cīnītāju pret oligarhu ietekmi, vismaz daļa Ventspils brīvostas valdes locekļu nomaiņa partijai ir svarīga arī ideoloģisku apsvērumu dēļ – Ventspils osta ir būtisks Aivara Lemberga ietekmes bastions.
Neoficiāli izskan, ka ZRP, kura politikā ienāca solot pārmaiņas arī politiskajā kultūrā, baidās no kritikas par „savu cilvēku” likšanu amatos, kas iepriekš tika pārmesta vecajām varas partijām. Tādēļ tiek domāts, kā publiskajā telpā pamatot zaļo zemnieku pārstāvju nomaiņu.
Pagaidām ZRP pārstāvji iespējamās personāliju izmaiņas brīvostās oficiāli atturas komentēt, kamēr turpinās līdzšinējo valžu locekļu darba izvērtējums. Zināms, ka jau pirms mēneša vēstuli ar lūgumu sniegt detalizētu atskaiti par Rīgas brīvostas valdes locekļa amatā paveikto saņēmis Viesturs Silenieks (ZZS), kuru šim amatam savulaik izvirzījusi partijas biedra Raimonda Vējoņa tobrīd vadītā pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Pēc neoficiālas informācijas, jaunais vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP) Rīgas brīvostas valdes locekļa amatam plāno virzīt partijas valdes locekli Sandru Sondori-Kukuli. Viņa iepriekš Pietiek nav ne apstiprinājusi, ne noliegusi gatavību kandidēt šim amatam. Sondore-Kukule pašlaik ir ārlietu ministra Edgara Rinkēviča padomniece likumdošanas un valsts pārvaldes jautājumos. Viņas uzmanība šajā amatā fokusēta arī uz Rīgas brīvostas darbu, kam ir būtiska nozīme NATO kravu tranzītā.
Sagaidāms, ka amatam Ventspils brīvostas valdē, kuru līdz šim ir ieņēmis VARAM virzītais Vilis Avotiņš, varētu tikt virzīts bijušais Ventspils domes deputāts Aivis Landmanis. Viņš ir pazīstams kā mēra Aivara Lemberga politisks oponents, un šī kandidāta virzīšana no ZRP puses būtu apzināta konfrontācija ar Ventspils mēru. Landmanis arī pēdējos gados dažādos Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumos pārstāvējis Lemberga oponentu intereses.
Saskaņā ar likumu par ostām brīvostas valdē darbojas astoņi valdes locekļi – četri attiecīgās pašvaldības pārstāvji, par kuru iecelšanu vai atbrīvošanu lemj pašvaldības dome, un četri Ministru kabineta iecelti valdes locekļi, kurus virza ekonomikas, finanšu, satiksmes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri.
Nodomus mainīt Satiksmes ministrijas deleģētos Ventspils un Rīgas brīvostu valdes locekļus līdz šim nav paudis jaunais ministrs Aivis Ronis. Ministra Ulda Auguļa laikā Ventspils brīvostā SM deleģējusi ar ZZS saistīto juristu Arti Stucku, bet Rīgas brīvostā citu ar ZZS saistītu personu – Juri Vaskānu.
Tiesības deleģēt pārstāvjus Ventspils un Rīgas brīvostās ir arī Ekonomikas ministrijai (EM). Lai gan tās politiskā pārraudzība mainījās, no Vienotības Arta Kampara pārejot ZRP virzītā bezpartejiskā Daniela Pavļuta rokās, atklāts ir jautājums, vai tiks mainītas koalīcijas partnera savulaik izvirzītās amatpersonas. Ventspils brīvostas valdē darbojas EM virzītais Antons Vjaters, bet Rīgas brīvostas valdē – Olafs Pulks. Pēc neoficiālas informācijas, ZRP varētu apsvērt Vjatera nomaiņu Ventspils brīvostā, kur apspriesta partijas valdes locekļa, Liepājas uzņēmēja Jāņa Vilnīša virzīšana. Savukārt Pulks savu amatu Rīgas brīvostā varētu saglabāt.
No Ventspils uzņēmējiem dzirdētas nopietnas iebildes par to, ka valdības pārstāvji, kurus deleģējusi Vienotība, Ventspils brīvostā neierobežo Aivara Lemberga metodes. Tomēr politisku iemeslu dēļ droši savā amatā Ventspils brīvostas valdē var justies premjera Valda Dombrovska (Vienotība) juridiskā padomniece Sandra Bukane, kuru amatam savulaik virzījis finanšu ministrs. Finanšu ministrija palikusi Vienotības pārziņā, turklāt Bukane tiek uzskatīta par premjeram ļoti „svarīgu cilvēku”, - viņas vīram un Dombrovska sievai ir kopīgs nekustamo īpašumu bizness, kurā vairākus desmitus tūkstošus latu ieguldījis arī premjers un viņa padomniece. Par darbu Ventspils brīvostas valdē Bukane 2010. gadā algā saņēmusi 33 872 latu, kas ir teju trīs reizes vairāk nekā viņas pilna laika darbā premjera birojā.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
