Iesaki rakstu: 
Vismaz daļu zaļo zemnieku savulaik virzīto pārstāvju ietekmīgajos Rīgas un Ventspils brīvostu valdes locekļu amatos drīzumā varētu aizstāt Zatlera reformu partijas (ZRP) pārstāvji. Darbam Rīgas brīvostas valdē plānots virzīt partijas valdes locekli Sandru Sondori-Kukuli, bet darbam Ventspils brīvostas valdē – Saeimas vēlēšanās no ZRP saraksta kandidējušo ventspilnieku Aivi Landmani, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Brīvostu valžu locekļu amati ir ļoti labi apmaksāti un tradicionāli kalpojuši kā partijām vajadzīgu cilvēku barotne - brīvostas valdes locekļa atalgojums gadā pārsniedz 30 000 latu. Vienlaikus, ņemot vērā Rīgas un Ventspils ostu lielo saimniecisko nozīmi, šie amati dod arī lielu politisko un ekonomisko ietekmi.
Ņemot vērā, ka ZRP pirms vēlēšanām sevi pozicionēja kā cīnītāju pret oligarhu ietekmi, vismaz daļa Ventspils brīvostas valdes locekļu nomaiņa partijai ir svarīga arī ideoloģisku apsvērumu dēļ – Ventspils osta ir būtisks Aivara Lemberga ietekmes bastions.
Neoficiāli izskan, ka ZRP, kura politikā ienāca solot pārmaiņas arī politiskajā kultūrā, baidās no kritikas par „savu cilvēku” likšanu amatos, kas iepriekš tika pārmesta vecajām varas partijām. Tādēļ tiek domāts, kā publiskajā telpā pamatot zaļo zemnieku pārstāvju nomaiņu.
Pagaidām ZRP pārstāvji iespējamās personāliju izmaiņas brīvostās oficiāli atturas komentēt, kamēr turpinās līdzšinējo valžu locekļu darba izvērtējums. Zināms, ka jau pirms mēneša vēstuli ar lūgumu sniegt detalizētu atskaiti par Rīgas brīvostas valdes locekļa amatā paveikto saņēmis Viesturs Silenieks (ZZS), kuru šim amatam savulaik izvirzījusi partijas biedra Raimonda Vējoņa tobrīd vadītā pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Pēc neoficiālas informācijas, jaunais vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP) Rīgas brīvostas valdes locekļa amatam plāno virzīt partijas valdes locekli Sandru Sondori-Kukuli. Viņa iepriekš Pietiek nav ne apstiprinājusi, ne noliegusi gatavību kandidēt šim amatam. Sondore-Kukule pašlaik ir ārlietu ministra Edgara Rinkēviča padomniece likumdošanas un valsts pārvaldes jautājumos. Viņas uzmanība šajā amatā fokusēta arī uz Rīgas brīvostas darbu, kam ir būtiska nozīme NATO kravu tranzītā.
Sagaidāms, ka amatam Ventspils brīvostas valdē, kuru līdz šim ir ieņēmis VARAM virzītais Vilis Avotiņš, varētu tikt virzīts bijušais Ventspils domes deputāts Aivis Landmanis. Viņš ir pazīstams kā mēra Aivara Lemberga politisks oponents, un šī kandidāta virzīšana no ZRP puses būtu apzināta konfrontācija ar Ventspils mēru. Landmanis arī pēdējos gados dažādos Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumos pārstāvējis Lemberga oponentu intereses.
Saskaņā ar likumu par ostām brīvostas valdē darbojas astoņi valdes locekļi – četri attiecīgās pašvaldības pārstāvji, par kuru iecelšanu vai atbrīvošanu lemj pašvaldības dome, un četri Ministru kabineta iecelti valdes locekļi, kurus virza ekonomikas, finanšu, satiksmes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri.
Nodomus mainīt Satiksmes ministrijas deleģētos Ventspils un Rīgas brīvostu valdes locekļus līdz šim nav paudis jaunais ministrs Aivis Ronis. Ministra Ulda Auguļa laikā Ventspils brīvostā SM deleģējusi ar ZZS saistīto juristu Arti Stucku, bet Rīgas brīvostā citu ar ZZS saistītu personu – Juri Vaskānu.
Tiesības deleģēt pārstāvjus Ventspils un Rīgas brīvostās ir arī Ekonomikas ministrijai (EM). Lai gan tās politiskā pārraudzība mainījās, no Vienotības Arta Kampara pārejot ZRP virzītā bezpartejiskā Daniela Pavļuta rokās, atklāts ir jautājums, vai tiks mainītas koalīcijas partnera savulaik izvirzītās amatpersonas. Ventspils brīvostas valdē darbojas EM virzītais Antons Vjaters, bet Rīgas brīvostas valdē – Olafs Pulks. Pēc neoficiālas informācijas, ZRP varētu apsvērt Vjatera nomaiņu Ventspils brīvostā, kur apspriesta partijas valdes locekļa, Liepājas uzņēmēja Jāņa Vilnīša virzīšana. Savukārt Pulks savu amatu Rīgas brīvostā varētu saglabāt.
No Ventspils uzņēmējiem dzirdētas nopietnas iebildes par to, ka valdības pārstāvji, kurus deleģējusi Vienotība, Ventspils brīvostā neierobežo Aivara Lemberga metodes. Tomēr politisku iemeslu dēļ droši savā amatā Ventspils brīvostas valdē var justies premjera Valda Dombrovska (Vienotība) juridiskā padomniece Sandra Bukane, kuru amatam savulaik virzījis finanšu ministrs. Finanšu ministrija palikusi Vienotības pārziņā, turklāt Bukane tiek uzskatīta par premjeram ļoti „svarīgu cilvēku”, - viņas vīram un Dombrovska sievai ir kopīgs nekustamo īpašumu bizness, kurā vairākus desmitus tūkstošus latu ieguldījis arī premjers un viņa padomniece. Par darbu Ventspils brīvostas valdē Bukane 2010. gadā algā saņēmusi 33 872 latu, kas ir teju trīs reizes vairāk nekā viņas pilna laika darbā premjera birojā.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
