„Zaļās spēkstacijas” uzņēmums iet no rokas rokā, bet pašu spēkstaciju neviens negrib celt
PIETIEK21.11.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Zaļo spēkstaciju” projektu iegūtās licences, kas ļauj pārdot saražoto elektroenerģiju par daudz augstāku cenu, tiešām ir tik vilinoša prece, ka šādu licenci ieguvis uzņēmums var tikt vēl un vēl pārdots, kamēr pašas spēkstacijas būvniecībai laika nevienam neatliek un to neviens gadiem ilgi pat nemēģina darīt: to uzskatāmi parāda Pietiek apkopotie Lursoft dati par to, kā piecu gadu laikā notikušas vairāk nekā desmit īpašnieku maiņas SIA Madonas Eko – uzņēmumā, kas nesen tika pieķerts iespējamās blēdībās, „zaļās spēkstacijas” vietā uzrādot elektrību ražojošu pārvietojamu granulu katlu.
Vispirms – no 2012. gada aprīļa SIA Madonas Eko, kā rāda Lursoft dati, vienādās daļās piederējusi pieciem īpašniekiem – Jānim Paeglītim, Līgai Šaplakai, Jānim Šubrovskim, Kasparam Ģirģenam un Uldim Milhertam.
Taču pēc 2013. gada augusta no šiem pieciem īpašniekiem kapitāldaļas uzņēmumā saglabājis tikai Milherts, savukārt par pārējo 80% kapitāldaļu īpašniekiem kļuvuši SIA SK Gold (40%), SIA PowerHeat (īpašniece – tā pati Līga Šaplaka) un kādam Lietuvas pilsonim piederošā SIA Bioenergy (pa 20%).
Nākamās īpašnieku maiņas notikušas 2014. gadā. Vispirms janvārī Aleksandram Spulim piederošā SIA SK Gold (nu jau tā ir likvidēta) savas kapitāldaļas pārdevusi divām citām SIA – Brīvības projekti un Ābeļdārza projekti (katrai pa 20%).
Savukārt jau nepilnus četrus mēnešus vēlāk – tā paša gada maijā notikusi pilnīga īpašnieku maiņa: tās rezultātā par jaunajiem uzņēmumu īpašniekiem kļuvušas Krievijas pilsoņa Vladimira Kisika kontrolētā SIA KR Energo (30%), Krievijas iedzīvotājs Sergejs Mamotovs (23,80%), Krievijas pilsonim Kirilam Ivanovam (nu jau miris) piederošā SIA Conauelica (23,80%), Ukrainas iedzīvotāja Katerina Bandura (11,90%) un Krievijas iedzīvotāja Jeļena Kononova (10,50%).
Taču arī šis īpašnieku sadalījums nav noturējies ilgi – 2014. gada 30. septembrī kapitāldaļas pārdalītas šādi: SIA KR Energo (42,75%), Sergejs Mamotovs (33,85%), SIA Conauelica (33,85%), Katerina Bandura (16,90%) un Jeļena Kononova (14,90%). (Tiesa, šajā laikā kopējais kapitāldaļu skaits būtiski pārsniedzis 100% - kā tas iespējams, nav zināms.)
Jau pēc nedēļas šī anomālija gan beigusies: 7. oktobrī par jauno lielāko kapitāldaļu īpašnieci kļuvusi Lielbritānijā reģistrētā Benefit Energy LLP (70,02%), bet SIA KR Energy palikuši 29,98% kapitāldaļu. Tiesa, šī SIA divus mēnešus vēlāk 8,99% kapitāldaļu tālāk nodevusi Lielbritānijā reģistrētajai Altera Management LP.
Jau 8. decembrī notikusi atkal jauna īpašnieku maiņa, pēc kuras to struktūra jau bijusi šāda: Benefit Energy LLP – jau 84,99%, bet SIA KR Energo – vairs tikai 10,51% un Altera Management LP – 4,5%.
Pēc tam iestājies miers uz aptuveni pusgadu, līdz 2015.gada jūnijā uz nepilniem diviem mēnešiem par vienīgo uzņēmuma īpašnieci kļuvusi Altera Management LP. Taču 2015. gada augustā atkal sākušās īpašnieku maiņas: Altera Management LP palikuši 50% kapitāldaļu, bet otri 50% nonākuši Igaunijas uzņēmumam Marine and goods services piederošās Piena 13 (tagad jau nosaukums mainīts) īpašumā.
Pēc tam, 2016. gada augustā atkal par vienīgo uzņēmuma īpašnieci kļuvusi Altera Management LP, bet 2017. gada jūnijā tās vietā par 100% kapitāldaļu īpašnieci kļuvusi kādam Sergejam Radčenko piederošā SIA MayBright.
Arī šīs īpašumtiesības gan nav bijušas uz ilgu laiku, - jau trīs mēnešus vēlāk, šā gada septembra sākumā par SIA Madonas Eko īpašniecēm līdzīgās daļās kļuvušas AS Nilex grupa un Igaunijā reģistrētā Mannid ja rahnud.
Pietiek jau informēja, ka, kā rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja publiskā datu bāze, pirms trim gadiem – 2014. gada rudenī mazpazīstamā uzņēmēja, 1979. gadā dzimusī Santa Reitere (pirmslaulību uzvārdā Garenčika) ir izjutusi nepieciešamību Vienotībai ziedot kopumā 5000 eiro. Ar vienas dienas starpību viņa partijai ziedojusi vispirms 3000 un tad vēl 2000 eiro.
Lursoft dati rāda, ka tieši šī uzņēmēja ir vienīgā oficiālā īpašniece un vienīgā valdes locekle uzņēmumā Nilex grupa, kurš dibināts 2012. gadā. Nilex grupai pieder kapitāldaļas kopumā vairāk nekā desmit uzņēmumos, tostarp 50% kapitāldaļu SIA Madonas Eko, SIA E Seda, SIA E Strenči un 49,98% kapitāldaļu SIA Elektro Rīdzene.
Šie ir četri no septiņiem uzņēmumiem, par kuriem šoruden kļuva zināms, ka tie piecu gadu laikā kopš 2012. gada nav spējuši pabeigt savus „zaļo spēkstaciju” projektus, taču nav vēlējušies zaudēt iespēju saražoto elektroenerģiju pārdot par daudz augstāku cenu un atraduši inovatīvu veidu, kā pārbaudītājiem demonstrēt, ka kaut ko tiešām ražo.
Šie uzņēmumi pārbaudītājiem uzrādījuši nomātu un no vienas „spēkstacijas” uz otru pārvadātu zilu konteineru ar mazjaudas pārvietojamu elektrostaciju, kas darbojas ar granulu katlu: tā kā katls tiešām kūries un elektrība mikroskopiskos apmēros ražota, AS Sadales tīkls pārbaudītājiem tas bijis pietiekami, lai pagarinātu vērtīgo licenci.
Karikatūras fragments no Dienas Biznesa.
Seko mums 
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
