Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par varu, naudu un sev labvēlīgu publikas viedokli. Laikam ejot, nekas nav mainījies. To pierāda arī pēdējā laikā masu medijos izskanējušie uzņēmēja Viestura Tamuža un deputāta Ata Zakatistova paziņojumi un prātulas par atkritumu apsaimniekošanas biznesu.

Tajos, izmisīgi vēloties tikt vaļā no savām kriminālapsūdzībām par krāpšanu lielā apmērā, viss iepriekšminētais arsenāls tiek likts lietā, cik vien radoši iespējams, ieraujot savās spēlēs arī manis vadīto uzņēmumu un tā darbiniekus.

Ticot, ka mērķis attaisno līdzekļus, abi kungi, entuziasma pilni, turpina pīt savus tīklus, aizmirstot, ka meliem ir īsas kājas un kriminālprocesu uzsāka un virza tiesībsargājošās iestādes, balstoties uz reāliem pierādījumiem.

Atkāpjoties soli atpakaļ laikā, jāteic, ka vēl pirms bēdīgi slavenās KNAB apsūdzības Tamužam viņš kā viens no mūsu uzņēmuma, kurā es esmu valdes, bet viņš – padomes priekšsēdētājs, īpašniekiem vērsās pie manis ar ļoti interesantu lūgumu.

Izdomāt ticamus iemeslus

Proti, 2017. gada 1. jūnijā es saņēmu Viestura Tamuža lūgumu izgudrot ticamus iemeslus viņa un Zakatistova konsultantu attiecībām, par kurām tajā dienā kāds žurnālists bija vērsies KNAB ar lūgumu izvērtēt tajās saskatāmo kriminālo raksturu. Uz Tamuža lūgumu man nebija ko atbildēt, un šis jautājums zaudēja aktualitāti.

Tad vēl pēc gada, 2018. gada 20. jūnijā medijus pāršalca ziņa, ka KNAB ir aizturējis Saeimas deputātu Ati Zakatistovu un manu biznesa partneri Viesturu Tamužu, kurš tika apsūdzēts par nelikumīgu un slēptu maksājumu veikšanu politiskajai partijai KPV LV.

Zīmīgi, ka uzreiz pēc iznākšanas no apcietinājuma abi kungi steidza meklēt sev izdevīgu grēkāzi un izplatīja paziņojumu, ka es esmu sarakstījis denunciācijas. Protams, par žurnālistu, kas devās uz KNAB pirms gada, bija “aizmirsts”.

Jāpiebilst, ka pēc faktiem veiktajā analīzē konstatēts, ka KNAB interesi piesaistījušās konsultācijas, kurās Zakatistovs sniedzis padomus Tamužam, nav notikušas. Šo apstākli nemainīs nedz baltā lapā sakopēti un medijiem izdalīti pieņemšanas–nodošanas aktu virsraksti, nedz saites uz neesošiem avotiem.

Tiesa, saskaņā ar mūsu uzņēmuma iekšējo kārtību minētos aktus paraksta valde, un, būsim precīzi, tieši četrus no šiem aktiem parakstīju es. Jāatzīst, toreiz pat neaizdomājos, ka konsultāciju laikā man vajadzētu sēdēt blakus un uzmanīt, ka konsultācijas patiešām notiek.

Lai nu kā, ir pagājis teju gads, bet nekādu būtisku pavērsienu šajā lietā nav bijis – lieta nav nonākusi līdz tiesai, process nav izbeigts.

Glābt iepirkumu, pasargāt iedzīvotājus?

Tikmēr abi kungi šo laiku izmantojuši ļoti efektīvi – viens no viņiem katru dienu piedalās valdības darbā, bet otrs veido kampaņas, lai ar masu mediju starpniecību izdarītu spiedienu uz tiesībsargājošajām iestādēm un tādējādi mīkstinātu sev izvirzītās apsūdzības, sludinot, ka patiesībā vainīgi ir citi un viņi tikai gribējuši izglābt Rīgas atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu un pasargāt iedzīvotājus.

Ņemot vērā, ka Tamuža kungs savos stāstos mērķtiecīgi iesaista arī mani un mūsu kopīgo uzņēmumu, gribu viest skaidrību, izgaismojot faktus, kurus viņš apzināti noklusē.

Noklusētie fakti

Pirmkārt, Tamužs nav lielākais akcionārs uzņēmumā, kurā viņš dažādiem līdzekļiem cenšas pārņemt varu.

Tamuža tāpat kā manu akciju daļa veido 16,68%. Kopā uzņēmumam ir pieci akcionāri, un lielākais akcionārs ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) ar 30,51% akciju.

Tāpat kā citos materiālos arī pirms pāris dienām tiražētajā Tamuža paziņojumā par it kā padomes jeb tās atsevišķu locekļu izteikto neuzticību uzņēmuma valdei netiek minēts tas, ka lielākais akcionārs – ERAB – balsoja pret šādu atsevišķu padomes locekļu virzītu lēmumu. Tas, ka neuzticības izteikšanai nav nekādu juridisku seku un valde nav atlaista, netika uzskatīts par gana ievērības cienīgu faktu, lai to iekļautu paziņojumā.

Jāpiebilst, ka šis gan nav pirmais gadījums, kad Tamužs mēģina pārņemt varu uzņēmumā, – vēl pirms diviem mēnešiem viņš centās īstenot reiderismu, nesankcionēti reģistrējot AS “Eco Baltia” valdes izmaiņas, par ko sekos arī iesniegums prokuratūrā. Laikam šādi viņš cer, ka tiks vaļā no uzņēmumam piemērotā cietušā statusa.

Otrkārt, apsūdzētie kā savu glābšanas riņķi izmanto Rīgas atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu un uzņemas taisnības cīnītāju lomu, taču ir aizmirsuši pieminēt, ka ne jau mēs kā uzņēmums vai es kā Māris Simanovičs personīgi noteicām, kāds būs Rīgas iepirkuma formāts, termiņi un nosacījumi.

Tas bija Rīgas domes lēmums un deleģēts uzdevums “Getliņi EKO”, ko apstiprināja VARAM, CFLA un Finanšu ministrija.

Tikmēr mūsu un Konkurences padomes nostāja (ko paudām arī oficiālās vēstulēs atbildīgajām iestādēm) bija tāda, ka Rīgas teritorija ir jādala zonās un katrā zonā jārīko atsevišķs iepirkums.

Tad nebūtu bažu ne par konkurences pārkāpumiem, ne termiņiem. Neskatoties uz iebildumiem, uzvarēja viedoklis par to, ka atkritumu apsaimniekošana Bolderājā, centrā un Ķengaragā maksās vienādi un visa Rīga būs viena zona.

Lai nu kā, šis iepirkums bijis labs pamats tam, lai Zakatistovs un Tamužs ne tikai uzņemtos Rīgas glābēju lomu, bet arī lasītu publiskus traktātus par to, ka, Zakatistovaprāt, kāposts sarunu valodā nav nauda, ko viņš ņēmis no Tamuža, bet gan dārzenis.

Kur viņi bija agrāk?

Jautājums gan, kāpēc abi kungi grandiozo Rīgas glābšanas plānu nesāka jau tad, kad Rīgas dome par to diskutēja un lēma?

Tolaik ne Zakatistovs, ne Tamužs netika manīti nevienā oficiālajā Rīgas domes organizētajā diskusijā, kas skāra iepirkumu.

Treškārt, Tamužs vienā no savām preses konferencēm apgalvoja, ka mūsu uzņēmuma valde bez padomes apstiprinājuma un par spīti padomes paustajām bažām piedalījusies Rīgas atkritumu apsaimniekošanas iepirkumā un nodibinājusi kopsabiedrību SIA “CREB Rīga”, kas uzvarēja iepriekšminētajā iepirkumā.

Lieki piebilst, ka arī šis apgalvojums ir tālu no patiesības. Uzņēmuma vadība lēma par dalību iepirkumā saskaņā ar padomes (kuras sastāvā ir arī pats Tamužs) 2018. gada 5. septembra akceptu dibināt kopsabiedrību dalībai iepirkumā.

Arī turpmākajā procesā valde un es personīgi vairākkārt aicinājām padomi kopā skatīt šos jautājumus. Tāpat daudzkārt padomei sūtītas desmitiem lapu biezas prezentācijas un aprēķini.

Diemžēl padomes priekšsēdētājs (Tamužs) neuzskatīja par nepieciešamu iekļaut šos jautājumus padomes darba kārtībā un izdiskutēt ar valdi, lai gan uzņēmuma attīstības kontekstā iepirkums bija nozīmīgs un var ietekmēt vismaz 20% biznesa.

Ignorance bija vērojama arī šī gada pavasarī, kad bija jāiesniedz piedāvājums konkursa otrajai kārtai, – padome atturējās pieņemt lēmumu laika trūkuma un lielā dokumentu apjoma dēļ, tādēļ valde lēma par dalības turpināšanu iepirkumā.

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls

Ne jau pirmo reizi šāda kompānija satikusies un gan jau arī ne pēdējo. Jo konsultāciju biznesā jau vienmēr būs, ko darīt un par ko konsultēt. Taču man kā kriminālprocesā par cietušo atzītā uzņēmuma vadītājam un vienam no akcionāriem ir patiesi žēl, ka šajās spēlēs tiek ierauts uzņēmums un tā darbinieki.

Kā rīkoties? Atliek vien cerēt, ka tiesībsargājošās iestādes operatīvi atšķetinās šo lietu un pieņems vajadzīgos mērus, bet padomes priekšsēdētājs uz kādu no paša organizētajām sēdēm beidzot uzaicinās arī uzņēmuma valdi, lai varam visu izrunāt klātienē, nevis ar mediju starpniecību. Ar šādu konkrētu lūgumu pie padomes arī esmu vērsies.

* Plašāk par raksta autoru un viņa biznesu lasāms ŠEIT un ŠEIT.

Novērtē šo rakstu:

17
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...