Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Lupatas
08.07.2013. 17:26Pariezi izdaríts!Visu mūžu nostrādāts metalurgā.
Kad vienreiz beigs skaitīt naudu svēšās kabatās?
Nikns aborigēns
05.07.2013. 06:26...jautājumā par ebreju nekustamā īpašuma restitūciju ASV Valsts departamenta īpašais sūtnis holokausta jautājumos Duglass Deividsons norādīja, ka maksimāli labākais risinājums, protams, būtu nodrošināt ebreju kopienai īpašumu atgūšanu...
Batons
04.07.2013. 23:21PIETIEK papetiet Evijas Sudmales valsts amatpersonas deklaraciju par 2011 un 2012 gadu. Redzesiet, ka vinas draudzins FPP amatpersona Kijoneks savus lidzeklus slepj, Zaharjins nobal. Uzmanibs pieversama nekustamajiem ipasumiem. Pie kam iestades vaditajs par to ir informets
papildus EP
04.07.2013. 21:23FOTO Terēze Bezruka-Jākobsone: http://ej.uz/terez
Наконец получилось!
NafNaf
04.07.2013. 20:56Patiess Latvijas veiksmes stāsts, pateicties kuram, citiem līdzīgiem un Latvijas proķenes nolaidībai, Pasaules Banka Latviju atzīst par augstu ienākumu valsti...
EP
04.07.2013. 19:49izvilkums no lietas:
Aļona Bezruka, dzim. 1981.gada 11.aprīlī
2005.gadā strādā firmā SIA ,,RASMUSSEN 2011''
2006.g. maina vārdu uz Terēze. (110481-10852)
26.10.2006. uzņemta Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā - Terēze Bezruka
Līdz 2010.g. strādā firma ,,Trelleborg Wheel Systems Liepaja SIA''.
2010.g. stradā pie Zaharjinas Jeļenas kompanijā SIA ,,TRĪS SAULES'' par valdes locekļi - Bezruka-Jākobsone Terēze, Liepāja, Robežu iela 30
Pietuvinata gimenei. Gramatvedis.
ANTRA
04.07.2013. 19:39Interesanti, kas tagad sargās tos īpašumus? Līdz šim tos sargāja LM sargi.
ļoņa
04.07.2013. 19:02DOkumentos redz, ka "ņedvižkas" zelta atslēdziņas tagad ir rokās Terēze Bezruka-Jākobsone
hi hi
04.07.2013. 17:04Adrese arī ir mainīta, tagad ir Skolas iela 1 Liepājā, tur kur Ļenkas Zaharinas veļas mazgātava TIARA L
gorbatij vihodi
04.07.2013. 16:07Manuprāt ar drošības līdzekli paredzamo viss ir skaidrs nu jau it kā pavisam.....
aha
04.07.2013. 16:05Jā, ir tāds SIA "Eurlat", 42103065836 , Liepu iela 25-41, Liepāja, valde: Aleksejs Zaharjins, personas kods 280677-XXXXX
Kas ar šo?
First
04.07.2013. 16:02Cienījamie PIETIEK, kāpēc Jūs tikai to vienu SIA "Eurneo" apskatāt? Ir taču vēl arī SIA "Eurlat".
Igors
04.07.2013. 16:02Malacis, Sergej! Būs ļoti grūti attiesāt....bet vari nākošo nedēļu kādu sakaitināt, kad Tev lems par drošības līdzekli...
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
