Iesaki rakstu: 
Ar to, ka problēmu mocītā metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs lielākais akcionārs un padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaharjins vecāko brāli Valēriju pirms mēneša vērienīgi apdāvinājis ar saviem vērtīgākajiem īpašumiem, to glābšana nav beigusies: kā rāda Lursoft skanēto dokumentu datu bāze, nu jau uzņēmums, kurā Zaharjina brālis ieguldīja deviņus miljonus latu vērto dāvanu, nodots kādam Kipras ofšoram, bet tas savukārt pieder vēl citai ārzonas firmai, kas savukārt reģistrēta jau īsti "melnā" ārzonā - Panamā.
Pietiek jau informēja, ka it kā veselības problēmu dēļ Sergejs Zaharjins pirms mēneša savam brālim uzdāvinājis piecus nekustamos īpašumus. Šo Zaharjina dargāko nekustamo īpašumu kopējā vērtība viņa paša skatījumā bijusi gandrīz deviņi miljoni latu, bet Latio vērtētāju - trīsreiz zemāka.
Kā rāda Lursoft dati, Zaharjins brālim uzdāvināja savu villu Jūrmalā, Dzintaru prospektā 25, kuras vērtība noteikta tikai 600 tūkstošu latu apmērā, un tāpat Valērija Zaharjina īpašumā nonācis īpašums Liepājā, Baznīcas ielā 3/5, kura vērtība aplēsta 730 000 latu apmērā.
Pārējie trīs īpašumi, kurus Sergejs Zaharjins uzdāvināja brālim, ir vēl divi īpašumi turpat Liepājā, Skolas ielā 1 un Dzintaru ielā 23, kuru vērtība noteikta attiecīgi 180 tūkstošu un 4,5 miljonu latu apmērā. Savukārt uzdāvinātais īpašums Nīcas pagastā novērtēts uz 2,9 miljoniem latu.
Līdz šim bija zināms, ka Valērijs Zaharjins šos īpašumus jau dažas dienas vēlāk - 6. jūnijā, kā rāda Lursoft dati, ieguldījis viņam piederošās SIA Eurneo pamatkapitālā, tos saskaņā ar Latio vērtējumu novērtējot uz Ls 2,974 miljoniem.
Taču, kā rāda jaunākie Lursoft dati, 27. jūnijā - divas dienas pēc tam, kad Pietiek publiskoja ziņas par Zaharjinu ģimenes apdāvināšanos - steidzami nomainīti SIA Eurneo īpašnieki: Valērijs Zaharjins 100% kapitāldaļu nodevis Kiprā reģistrētai ārzonas kompānijai Itingen Limited.
Savukārt šīs kompānijas īpašnieki noslēpušies pavisam "melnā" ārzonā, - kā rāda oficiālie dokumenti, ko Pietiek šodien publicē, Kipras kompānijas vienīgais īpašnieks savukārt ir kompānija Green Limit, Inc, kas reģistrēta Panamā.
Valērijs Zaharjins aizgājis arī no valdes locekļa amata, taču jaunajai valdes loceklei noteikts īpašs ierobežojums - visos jautājumos, kas saistīti ar Zaharjinu īpašumiem, valdei jāsaņem ofšoros noslēpušos īpašnieku atļauja.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
