Zaharjins ar Segalu pārliecina FKTK, ka kopējo līgumu par "Liepājas metalurga" akcijām parakstījuši gluži nejauši
PIETIEK23.03.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja divas personas kopīgi paraksta līgumu par savu akciju pārdošanu, bet pēc tam ir gatavas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) paziņot, ka lēmumu par savu akciju pārdošanu savstarpēji nav saskaņojušas un vienu un to pašu līgumu parakstījušas pilnīgi nejauši, komisijai ar šādiem paskaidrojumiem būs pietiekami, - tas izriet no FKTK slēdziena saistībā ar uzņēmuma Liepājas metalurgs bijušo saimnieku Sergeja Zaharjina un Iļjas Segala līgumu par savu akciju pārdošanu.
Pagājušā gada oktobra sākumā Zaharjina un Segala tobrīd vēl kontrolētais Liepājas metalurgs nāca klajā ar kārtējo skaļo paziņojumu – 26.septembrī starp Zaharjinu un Segalu, kā arī Kiprā reģistrēto Krievijas izcelsmes kompāniju Dalinvest Management Company Limited parakstīts abu akcionāru akciju pirkšanas pārdošanas līgums, par ko tika paziņots publiski masu informācijas līdzekļos.
Savukārt Krievijas kompānija Daļpolimetall, kas pārstāv investoru, sadarbībā ar kreditoru klubu esot saskaņojusi izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesa plānā, balstoties uz biznesa plānu.
Nekādas citas detaļas it kā noslēgto līgumu ar iespējamo investoru uzņēmuma saimnieki neatklāja, taču paziņojumā medijiem tika pavēstīts – līgums esot noslēgts par visu Zaharjinam un Segalam piederošo akciju jeb 70% uzņēmuma akciju pārdošanu.
Uz šī pamata FKTK bija vērsies trešā uzņēmuma akcionāra Kirova Lipmana pārstāvis Mārtiņš Krieķis, lūdzot veikt pārbaudi par obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu Liepājas metalurga akcionāriem, kas izriet no izziņotā līguma.
Tas nozīmēja: ja ne tikai pēc būtības, bet arī juridiski būtu pierādāms, ka Segals un Zaharjins, pārdodot savas akcijas, rīkojušies nevis katrs par sevi, bet gan saskaņoti, viņiem būtu bijis pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu pārējiem Liepājas metalurga akcionāriem atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 66. pantam.
Nu, pēc piecus mēnešus ilgas pārbaudes FKTK nonākusi pie slēdziena - tās "rīcībā nav nonākusi informācija, kas nepārprotami apliecinātu faktu, ka S. Zaharjins un I. Segals ir rīkojušies saskaņoti attiecībā uz viņiem piederošo AS Liepājas metalurgs akciju pārdošanu un ka kādai no minētajām personām būtu iestājies pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu pārējiem AS Liepājas metalurgs akcionāriem atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 66. pantam".
Kā izriet no FKTK slēdziena, tās darbības faktiski aprobežojušās ar vēstuļu nosūtīšanu Zaharjinam un Segalam "ar lūgumu paskaidrot savu rīcību attiecībā uz viņiem piederošo AS Liepājas metalurgs akciju pārdošanu un iespējamu saskaņotu rīcību". Abi FKTK nolieguši, ka lēmumu attiecībā uz viņiem piederošo AS Liepājas metalurgs akciju pārdošanu būtu savstarpēji saskaņojuši vai tas ticis saskaņots ar citiem akcionāriem, un ar šo paziņojumu komisijas pārliecināšanai faktiski bijis pietiekami.
Turklāt FKTK rīcībā esot nonācis "dokuments, kas norāda uz to", ka Zaharjina, Segala un Dalinvest Management Company Limited nemaz neesot "saistošs līguma slēdzēju pusēm", un "līdz ar to komisija guva apstiprinājumu, ka līguma nosacījumi netiek pildīti, tādējādi secinot, ka līgums nav saistošs līguma slēdzēju pusēm". Ar to tad arī ir bijis pietiekami, lai pārbaude tiktu beigta.
Nekādus sīkākus komentārus par veikto pārbaudi, aizbildinoties ar liegumu komentēt konkrētus tirgus dalībniekus, FKTK nesniedz.
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
