Zaharjina īpašumā konstatēti apjomīgi pārkāpumi, bet neviens nav un netiks sodīts
PIETIEK15.03.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms gada mediji ziņoja, ka AS Liepājas metalurgs faktiskais saimnieks Sergejs Zaharjins savā piejūras īpašumā Nīcas novadā pieļaujamo sešu būvju vietā uzcēlis veselas trīspadsmit, un tad Liepājas reģionālā vides pārvalde apgalvoja, ka jau tuvākajā laikā "pieteikšot oficiālu vizīti" Zaharjina īpašumā Marijas. Izrādās, pārbaude patiešām notikusi, un tajā konstatēti apjomīgi pārkāpumi, taču sodīts neviens par tiem netiks - ne pats Zaharjins, ne vides pārvaldes darbinieki.
Pietiek ir saņēmis izsmeļošu skaidrojumu no Liepājas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieka un kontroles daļas vadītāja Roberta Bērziņa, kurš paskaidro, kādi tieši pārkāpumi konstatēti un kāpēc neviens par tiem vairs nav sodāms:
"VVD Liepājas reģionālā vides pārvalde (turpmāk – Pārvalde), pamatojoties uz TV3 žurnālista Sandija Semjonova 22.03.2012. iesniegtu sūdzību par iespējamo nelikumīgo apbūvi nekustamajā īpašumā Marijas Pērkones ciemā, Nīcas pagastā, Nīcas novadā (turpmāk – Īpašums), laikā no 4.aprīļa līdz 20.aprīlim veica pārbaudi minētajā īpašumā.
Pārbaudē tika konstatēts, ka Īpašumā laika posmā no 1988.gada līdz 2005.gadam veikta būvniecība Rīgas jūras līča un Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā bez atbilstošas saskaņošanas ar Pārvaldi – būvniecības iecerei nav veikta ekoloģiska ekspertīze (paredzēta Aizsargjoslu likuma redakcijās līdz 25.03.2002.) vai likumā Par ietekmes uz vidi novērtējumu paredzētās darbības.
Jāpiezīmē, ka minēto prasību izpildīšana nebūtu pietiekoša būvniecības uzsākšanai, jo viens no nosacījumiem ir arī apbūves paredzēšana teritorijas plānojumā, kurš Nīcas pagastam tika apstiprināts tikai 2007.gada 26.septembrī.
Īpašumā, kura platība ir 14,74 ha (10,19 ha atrodas Rīgas jūras līča un Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā) izvietotas 13 būves – 10 dažāda lieluma ēkas, tenisa laukums, baseins, baseina nojume, no kurām viena atrodas ārpus krasta kāpu aizsargjoslas.
Deviņu būvju ekspluatācija ir uzsākta ne vēlāk par 2000.gadu, divas no tām (t.sk. 2005.gadā rekonstruētā) – pirms 1990.gada, bet 4 ēku būvniecība ir uzsākta 1988.gadā. 2005.gadā ir rekonstruēta 1 saimniecības ēka par dzīvojamo māju un uzbūvētas 3 jaunas ēkas.
Saimniecības ēkas rekonstrukcijai par dzīvojamo māju Pārvalde 02.03.2005. ir izdevusi atzinumu Nr.5.4.-13./492 par to, ka tai nav iebildumu rekonstrukcijas nodošanai ekspluatācijā, kaut gan bija pārsniegts sākotnējais būvapjoms (no 214 m3 uz 1347 m3), ko Aizsargjoslu likuma tajā laikā spēkā esošā redakcija (19.06.2003. redakcija spēkā no 22.07.2003. līdz 15.07.2005.) nepieļāva.
Pārvalde 2012.gadā saistībā ar minēto pārbaudi skatīja arī jautājumu par amatpersonu rīcību un atbildību. Lēmumi par 2004. un 2005.gadā pārbaudes veikušo un atzinumus izsniegušo amatpersonu saukšana pie disciplināras vai citas atbildības netika pieņemti, jo viņas darba attiecības ar Pārvaldi ir pārtraukušas 2008.gadā.
Citus atzinumus par ēku atbilstību nodošanai ekspluatācijā Pārvalde nav izdevusi.
Kaut gan Nīcas pagasta būvvaldes 2003.gada 30.decembra plānošanas un arhitektūras uzdevumā saimniecības ēkas pārbūvei par dzīvojamo māju ir paredzēts saņemt Pārvaldes tehniskos noteikumus, tie nav pieprasīti.
Būvatļauja minētajai rekonstrukcijai ir izdota 2003.gada 30.decembrī (Nr.33/03). Ir veikta 7 esošo būvju būvniecība, tai skaitā 1 saimniecības ēkas rekonstrukcija par dzīvojamo māju, pārkāpjot Aizsargjoslu likuma prasības, un 1 mājas nojaukšana, pārkāpjot Aizsargjoslu likuma prasības.
Pārbaudē secināts, ka veicot būvniecību nekustamajā īpašumā Marijas, ir pārkāpti Aizsargjoslu likuma 36.panta nosacījumi. Ņemot vērā to, ka kopš pārkāpuma izdarīšanas ir pagājis vairāk kā gads, Pārvalde, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta 4.daļu, administratīvo lietvedību nekustamā īpašuma īpašniekam Sergejam Zaharjinam neierosināja.
Ņemot vērā, ka saskaņā ar Būvniecības likuma 7.panta 1.daļas 4.punktu vietējās pašvaldības kompetencē ir „kontrolēt, kā būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības, un nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu savā administratīvajā teritorijā” un saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 15.panta 14.punktu nodrošināt savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu ir vietējās pašvaldības funkcija, Pārvalde informāciju par pārbaudes rezultātiem nosūtīja Nīcas novada domei."
Pietiek pagaidām nav oficiāli zināms, vai Nīcas novada dome ir veikusi kādas darbības saistībā ar konstatētajām apjomīgajām nelikumībām, taču neoficiāla informācija liecina, ka vides pārvaldes ziņojums vienkārši pieņemts zināšanai.
Foto - Privātā Dzīve
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
