Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Zagšana un tautas vara

Jānis Erlats
12.01.2019.
Komentāri (16)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja viņu sagaidīja ar siltu smaidu, kas toreiz bija ļoti neparasti. Bārdainis uz letes nometa maisus un pateica, lai tajos saliekot visu, kas viņai ir. Svešiniekam, kas veikalā bija ienācis aiz neparastā pircēja, šķita, ka ir kļuvis par laupīšanas liecinieku.

Īstenība izrādījās daudz ikdienišķāka. Pircējam bija vajadzīgi rupjmaizes kukulīši, tautā saukti par “ķieģeļiem”. Tie bija daudz lētāki par lopbarību, tāpēc tika izmantoti cūku nobarošanai. Maizi sasmalcinot ar kartupeļiem un to visu aplaistot ar pienu, iznāca sātīga un lēta barība. No veikala plauktiem pazuda visa maize, jo daļa tika atdota pircējam, bet daļa nolikta uz veikala grīdas aiz letes.

Svešinieks arī gribēja nopirkt maizi, bet tikai vienu kukuli. Pārdevēja, norādot uz tukšajiem plauktiem, pateica, ka maize ir beigusies. Tā prece, kas nolikta aiz letes, paredzēta ciemata iedzīvotājiem. Viņa nav vainīga, ka valsts visus nevar apgādāt ar maizi. Ja svešiniekam kaut kas nepatīkot, viņš varot droši iet uz attiecīgām iestādēm un sūdzēties.

Likumi bija ievēroti, jo vienam pircējam tika pārdoti ne vairāk kā 357 maizes kukuļi par 14 kapeikām gabalā. Kriminālatbildība iestātos tad, ja pirkuma summa būtu vismaz 50 rubļu. Maizes veikalā trūkšot tik ilgi, kamēr valsts visus ciemata cūkaudzētājus nevarēs nodrošināt ar pārtiku. No likuma viedokļa viss ir pareizi. Nobeigumā tika dots tēvišķīgs padoms, - ja vēlos kaut ko darīt valsts labā, tad vairāk jāstrādā un mazāk jāskraida pa iestādēm.

Pirms dažām dienām biju saņēmis līdzīgu padomu – paņemt atvaļinājumu un aizbraukt atpūsties lauku klusumā un mierā. Pretējā gadījumā sarunāšu kaut ko tādu, ko vēlāk visu mūžu varēšu nožēlot. Toreiz konflikta cēlonis bija vēlēšanās no darba atlaist cilvēku, kurš regulāri zaga, turklāt to pašu aicināja darīt arī citus. Tiku izsaukts uz “partijas māju”, lai šajā jautājumā saņemtu attiecīgo izglītības devu.

Zagšanas problēma esot pārejoša, un tā izzudīs pati no sevis, kad vairs nebūs naudas. Jo lielāka ir naudas vara, jo lielāka zagšana. Tas nav aforisms, bet zinātniski dialektiska patiesība, jo arī pretējs apgalvojums ir pareizs. Jo lielāka zagšana, jo lielāka naudas vara. Komunismā būs svarīga katra cilvēka vēlēšanās strādāt, tāpēc vienmēr un visur jāatbalsta ikviena sabiedrības locekļa vēlme strādāt. Atlaišana no darba var traumēt cilvēku un atstāt ietekmi uz nākotnes cilvēka apziņu. Ar cilvēku ir jāstrādā, jāpaskaidro viņa darbību sliktās puses, bet no darba atlaist nedrīkst. Tikmēr valsts arvien vairāk samazinās preču cenas, līdz nauda izzudīs vispār.

Atmodas laiku sagaidīju ar cerību, ka sabiedrība beidzot tiks nostādīta ar “galvu uz augšu un kājām uz leju”. Veikalu plaukti bija tukši, tāpēc visu nepieciešamo bija jāpērk tirgū. Cenas bija vairākas reizes dārgākas nekā veikalā, toties pirmās nepieciešamības preces bija nopērkamas vienmēr. Toreiz šķita, ka veikala plauktu piepildīšanai pietiktu ar cenu paaugstināšanu un iespēju atlaist zaglīgos darbiniekus.

Nolēmu iestāties partijā, jo loloju cerības nevis turpināt sūdzēties, bet gan piedalīties valsts tapšanas procesā. Lai partija iegūtu pilntiesīgu statusu, tai bija jākļūst par starptautiskās organizācijas biedri. Tas bija nepieciešams tādēļ, lai partijas nosaukums atbilstu starptautiskajiem standartiem un nenotiktu vēlētāju krāpšana. Ja starptautiskais zīmols atbalsta darba ņēmēju intereses, tad vietējās vēlēšanās partija nedrīkst atbalstīt darba devējus. Diemžēl jaundibinātajai organizācijai to neizdevās iegūt. Partija atbalstot ekonomiski aktīvos iedzīvotājus, lai vājinātu valsts varu, nevis to stiprinātu.

Ar tirgus ekonomikas jēdzienu visā pasaulē saprotot pirkšanas un pārdošanas darījumus. Pretēji tam, partija atbalstot uzskatus, ka valstij par brīvu tirgotājiem jānodrošina preces, lai tās varētu pārdot tālāk. Tā būtu sociaālistiskās zagšanas legalizācija, kas vājinātu valsts varu. Tikpat dīvaini tiekot traktētas cilvēktiesību normas. Tās tiek interpretētas zagšanas attaisnošanai, nevis cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Demokrātijā zagšana netiek noliegta, bet gan izmantota visas tautas interesēs. Zagļi gūst prieku no iespējas nozagt, nevis no zināšanām vai cilvēku savstarpējām attiecībām. Visas viņu domas, sarunas un darbības ir vērstas uz zagšanas slavināšanu. Ap sevi viņi pulcina cilvēkus, no kuriem gaida apbrīnu un savu uzskatu atbalstu. Valsts pienākums ir viņiem ļaut brīvi darboties starp sev līdzīgajiem, biznesa jomā neiejaucoties, bet iekasēt nodokļus.

Ekonomika nav vienīgā joma, kurā valstij ir iespēja gūt labumu no zagšanas. Zemas kvalitātes darinājumus var nosaukt par mākslas darbiem un pārdot par milzīgām summām, gūstot ienākumus no nodokļiem. Ja zaglis gūst prieku no tā, ka darinājums pieder tikai viņam vienam, tad valsts pienākums ir to nodrošināt, jo palielinās darinājuma vērtība.

Kopā ar alkoholismu zagšana ir viena no lielākajām cilvēku vājībām, ar kuru cīnīties ir bezcerīgi. Iespēja alkoholiķiem vai zagļiem pārņemt varu ir niecīga, kaut gan teorētiski iespējamas. Ir iespējams iedomāties mākslas vēstures skolotāju, kura liks skolniekiem lietot alkoholu, lai saprastu mākslas darbus. Alkoholiķu un zagļu lielākais trūkums ir tas, ka viņi vājina valsts varu, tāpēc partiju pienākums ir to stiprināt.

Partijas dibinātāji nolēma iekļauties citu partiju apvienībā. Iepriekšējā kļūda tika novērsta un jaunajam nosaukumam vairs nevajadzēja starptautisku akceptu. Pakāpeniski zuda cerības valstī atrast kaut vienu partiju, kura varētu saņemt starptautisku  atzinību.

Vāja valsts vara pati sevi nevar nodrošināt, tā var pastāvēt, tikai iztirgojot savus resursus. Ja tās resursi ir derīgie izrakteņi, tad valsts pastāvēšanas ilgums atkarīgs no to daudzuma. Visātrāk izdziest valstis, kuras pārdod savus iedzīvotājus. Sākumā tiek samazināta cena, apmaiņā pret lielākām politiskām brīvībām (pret ko kategoriski iebilst pastāvošā vara), bet vēlāk tiek piešķirta pilnīga neatkarība. Tad izlaupītai, izsmietai un dubļos izvārtītai tautai atkal jāsāk veidot pašai savu valsti, šoreiz - patiesi neatkarīgu.

Jaunais gads nāk ar jaunām cerībām. Joprojām pastāv ticība, ka jaunie politiķi valsti neuzskatīs par līdzekli, bet gan par mērķi. Evolūcija ir praktiski neiespējama primitīvajās vai, precīzāk izsakoties, tradicionālajās kultūrās, bet mēs taču esam citādi… Pesimistiem gribētos novēlēt cītīgi balsot par līdz šim pie varas esošajām partijām, jo tās valsti visātrāk novedīs līdz paredzamajam rezultātam.

Novērtē šo rakstu:

49
30

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...