Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laikā, kad Latvijas Nacionālo operu (LNO) vadīja Andrejs Žagars, iespaidīgas summas bijusi iespēja pelnīt arī "ziedojumu starpniekiem" - personām, kuras spējušas piesaistīt operai sponsoru ziedojumus. Pietiek rīcībā nonākuši dati par vienu šādu starpnieku - Jana Magone (attēlā) "Žagara laikos" divos mēnešos saņēmusi vairāk nekā 11 tūkstošus latu, taču saprotamu iemeslu dēļ nevēlas atklāt, par kādu tieši ziedojumu piesaisti saņēmusi šādu iespaidīgu summu.

"Strādājot Latvijas Nacionālajā operā, pildīju darba aprakstā norādītos  darba pienākumus, kas primāri saistīti ar finansējuma piesaisti LNO. Informācija par algas apmēru un tās pamatojumu ir pieejama LNO," - tas ir viss, ko uz virkni jautājumu saistībā ar savu atalgojumu LNO vēlas atklāt Jana Magone, kuras oficiālā alga 2010.-2011. gadā bijusi 655 lati pirms nodokļu nomaksas.

Taču, kā noskaidrojis Pietiek, 2010. gada oktobrī Magone no Latvijas Nacionālās operas par divu mēnešu laika periodu papildu algā - faktiski komisijas naudā - saņēmusi 11 099 latus pirms nodokļa nomaksas. Oficiāli tas noticis "saskaņā ar darba līguma nosacījumiem (komisija) par jaunu sadarbības projektu realizēšanu, kuru ietvaros LNO ir guvusi papildu ieņēmumus".

Pati Magone par šo tēmu kategoriski nevēlas izteikties, atsakoties atklāt gan to, par ko tieši viņa saņēmusi šo iespaidīgo atalgojumu, gan to, kas un uz kāda pamata pieņēmis lēmumu par šāda atalgojuma izmaksu, gan to, kādu tieši procentuālu vai cita veida atlīdzību paredzēja viņas un LNO noslēgtais līgums, gan to, kādus tieši finansiālos vai cita veida atbalstītājus un par kādām summām viņa bija piesaistījusi, lai saņemtu šādu atalgojumu.

Taču no avotiem LNO Pietiek zināms gan tas, ka šāda lēmuma pieņemšana nav bijusi iespējama bez Žagara akcepta, gan tas, ka Magones nopelni konkrētu lielu ziedojumu piesaistē (kopā LNO 2010. gadā ziedojumos un dāvinājumos saņēmusi 476 tūkstošus latu) bijuši diezgan apšaubāmi.

Taču, kā izrādās, arī jaunā LNO vadība nevēlas iedziļināties šādos "Žagara laiku" finanšu sīkumos - publicējam pilnā apmērā jaunā LNO valdes priekšsēdētāja Zigmāra Liepiņa skaidrojumu par Magones megahonorāru:

"Atbildot uz Jūsu jautājumu, vai laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam Latvijas Nacionālā opera ir izmaksājusi fiziskai personai Janai Magonei papildus šai personai noteiktajam regulārajam atalgojumam vēl kādas atlīdzības par veiksmīgu darbu, finanšu līdzekļu piesaisti utml., LNO sniedz sekojošu informāciju:

Jūsu norādītajā laikā LNO papildus ikmēneša amata algai ir izmaksājusi Janai Magonei pienākošos papildus atlīdzību par veiksmīgi realizētu papildus finanšu līdzekļu piesaisti LNO budžetam atbilstoši sekojošiem darba līgumā pielīgtajiem noteikumiem:

Gadījumos, kad darbinieks ir piesaistījis jaunus LNO sadarbības partnerus - atbalstītājus un/vai ziedotājus, vai arī nodrošina neparedzēta finansējuma piesaisti un tiek noslēgts sadarbības līgums par naudiska atbalsta vai ziedojuma ziedošanu LNO, LNO apņemas papildus samaksāt 10 % no piesaistītajiem naudas līdzekļiem, izņemot gadījumus, ja sadarbības partneris kļūst par reklāmdevēju, tad papildus atlīdzības apmērs tiek noteikts 7% apmērā no piesaistītajiem reklāmdevēja naudas līdzekļiem.

10% vai attiecīgā gadījumā 7% no saņemtās naudas tiek izmantots papildu algas izmaksai darbiniekam un visu noteikto nodokļu maksājumu veikšanai, kas saistīti ar šīs papildu algas izmaksāšanu. Minētā summa tiek izmaksāta 1 mēneša laikā no ziedotāja, atbalstītāja vai reklāmdevēja naudas ienākšanas LNO kontā.

LNO norāda, ka šādus nosacījumus darba līgumos vairs nepraktizē no 2012.gada un darbinieki papildus amata algai nesaņem nekādus procentuālus maksājumus atkarībā no darba rezultātiem.

Darba samaksa laika periodā no 2010.gada 1.aprīļa līdz 2011.gada 6.janvārim noteikta sekojošā apmērā:

• mēneša alga Ls 655 (bruto)

• laika periodā no 2010.gada maija līdz augustam (ieskaitot), kopā četri mēneši, uz rīkojuma pamata noteikta papildus piemaksa mēnesī Ls 400 (bruto) par papildus pienākumu veikšanu, kas saistīti ar starptautiskās sadarbības projektu izstrādi un koordinēšanu saistībā ar LNO izrāžu izīrēšanu vai pārdošanu ārvalstu operteātriem un festivāliem;

• 2010.gada oktobra mēnesī darbiniecei izmaksāta papildus alga saskaņā ar darba līguma nosacījumiem (komisija) par jaunu sadarbības projektu realizēšanu, kuru ietvaros LNO ir guvusi papildus ieņēmumus. Atlīdzības kopējā summa Ls 11 099 (bruto) par divu mēnešu laika periodu.

• 2011.gada janvāra mēnesī izmaksāta papildus alga saskaņā ar darba līguma nosacījumiem (komisija) par piesaistīto jauno sponsoru Ls 2965 (bruto).

LNO papildus norāda, ka pirms darba attiecību nodibināšanas ar Janu Magoni 2010.gada 1 .aprīlī LNO ir noslēgusi autoratlīdzības līgumus gan par vienota standarta ziedotāju un reklāmdevēju piesaistes programmu izstrādi, gan par individualizētiem sabiedrisko attiecību projektiem, kuru ietvaros tikuši piesaistīti papildus finanšu līdzekļi LNO.

Atlīdzība par šo programmu izstrādi par kopējo vērtību Ls 16 011 (bruto) ir tikusi finansēta no veiksmīgi realizētajām finanšu līdzekļu piesaistīšanas programmām un jaunu ziedotāju un reklāmdevēju piesaistes."

Pietiek jau ir vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar aicinājumu noskaidrot, kādus tieši ziedojumus LNO saņēmusi, it kā pateicoties Magones darbībai, un vai šie ziedotāji patiesībā neapliecina, ka ziedošana nav bijusi atkarīga no šādas ziedojumu starpnieces darbības.

Novērtē šo rakstu:

2
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi