Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Vulgaritātes megatonnas

Arturs Priedītis
04.03.2017.
Komentāri (30)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms neilga laika noslēdzās konkurss "Kilograms kultūras 2016". Konkursu organizēja Latvijas televīzijas un Latvijas radio darbinieki. Laimīgie uzvarētāji tika sumināti 23. februāra vakarā. Apbalvošanas šovu varēja noskatīties televīzijā.

Konkurss veltīts garīgajai kultūrai – tēlotājai mākslai, literatūrai, mūzikai, kino un teātra mākslai, mākslas pasākumiem, grāmatu izdevumiem. Runa nav par visu kultūru. Tiekamies ar latviešu jaunākajiem mākslinieciskajiem sasniegumiem.

Katrā ziņā pret šiem sasniegumiem ir jāizturas ar dziļu cieņu un mīlestību. Nekādā gadījumā nav pieļaujama piedauzīga, rupja, bezgaumīga, apzināti vienkāršota attieksme pret garīgo devumu. Garīgā kultūra nav nekaunības un aprobežotības zona.

Faktiski tik tikko minētais ir pats par sevi saprotams un lieki ir par to īpaši atgādināt. Tāpēc cilvēciski loģisks un morāli objektīvs ir jautājums „Kāpēc konkursam ir tik vulgārs nosaukums?”. Iespējami arī citi jautājumi.

Vai konkursa organizētāji ir sliktās domās par latviešu tautu? Vai viņi ir pārliecināti par tautas totālo degradāciju, vienbalsīgi un bez iebildēm akceptējot piedauzīgu, rupju, bezgaumīgu, apzināti vienkāršotu izturēšanos pret latviešu mākslinieku, literātu, zinātnieku sasniegumiem? Vai viņi ir pārliecināti, ka latviešu radošās personības neprotestēs pret konkursa vulgāro nosaukumu un neatsacīsies piedalīties izaicinoši prasti nosauktajā pasākumā? Nav nepieciešams speciāli norādīt, ka „kilograms kultūras” met atbaidošu ēnu uz autoriem, viņu darbiem un latviešu kultūru vispār.

Stāvoklis ir traģisks. Tas nav noliedzams. Garīgais pagrimums par sevi atgādina katru dienu, sākot ar sociāli ne tik bīstamo saldkaislo sentimentalitāti un beidzot ar sociāli ļoti bīstamo perversiju.

Atkārtoju, stāvoklis ir traģisks. Taču garīgais pagrimums noteikti vēl nav simtprocentīgi aptvēris latviešu tautu. Noteikti vēl ir sastopami cilvēki ar labu gaumi, smalku māksliniecisko izjūtu un vēsturiski klasiskajām prasībām jebkura veida daiļradei. Visos latviešos vēl nav iznīdēti mākslas estētiskie kritēriji. Daudzi latvieši joprojām neatbalsta vulgaritāti jaunradē un jaunrades publiskajā interpretācijā. Tas viņiem nav pieņemams.

Konkursa sakarā runa nav par daiļdarbu vulgaritāti, bet gan par vulgaritāti daiļdarbu interpretācijā. Pārmetums konkursa nosaukuma vulgaritātē neattiecās uz radošajām personībām. Tas attiecās uz tā slāņa vulgaritāti, kas gražīgi dīdās ap mākslu, patētiski tēlojot radošas būtnes un mākslas dziļus sapratējus. Vulgaritātes autori patiesībā ir filistri – pašapmierināti un aprobežoti cilvēki ar šauriem uzskatiem un primitīvu gaumi. Konkursa vulgārais nosaukums liecina par nekaunīgu pašapmierinātību un cinismu. Vienīgi nekaunīgs un cinisks mietpilsonis var publiski demonstrēt rupju un bezkaunīgu pārākumu, vēloties pacelties pāri mākslai un māksliniekiem.

Protams, nekas jauns un oriģināls nav noticis. Vulgaritāte vienmēr iet roku rokā ar nekaunību un pārākuma apziņu. Tas ir sen konstatēts, un tas ir sastopams visos laikmetos. Latviešu literatūru un mākslu vienmēr ir pavadījis uzpūtīgu un seklu mietpilsoņu bars, ar pārgudriem spriedumiem kompensējot savu radošo impotenci un talanta deficītu. Ja neticiet, lūdzu, pajautājiet Rainim, pirmskara un pēckara mūsu izcilajiem gleznotājiem, kino un teātra režisoriem, prozaiķiem, dzejniekiem. Ļoti labi zinu, ka Latvijā daiļliteratūru vienmēr ir „pētījuši” galvenokārt cilvēki (zinātnisko institūtu līdzstrādnieki un universitātes pasniedzēji ar „grādiem”) bez elementāras izpratnes par mākslas būtību un daiļrades psiholoģiju. Jaunrades publiskajā interpretācijā vulgaritāte ir šļākusies „profesoru” un „akadēmiķu” rakstos un monogrāfijās, „kritiķu” un „teorētiķu” recenzijās, apskatos, diskusiju atreferējumos, no zāles uzdotajos jautājumos, sabiedrībai tiekoties ar kādu populāru rakstnieku vai dzejnieku.

No vienas puses konkursa vulgāro nosaukumu varētu neuztvert kā pārāk nopietnu problēmu. Taču tā nedrīkst darīt. Eksistē vēl otrā puse. Un, lūk, šī otrā puse atspoguļo ļoti nopietnu problēmu.

Aizvadītajos gados ar vulgāru attieksmi pret garīgo kultūru tiekamies regulāri. Vulgārā attieksme netiek kritizēta, nosodīta, nepieļauta, izskausta. Tā drosmīgi progresē, jo savā izvirtībā nesastopas ne ar kādu pretestību. Bez pārspīlējuma var teikt, ka pēcpadomju brīvstāves desmitgadēs vulgaritāte ir kļuvusi par latviešu garīgās kultūras pastāvīgu kompanjonu. Tas acīmredzot ļoti daudziem patīk, un pret to atklāti neiebilst radošā inteliģence, kuru vispamatīgāk apkauno uzbāzīgā vulgaritāte.

Piemēram, radošā inteliģence neiebilst pret Dzejas dienu nosaukumu „Dzeja pavedina”. Radošai inteliģencei ir pieņemams kroplais apzīmējums „radošās industrijas”, kā arī regulārie un idiotiskie „ieteikumi kulturālai (!?) nedēļas nogalei”. Rakstniekiem un dzejniekiem nav nekas kritiski sakāms par vulgāri šķebīgajām „grāmatu izstādes programmas odziņām literatūras gardēžiem”, odiozo identifikāciju „policists-dzejnieks”. Arī radošās inteliģences jaunajai maiņai patīk informācija ar virsrakstu „Krāšņi tērpi un uzdzīve Latvijas Mākslas akadēmijas karnevālā”. To lasot, Purvītim, domājams, otro reizi gribētos pamest latviešu cūcības un atkal pārcelties uz Rēveli. Viņa vadīto akadēmiju šodien ķēmīgi traktē kā plebejisko jaunbagātnieku midzeni.

Latviešu televīzijas skatītājus jau daudzus gadus „apdzirda” raidījums „100g kultūras”. Tas noteikti ir vēl vulgārāks nosaukums nekā „Kilograms kultūras”. „100g” ir apzināta ņirgāšanās par latviešu kultūru un latviešu tautu. „100g” reti vulgārie puņķotāji apzināti balstās uz necienīgām asociācijām par alkohola lietošanas apjoma vietējām tradīcijām. Neticu, ka tāda nosaukuma raidījums būtu bijis iespējams „ulmaņlaikos”. Esmu nelokāmi pārliecināts, ka padomju laikā Zaķu salā par „simts gramiem” pat iepīkstēties neviens neuzdrošinātos. Tāds raidījuma nosaukums kategoriski nebija iespējams.

Pēcpadomju gados latviešu mākslinieciskās jaunrades publiskajā interpretācijā visaugstāko vulgaritātes čupu ir pietaisījuši Rīgas žurnālisti. Par to nevar būt nekādu šaubu. Viņu seklums, primitīvisms, neizglītotība, neinteliģence, muļķīgums, banalitāte, vienpusība, bezjēdzība, negudrība, uzpūtība, nekaunība, bezatbildība, neprofesionalitāte ir iemanījusies medijos ar vulgaritātes smirdoņu pārklāt garīgās kultūras visus procesus. Tas neattiecās burtiski tikai uz dažiem Rīgas žurnālistiem, kuri internetā ir izveidojuši savu informācijas pārraides platformu un saglabā cienījama profesionāļa seju.

Vulgaritāte ir masveidīga. Rezultāts ir nepieņemams. Pateicoties žurnālistu šausmīgi zemajam attīstības līmenim, saruna par mākslu latviešu valodā vairs nav saruna par estētiski skaisto un cēlo, bet gan par „gardēžu” barību, „mākslas baudīšanu” un kultūras vērtēšanu svara mērvienībās. Rīgas žurnālisti pret vulgaritāti izturas kā pret oriģinalitātes izpausmi. Viņi ar vulgaritāti tiecās piesaistīt sabiedrības uzmanību. Tādu paņēmienu parasti atļaujās vienīgi cilvēciskās un profesionālās padibenes. Rīgas žurnālistu estētikā valda nevis elegance, bet vulgaritāte. Rīgas žurnālistos laba gaume ir iesakņojusies ievērojami vājāk, nekā slikta gaume ir iesakņojusies masu kultūras auditorijā.

Konkurss „Kilograms kultūras” nenotika pirmo reizi. Latviešu radošā inteliģence un TV skatītāji ar šo vulgāri dēvēto konkursu tiekas vairākus gadus. Nav manīti mēģinājumi izmainīt konkursa nosaukumu. Tāpēc Rīgas žurnālistiem var būt milzīgs gandarījums.

Tajā skaitā žūrijas komisijai. Internetā var uzzināt, ka „"Kilograms kultūras 2016" žūrijā gada garumā strādāja LTV Kultūras raidījumu redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle, Latvijas Radio 3 “Klasika” direktore Gunda Vaivode, Latvijas Radio 3 “Klasika” programmu vadītājs Orests Silabriedis, Latvijas Radio 1 redaktore un programmu vadītāja Anda Buševica, teātra kritiķe un plaša profila kultūras žurnāliste Henrieta Verhoustinska, režisore un literāte Kristīne Želve, LTV Kultūras raidījumu redakcijas redaktore Lilita Eglīte, Latvijas Radio 1 raidījuma “Kultūras rondo” žurnāliste Ruta Rikše, LTV raidījumu vadītāja un redaktore Eva Ikstena, LTV Kultūras raidījumu redakcijas žurnāliste un redaktore Anete Lesīte, Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Māra Rozenberga un Latvijas Sabiedrisko mediju portāla lsm.lv kultūras ziņu redaktors Jānis Kalve”.

Lietderīgi vārdā nosaukt arī uzvarētājus. Respektīvi, vulgaritātes morālos atbalstītājus. Citēju internetā ievietoto informāciju: „Kā gada notikums Latvijas kultūrā balvu saņēmusi atjaunotā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atklāšana. Kā gada pārsteigums tika novērtēts pirmais Valmieras vasaras teātra festivāls, ko rīkoja Valmieras Drāmas teātris sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību; savukārt kategorijā “Mūzika” uzvaras laurus plūca Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, diriģents Māris Sirmais, par Pētera Vaska 70. jubilejas koncertu Rīgas Domā. Nominācijā “Teātris” balvu saņēmusi Rīgas Krievu teātra izrāde “Mēdeja”, ko iestudējis režisors Vladislavs Nastavševs. Kategorijā “Vizuālā māksla” uzvarējis mākslinieks Artis Nīmanis par stikla mākslas izstādi “Fragile” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Spēlfilma „Melānijas hronika” saņēma balvu kategorijā “Kino”, bet kategorijā “Literatūra” uzvarējis policists-dzejnieks (!?) Jānis Tomašs par krājumu “Melnie darba cimdi” (“Pētergailis”). Kategorijā “Kultūras mantojums” uzvarēja Raiņa un Aspazijas muzeju atjaunošana Tadenavā, Jūrmalā, Rīgā, ko realizēja Memoriālo muzeju apvienība sadarbībā ar dizaina biroju “H2E”. Īpašo žūrijas balvu šogad saņēma Raimonds Pauls par kopīgo koncertu ar Marisu Jansonu un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri. Maestro solīja daļu balvas nosūtīt izcilajam diriģentam.”

Vēl internetā lasāma šāda informācija: „“Kilograma kultūras” ceremonijas vadīja Dailes teātra aktieris Artūrs Skrastiņš, kurš saspēlējās ar savu skatuves partneri, komponistu Kārli Lāci. “Kilograms kultūras” balvas zelta statuete atsvara formā, ko veidojuši mākslinieki Kristīne Jurjāne un Ivars Miķelsons, kā arī Rietumu bankas Labdarības fonda naudas prēmija tika piešķirta astoņās kategorijās – "Mūzika", "Teātris", "Kino", "Literatūra", "Vizuālā māksla", "Gada pārsteigums", "Kultūras mantojums" un "Gada notikums". Uzvarētāji tika noskaidroti publiskā balsojumā portālā "Lsm.lv"”.

Domājoši cilvēki, iespējams, gribētu dzirdēt atbildi uz dažiem jautājumiem. Kāds iemesls vulgaritātes invāzijai? Kāpēc ar vulgaritāti samierinās mākslinieki, inteliģence? Vai radošā personība savā daiļradē var būt vulgāra?

Vispirms jāatbild uz pēdējo jautājumu. T.s. tautas daiļrade (mīti, folklora) nepazīst vulgaritāti. Latviešu tautasdziesmās, pasakās vulgaritāte nemājo. Homēra, Dantes, Šekspīra laikā vulgaritāte nebija iespējama mākslinieciskajā darbībā. Turpretī Raiņa, Aspazijas, Blaumaņa laikā vulgaritāte jau bija iespējama mākslinieciskajā darbībā. Mūsdienās vulgaritāte ir daiļrades izplatīts elements.

Līdz Jaunajiem laikiem māksla nepazina vulgaritāti. Vulgaritātes invāzija sākās Jaunajos laikos reizē ar buržuāzijas nostiprināšanos. Vulgaritātes izplatību stimulēja buržuāzijas lētā gaume, pieprasot praktiski izmantojamu (utilitāru) un piezemētu mākslu, literatūru, mūziku. Beigu beigās buržuāzija dzemdēja divus galvenos vulgaritātes monstrus: masu kultūru un postmodernisma mākslu. Abi monstri tagad ārdās arī Latvijā.

Masu kultūras iezīmes un lomu sabiedrībā nav vajadzīgs atgādināt. Tikai vēlams piebilst, ka masu kultūrā vulgaritāte eksistē kopā ar estētisko kategoriju „skaistais”. Savukārt tajā visjaunāko laiku fenomenā, kuru sauc par postmodernisma mākslu, estētiskā kategorija „skaistais” vispār neeksistē. Eksistē vienīgi vulgaritāte, kuru var uzskatīt par postmodernisma mākslas galveno estētisko kategoriju.

Latvija pēcpadomju laikā kļuva masu kultūras un postmodernisma mākslas dievekle. LR garīgās kultūras procesos administratīvā, finansiālā, politiskā, ideoloģiskā, informatīvā iniciatīva un vara ir masu kultūras un postmodernisma mākslas laizītājiem. Viņi agresīvi izturās pret jebkādu aicinājumu kaunēties par savām ākstībām un nolaišanos tik nevērtīgā līmenī, riebīgi apkaunojot latviešu nacionālo kultūru.

Par Rīgas žurnālistu fundamentālo „ieguldījumu” vulgaritātes „emancipācijā” jau minēju. Tā visa rezultātā pie mums atklāti vērsties pret vulgaritāti ir tas pats, kas kaut ko vitāli nepieciešamu darīt pret vēju... Vulgaritāti var šaustīt vienīgi idejiski, materiāli, politiski, morāli neatkarīgi un autonomi pastāvoši atsevišķi indivīdi.

Tāda ir atbilde uz otro jautājumu. Tāpēc nav jābrīnās, ka pie mums ar vulgaritāti ir spiesti samierināties arī tie mākslinieki un tā inteliģences grupa, kurai vulgaritāte principā ir pretīga. Diemžēl pie mums vulgaritāte ir mērāma nevis gramos, kilogramos, centneros, bet megatonnās.

Konkursa vulgārā nosaukuma „Kilograms kultūras” iespējamību nosaka vēl viens svarīgs moments. Proti, konkursa dalībnieku reālā saistība ar masu kultūru un postmodernisma mākslu.

Iespējams, protesti pret konkursa vulgāro nosaukumu nav iespējami pašu mākslinieku dēļ, jo viņi ir masu kultūras un postmodernisma mākslas reprezentanti. Tāpēc viņiem vulgaritāte ir pašsaprotama parādība, un vulgaritātes elementi ietilpst viņu apziņā un daiļradē. Neapšaubāmi, tādā gadījumā nosaukums „Kilograms kultūras” neizraisa pretestību. Gluži pretēji – liekas „foršs” un „stilīgs”.

Citētajā konkursa uzvarētāju sarakstā ar masu kultūru un postmodernisma mākslu nevar būt nekāda saistība muzeju remontiem, Valsts akadēmiskajam korim „Latvija”. Taču sarakstā ir viens autors, kurš ir kalpojis masu kultūrai visu radošo mūžu. Viņa praktizētie žanri ir tipiski masu kultūras žanri ar stabilu vulgaritātes auru. Savukārt ar postmodernisma mākslu citētajā sarakstā draudzējās divi cilvēki. Viens no viņiem ir pat sava veida korifejs latviešu postmodernisma kloākā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...