Iesaki rakstu: 
Kad jokdari marta beigās bija nolēmuši pasmieties par vīriešiem, kas lielveikala stāvvietā ir vienmēr gatavi palīdzēt blondīnei izbraukt no stāvvietas, viņi nebija plānojuši, ka šajā jokā „iekritīs” Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Normunds Plēgermanis (attēlā), kurš lielveikala stāvvietā bija ieradies ar savu dienesta auto.
„Iedomājieties situāciju – blondīne, kas nesen nokārtojusi autovadītāju eksāmenu. Viņa smuki atstāja savu auto stāvvietā, taču nemācēja no tās izbraukt. Ko darīt!? Jāuzkrāso lūpas un jādodas meklēt palīdzība pie nejauši sastaptiem vīriešiem. Un viņi labprāt palīdzētu, ja vien tā mašīna būtu tāda, kādu vīri bija iedomājušies,” – šādi situācija, palīdzīgajiem vīriem ieraugot, ka noparkotā automašīna gabarītos krietni pārspēj viņu iedomāto, aprakstīta interneta vietnē www.runabildes.lv.
Taču kāds Pietiek lasītājs norādīja uz to, ka viens no izjokotajiem vīriešiem ir VUGD priekšnieka vietnieks, ģenerālis Normunds Plēgermanis, kurš turklāt lielveikala autostāvvietā pieķerts nevis ar privātu braucamo, bet gan ar dienesta automašīnu.
VUGD tikai pēc atkārtota jautājuma apstiprināja, ka videoierakstā redzamais vīrietis patiešām ir ģenerālis Plēgermanis, taču noliedza, ka ģenerālis lielveikalu varētu būt apmeklējis darba laikā (VUGD ierēdņu darba laiks beidzas 16.30).
Savukārt par Plēgermaņa došanos uz lielveikalu dienesta auto VUGD skaidro šādi: „Tā ir dienesta automašīna, jo amatpersonas pienākums ir jebkurā brīdī (arī ārpus darba laika) ierasties notikuma vietā ugunsgrēkos vai glābšanas darbos, tāpēc viņam ir piešķirts dienesta auto un atļauja ar to doties uz un no darba uz mājām.”
Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, cik tieši ugunsgrēkos un glābšanas laikos 2015. gada laikā ar dienesta automašīnu ir ieradies ģenerālis Plēgermanis. Amatpersonai, kura pamatdarbā pērn saņēmusi 44,9 tūkstošus eiro, gan ir arī pašai savs auto – 2008. gada izlaiduma Toyota Avensis.
Video no www.runabildes.lv
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
