Iesaki rakstu: 
Kad jokdari marta beigās bija nolēmuši pasmieties par vīriešiem, kas lielveikala stāvvietā ir vienmēr gatavi palīdzēt blondīnei izbraukt no stāvvietas, viņi nebija plānojuši, ka šajā jokā „iekritīs” Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Normunds Plēgermanis (attēlā), kurš lielveikala stāvvietā bija ieradies ar savu dienesta auto.
„Iedomājieties situāciju – blondīne, kas nesen nokārtojusi autovadītāju eksāmenu. Viņa smuki atstāja savu auto stāvvietā, taču nemācēja no tās izbraukt. Ko darīt!? Jāuzkrāso lūpas un jādodas meklēt palīdzība pie nejauši sastaptiem vīriešiem. Un viņi labprāt palīdzētu, ja vien tā mašīna būtu tāda, kādu vīri bija iedomājušies,” – šādi situācija, palīdzīgajiem vīriem ieraugot, ka noparkotā automašīna gabarītos krietni pārspēj viņu iedomāto, aprakstīta interneta vietnē www.runabildes.lv.
Taču kāds Pietiek lasītājs norādīja uz to, ka viens no izjokotajiem vīriešiem ir VUGD priekšnieka vietnieks, ģenerālis Normunds Plēgermanis, kurš turklāt lielveikala autostāvvietā pieķerts nevis ar privātu braucamo, bet gan ar dienesta automašīnu.
VUGD tikai pēc atkārtota jautājuma apstiprināja, ka videoierakstā redzamais vīrietis patiešām ir ģenerālis Plēgermanis, taču noliedza, ka ģenerālis lielveikalu varētu būt apmeklējis darba laikā (VUGD ierēdņu darba laiks beidzas 16.30).
Savukārt par Plēgermaņa došanos uz lielveikalu dienesta auto VUGD skaidro šādi: „Tā ir dienesta automašīna, jo amatpersonas pienākums ir jebkurā brīdī (arī ārpus darba laika) ierasties notikuma vietā ugunsgrēkos vai glābšanas darbos, tāpēc viņam ir piešķirts dienesta auto un atļauja ar to doties uz un no darba uz mājām.”
Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, cik tieši ugunsgrēkos un glābšanas laikos 2015. gada laikā ar dienesta automašīnu ir ieradies ģenerālis Plēgermanis. Amatpersonai, kura pamatdarbā pērn saņēmusi 44,9 tūkstošus eiro, gan ir arī pašai savs auto – 2008. gada izlaiduma Toyota Avensis.
Video no www.runabildes.lv
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
