Vonsovičs atkal cieš sakāvi Augstākajā tiesā, šoreiz cīniņā par daļu no „Trasta komercbankas” naudas
PIETIEK18.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Advokāts Romualds Vonsovičs, par kura neformālo ietekmi tiesnešu aprindās pēdējos gados ir dzirdēts gandrīz tikpat daudz kā savulaik par Andra Grūtupa „ķēķi”, cietis vēl vienu nepatīkamu zaudējumu Augstākajā tiesā, - tā ierosinājusi kasācijas tiesvedību lietā, kuras dēļ Vonsovičam pat nācās atklāt savu iesaisti Trasta komercbankas likvidācijā, lai nezaudētu cerības uz 716 tūkstošiem ASV dolāru.
Pietiek jau iepriekš publicēja gan oficiālu pilnvaru, ko Vonsovičam bija izsniedzis Trasta komercbankas likvidators, nošautā advokāta Mārtiņa Bunkus kompanjons Armands Rasa, gan tiesas prāvas dokumentus, kas demonstrēja, kā saistībā ar Vonsoviča „sakārtotu” tiesas nolēmumu prokuroram bija nācies vērsties ar protestu Augstākajā tiesā.
Šī konkrētā lieta ir saistīta ar Lielbritānijā reģistrēta uzņēmuma Symbol Wood Limited sūdzību par Rasas kā bankas administratora rīcības likumību. Administrators bija nolēmis uzņēmuma investīciju kontā esošos finanšu līdzekļus atzīt par Trasta komercbankas mantu un ieskaitīt šos līdzekļus bankas aktīvos, bet Lielbritānijā reģistrētā uzņēmuma ieskatā minētie līdzekļi bija atzīstami par trešās personas mantu un tādēļ atdodami uzņēmumam.
Šā gada janvāra sākumā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēma atzīt administratora Rasas rīcību šajā lietā par likumīgu, bet Lielbritānijas uzņēmuma sūdzību noraidīt. Turklāt Vonsovičam un viņa formālajam darba devējam Rasam izdevīgais tiesas lēmums bija nepārsūdzams.
Kāpēc tieši šajā lietā bija nepieciešama Vonsoviča „iznākšana no skapja”? Uz to pietiekami skaidri bija norādīts Augstākajai tiesai iesniegtajā prokurora protestā par Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu, - runa ir par ļoti iespaidīgu summu, ko par saviem pakalpojumiem varētu nesaņemt administrators Rasa un tās personas, kas stāv aiz viņa.
„No lietā esošā 2017.gada 16.novembra pirmās kreditoru sapulces protokola Nr.01/2017 5.punkta redzams, ka Administratora atlīdzība noteikta 30% apmērā no kreditoriem izmaksājamās summas, pieskaitot PVN.
Iekļaujot strīdus summu USD l 972 773, 21 parādnieka mantā un izmaksājot to Parādnieka kreditoriem, Administrators atlīdzībā saņems USD 716 115,00 (USD 1 972 773,21 x 30% +21% PVN), savukārt no mantas, kas tiek atgriezta trešajām personām, Administrators šādu atlīdzību nesaņem,” bija norādīts prokurora protestā.
Tas nozīmē – Vonsovičs šajā lietā bija spiests iesaistīties, lai administrators nezaudētu vairāk nekā 716 tūkstošus dolāru. Savas iespējas Vidzemes priekšpilsētas tiesā advokāts arī bija apliecinājis, taču par negaidītu šķērsli kļuva prokurora protests.
Tajā bija skaidri norādīts, ka „pieļautie materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumi ir būtiski, un tiesas lēmums protestētajā daļā neatbilst Civilprocesa likuma 189.panta trešajā daļā noteiktajam tiesiskuma un pamatotības kritērijam”.
Kā izrādījies, jau otro reizi salīdzinoši neilgā laika posmā Vonsovičam atkal nācies saskarties ar tiesas nepietiekamu „izpratni”: 13. septembrī Augstākās tiesas tiesnešu kolēģija – Aigars Strupišs. Anda Vītola un Valērijs Maksimovs – ir atzinuši prokurora protestu par pietiekami pamatotu.
Rezultātā pieņemts nepārsūdzams lēmums ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018. gada 2.janvāra lēmumu daļā, ar ko noraidīta kreditora Symbol Wood Limited sūdzība par administratora 2017.gada 10.novembra lēmumu Nr.1 daļā par rīcību ar kreditora finanšu instrumentu investīciju kontā esošajiem naudas līdzekļiem USD 1 972 773 apmērā.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
