
Vonsoviča tieksmi uz publicistiku, visticamākais, radījusi sajustā „deguma smaka” un bažas par kratīšanu
PIETIEK31.10.2017.
Komentāri (0)
Tiesai varētu tikt prasīta kratīšana advokāta Romualda Vonsoviča birojā un varbūt pat mājās, - tieši šāda neoficiāla informācija varētu būt likusi pazīstamajam advokātam pirms pusotras nedēļas vērsties portālā Delfi ar lūgumu tā viedokļu sadaļā publicēt viņa parakstītu apcerējumu par tēmu – „kāds ar valsts pilnvarām apveltīts policists spēj "radīt" kriminālprocesu (kaut arī pilnīgi nepamatotu) par to, ka Latvijas valsts par airBaltic īpašnieci ir kļuvusi izdomāta nozieguma rezultātā”. Šo versiju par vēl ticamāku padara apstāklis, ka pats Vonsovičs šai sakarā nevēlas sniegt nekādus komentārus.
„Kā Jūs varat komentēt informāciju, ka sākt nodarboties ar publicistiku un vērsties portālā Delfi ar lūgumu publicēt Jūsu parakstītu rakstu „Notikumi ap Krājbankas likvidāciju un airBaltic” Jūs ir pamudinājušas ziņas, ka varētu tikt prasīta izmeklēšanas tiesneša atļauja kratīšanai Jūsu birojā un/vai mājās? Vai taisnība, ka šīs ziņas Jūs esat saņēmis no Ziemeļu rajona tiesas?” – šie ir jautājumi, uz kuriem Vonsovičs nevēlējās sniegt atbildes.,
Tāpat advokāts, kurš saskaņā ar paša publiskotām ziņām jau piecus gadus „sniedz juridisko palīdzību Krājbankas administratoram un pārstāv sava klienta intereses”, nevēlējās atbildēt uz citu, tikai attāli saistītu jautājumu – kāda ir kopējā summa, ko viņš un viņa birojs pēdējos trīs gados saņēmuši no likvidējamās AS Latvijas Krājbanka likvidatora KPMG Baltics un ar to saistītām juridiskām personām.
Kamēr pats Vonsovičs klusē, viņa negaidītās publikācijas parādīšanās un tās saturs liek domāt, ka neoficiālā informācija nav bez pamata un advokātam netipiskais „asi publicistiskais raksts” (to iespējams izlasīt šeit) ir tapis, lai apsteigtu iespējamo kratīšanu, dotu brīdinājumu iesaistītajām personām un gūtu iespēju kritiskā situācijā atsaukties uz publikācijā minēto.
Apjomīgā raksta būtība ir vienkārša – Vonsovičs izsaka šaubas, ka „man kā zvērinātam advokātam un zvērināta advokāta biroja vadītājam ir pamats uzskatīt, ka vēršanās varētu notikt pret mani vai manu advokātu biroju” un ka vēršanās ierocis varētu būt „Latvijas valsts "ekonomiskie policisti", kas, iespējams, pilda airBaltic neapmierināto bijušo īpašnieku pasūtījumu”.
Saskaņā ar Vonsoviča versiju „ir ārkārtīgi ietekmīgas un resursiem pārbagātas personas "tuvajā pierobežā" un viņu vietējie izpalīgi, kuru iespējas arī 2017. gadā sniedzas tik tālu, lai varētu panākt neatkarīgās Latvijas Republikas tiesībsargājošajās iestādēs nepamatotu kriminālprocesu ierosināšanu pret cilvēkiem, kas stājas ceļā, kavē vai traucē šo ietekmīgo personu mērķu sasniegšanu.
Šīs personas tad arī varot panākt jaunu kriminālprocesu sākšanu airBaltic un Krājbankas sakarā, līdz ar ko varētu tikt apšaubīta „visu un jebkuru administratora – starptautiskas auditorkompānijas KPMG – darbību likumība Krājbankas likvidācijas procesā”, bet pastarpināti – arī Vonsoviča saņemto un vēl saņemamo honorāru pamatotība.
Vonsovičs arī skaidri apraksta to, par kas viņam personiski rada vislielākās bažas un draudus – „kāds ar valsts pilnvarām apveltīts policists spēj "radīt" kriminālprocesu (kaut arī pilnīgi nepamatotu) par to, ka Latvijas valsts par airBaltic īpašnieci ir kļuvusi izdomāta nozieguma rezultātā”. Esot tikai „"jāatrod" noziegums, jāierosina kriminālprocess, kāda persona jāaiztur, jāveic skaļas kratīšanas, kā arī, protams, mērķtiecīgi jānopludina informācija, lai par to "nejauši" uzzina sabiedrība un, protams, potenciālais investors”.
Visticamākais, šo Vonsoviča bažu pašā pamatā ir uzņēmēja Edija Ziediņa liecības kriminālprocesā par naudas līdzekļu nelikumīgu iegūšanu no Latvijas Krājbankas un to legalizēšanu, kas cieši saistīta ar aviokompānijas airBaltic finanšu plūsmām. Pats Ziediņš šā procesa ietvaros tiek turēts aizdomās par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu un krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa.
Vonsovičs savā publikācijā atsaucas uz to, ka pērn ir tikusi nopratināta un uz laiku aizturēta KPMG Zvērinātu advokātu biroja Latvijā vadītāja, advokāte Una Petrauska.
Pēc Pietiek rīcībā esošām drošām ziņām, arī Petrauska un Ziediņa kompanjons Jānis Bankovs tika turēti aizdomās par to, ka rīkojušies kopā, lai iegūtu naudas līdzekļus no SIA North Hub Services, kura bijusi cieši saistīta ar nacionālās avikompānijas airBaltic un tās slēpto īpašnieku finanšu shēmām.
Par Ziediņu un Bankovu plašāka sabiedrība pirmo reizi izdzirdēja 2012. gada februārī, kad Latvijas Krājbanka caur meitasuzņēmumu SIA Atlantijas biroji pilnībā pārņēma lidsabiedrības airBaltic tā brīža privāto akcionāru - SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS). BAS vārdā darījumu slēdza Bankovs un Ziediņš.
Visu šo notikumu pamatā ir aizdomas par likvidējamās Latvijas Krājbankas iespējamo pretlikumīgo aktīvu samazināšanu, bankas administratoram KPMG Baltics un tā pilnvarotajai personai Jānim Ozoliņam (aizkulisēs darbojoties arī advokātam Vonsovičam) noslēdzot darījumus, kuru rezultātā Krājbankai un tās kreditoriem nodarīti zaudējumi aptuveni 60 miljonu eiro apmērā, bet ar administratoru saistītas personas ieguvušas tiesības uz nu jau bijušo Krājbankas mantu.
Savukārt konkrētajā kriminālprocesā, kura ietvaros Ziediņam noteikts aizdomās turētā statuss, ir runa par būtiski mazākām summām – par pusotra miljona eiro izkrāpšanu, legalizāciju un izņemšanu skaidrā naudā, kas notikusi 2014. gadā.





Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.