Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

25. un 27.jūnijā portālā Pietiek tika publicēts mans apskats par V.Putina rakstu „Lielās Uzvaras 75 gadi: kopīgā atbildība vēstures un nākotnes priekšā” (attiecīgi 1. un 2.daļa). Šis ir 3. turpinājums.

Sava rakstā autors mēģina attaisnot PSRS uzbrukumu Polijai ar nodrillēto tēzi par Polijas austrumu apgabalos dzīvojošo dažādu tautību iedzīvotāju, tai skaitā ebreju aizsardzību, kuri, autora vārdiem runājot, tiktu neglābjami iznīcināti. Šajā sakarā daži vārdi par represijām, ko NKVD pievienotajos apgabalos uzsāka nekavējoties pēc to ieņemšanas tā saukto “sociāli politisko” pārmaiņu īstenošanas gaitā.

Tika veiktas iedzīvotāju deportācijas uz Sibīriju vairākos piegājienos. Bija trīs deportējamo grupas - vietējie poļu tautības iedzīvotāji, bēgļi no vācu okupētajām teritorijām, kā arī baltkrievu, ukraiņu un ebreju tautību pārstāvji no tā saucamajām “sociāli svešajām šķirām”.

Ko nozīmē deportācija NKVD izpildījumā, Baltijas tautām skaidrot nav nepieciešams. Saskaņā ar padomju datiem laika periodā no 1939. līdz 1941. gadam kopumā tika deportēti 390 tūkstoši personu, tai skaitā 202 tūkstoši sieviešu un 47 tūkstoši bērnu. 10% no deportēto skaita nomira ceļā. Saskaņā ar poļu datiem deportēto skaits pārsniedz miljonu, attiecīgs būs arī mirušo skaits.

Turklāt pēc Molotova - Ribentropa pakta parakstīšanas “lielās draudzības “ vārdā un ciešās divu radniecīgu organizāciju - NKVD un Gestapo sadarbības rezultātā nacistiem nozūmēšanai tika izdota virkne redzamu uz PSRS aizbēgušo Vācijas komunistu ar visām ģimenēm. Sīkāk par to var uzzināt šeit - https://www.svoboda.org/a/29704294.html. Tāda nu bija tā “aizsardzība”.

Tālāk autors pievēršas jautājumam par trīs Baltijas republiku iekļaušanu PSRS 1940.gadā. Šie notikumi tiek formulēti kā šo valstu inkorporācija, ko veica PSRS, īstenojot savus militāri stratēģiskos uzdevumus, turklāt šo valstu uzņemšana PSRS saskaņā ar autora teikto tika veikta uz līguma pamata ar šo valstu vēlētas valsts varas piekrišanu un saskaņā ar tā laika starptautiskajām tiesību normām.

Ko šeit var pateikt? Pirmkārt, autors kautrīgi noklusē to, kā tā saucamie „PSRS militāri stratēģiskie uzdevumi” attiecībā uz Baltijas republikām tika apstiprināti Molotova - Ribentropa pakta slepenajā protokolā, vienojoties ar Vāciju bez „inkorporējamo” valstu piekrišanas un pat neinformējot šo valstu valdības. Attiecībā uz „vēlētās valsts varas piekrišanu”, tad par šo Baltijas valstu iedzīvotājiem laikam nebūtu nekas jāskaidro, tomēr, ņemot vēra raksta mērķauditoriju, ieskicēšu ainu galvenajos pieturpunktos.

Un tā, nekavējoties pēc Molotova - Ribentropa pakta parakstīšanas PSRS sakoncentrē Latvijas pierobežā 200 tūkstošu vīru lielu karaspēku ar aviāciju un tankiem (salīdzinoši - Latvijas BS sastāvā uz to brīdi bija nedaudz vairāk par 17 tūkstošiem, bet pēc rezervistu mobilizācijas skaits pieauga līdz 30 tūkstošiem). 1939.gada septembrī - oktobrī ar Baltijas republikām tiek parakstīti no PSRS puses ultimatīvā kārtā uzspiestie tā saucamie Bāzu līgumi, kas paredzēja izvietot Latvijas teritorijā līdz 25 tūkstošiem PSRS militārpersonu, līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā.

Somija, uz kuru saskaņā ar Molotova - Ribentropa paktu arī attiecās „PSRS militāri stratēģiskie uzdevumi”, līdzīgu līgumu parakstīt atteicās, tādēļ inkorporāciju tika nolemts veikt atklātas agresijas veidā, lai „palīdzētu somu tautai gāzt nīsto kapitālistu un muižnieku varu” (alternatīvā valdība somu komunista Otto Kuusinena vadībā tika izveidota nekavējoties pēc PSRS agresijas sākuma Terijoki pilsētā).

Kā zināms, tad PSRS tik necilais Ziemas karš iecerēto rezultātu nedeva. Toties Baltijā viss noritēja pēc plāna. Pēc Bāzu līguma parakstīšanas PSRS pretenzijas pret Latviju pakāpeniski pieaug, līdz vainagojas ar 16.06.1940 iesniegto ultimātu ar prasību atstādināt valdību un izveidot jaunu ar no PSRS puses norādītām personām. Šāda valdība arī tiek izveidota PSRS pilnvarotā pārstāvja A.Višinka vadībā.

Jaunā, tā saucamā Tautas valdība organizē Saeimas vēlēšanas, kurās ļauts piedalīties tikai vienam sarakstam - tā saucamajam Darba tautas blokam legalizētās Latvijas kompartijas vadībā. Tos, kuri mēģina iesniegt alternatīvu kandidātu sarakstu, arestē NKVD. Lūk, šādi ievēlēta valsts vara arī vēršas pie PSRS ar lūgumu uzņemt Latviju PSRS sastāvā.

Tālāk autors pievēršas Molotova vizītei Berlīnē 1940.gada 12. – 13. novembrī. Šis nozīmīgais notikums nav izpelnījies tādu atpazīstamību kā Molotova - Ribentropa pakts, jo nebija panāktas nekādas vienošanās. Vācu puses piedāvājums bija pievienoties trīspusējam Vācijas - Itālijas - Japānas paktam un veikt pasaules pārdali pēc britu impērijas sakāves. Autors norāda, ka pārrunu gaitā PSRS puse izvirzīja vāciešiem nepieņemamus nosacījumus ar mērķi novest sarunas strupceļā.

Un atkal kārtēja puspatiesība. Jā, tiešām, tādas sākotnējās prasības kā vācu garantiju atcelšana Rumānijai vāciešiem bija nepieņemamas, jo tas nozīmētu reālu risku zaudēt vienīgo pieejamo naftas piegādes avotu - Ploesti naftas atradnes. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka Maskava nebija gatava tirgum. Jau pēc Molotova vizītes beigām 25.novembrī Molotovs nodeva Vācijas sūtnim Šulenburgam atbildi ar PSRS nosacījumiem, ar kādiem tā bija gatava pievienoties trīspusējam paktam, un tā ietvēra sekojošo - vācu spēku izvešana no Somijas un tās nodošana PSRS interešu sfērā (tas nozīmēja Somijas okupāciju - mans komentārs); savstarpējas palīdzības pakta noslēgšana starp PSRS un Bulgāriju, kā arī padomju jūras kara bāzes ierīkošana Bosfora un Dardanellu rajonā; PSRS interešu sfēru atzīšana virzienā uz Persijas jūras līci; Japānas atteikšanās no ogļu un naftas ieguves koncesijām Sahalīnā ar atbilstošu kompensāciju no PSRS puses.

Šī dokumenta saturs tika atklāts jau 1948.gadā pēc III Reiha ārlietu ministrijas arhīva nonākšanas sabiedroto rokās ASV Valsts departamenta izdevumā „Nazi - Soviet Relations”. Kaut arī padomijā tas tika nodēvēts par „pretpadomju viltojumu”, tomēr Jeļcina valdīšanas laikā Maskavā „atradās” šī dokumenta kopija ar Molotova pašrocīgi izdarītu atzīmi - „nodots Šulenburga k-am personīgi 1940.gada 25.novembrī”. Sīkāk par šiem notikumiem var iepazīties šeit –

https://www.bbc.com/russian/russia/2010/11/101109_soviet_german_talks_history.

Raksta autors nenoliedz šī dokmenta esamību, tomēr raksturo padomju nosacījumus kā pilnīgi nepieņemamus vācu pusei, kas it kā lika Hitleram izšķirties par uzbrukumu PSRS. Man personīgi šie nosacījumi neliekas tik nepieņemami vai vismaz tādi, kuru dēļ nebūtu vērts turpināt sarunas. Autors arī nepiemin Staļina personīgi sastādītu instrukciju Molotovam sarunu vešanai, kur tika dots norādījums piekrist PSRS dalībai trīspusējā paktā, ja “tiks ņemtas vērā PSRS nopietnās intereses attiecībā uz Somiju, Bulgāriju, Turciju un Irānu”.

Kāpēc nesekoja vāciešu atbilde uz minētajiem padomju priekšlikumiem? Atbildi, iespējams, var atrast Hitlera vēstulē nosūtītai Itālijas diktatoram Benito Musolīni 21.06.1941 - Barbarossa plāna realizācijas priekšvakarā, kur uzbrukuma iemesli PSRS tiek norādīti pavisam citi, nevis tie, ko sniedz raksta autors. Par to arī būs runa turpmāk.

Raksta turpinājumā autors atzīmē, ka nebūtu godīgi apgalvot to, ka Ribentropa divu dienu vizīte kļuva par galveno iemeslu WWII izraisīšanā. Šeit varētu piekrist. Galvenais iemesls bija tas, ka Eiropā pastāvēja divi totalitāri režīmi ar nesamierināmām ideoloģijām, kas savā pamatā paredzēja agresiju. Hitleram tas bija Mein Kampf ar papildu dzīves telpas nodrošināšanu vācu tautai, savukārt Staļinam tā bija vēlme iedibināt komunistisku režīmu Eiropā pēc sava parauga, nerēķinoties ar citu valstu un tautu vēlmēm. Molotova - Ribentropa pakts konflikta sākumu tikai paātrināja.

Tālāk seko autora apgalvojums, ka ar vēsturisko notikumu izvērtēšanu būtu jānodarbojas akadēmiskai zinātnei ar mērķi nodrošināt “izsvērtu vēsturisko notikumu vērtējumu”. Apsveicams aicinājums. Tikai šeit uzreiz rodas divi jautājumi. Pirmkārt, kāpēc autors, kas, cerams, nepieskaita sevi pie akadēmiskās zinātnes pārstāvjiem, ir ar savu vārdu publicējis šo 23 lapaspušu sacerējumu, sniedzot savu vērtējumu konkrētiem vēsturiskiem notikumiem? Un otrs jautājums - kāpēc kārtējo reizi ar šī raksta autora rīkojumu ir noslepenoti Krievijas arhīvi un vienlaikus tiek plānots veidot jaunu īpašu arhīvu ar atlasītiem dokumentiem? Acīmredzot mērķis ir nodrošināt “izsvērtu vēsturisko notikumu vērtējumu”.

Tālāk rakstā seko žēlabas un pukošanās vairāku lapaspušu garumā sakarā ar Eiropas Parlamenta 19.09.2019 pieņemto rezolūciju, kas noteica PSRS līdzvainību WWII izraisīšanā. Šeit nekomentēšu, jo nav ko komentēt.

Turpinājumā autors pieskaras jautājumam par PSRS gatavošanos karam ar Vāciju. Autors nenoliedz, ka PSRS stratēģiskie plāni sakaut pretinieku viņa teritorijā eksistēja, un to arī būtu muļķīgi noliegt, ņemot vērā to dokumentu apjomu, uz ko atsaucas tādi šī perioda pētnieki kā Viktors Suvorovs un Marks Soloņins. Jautājums ir par to, vai Staļins gatavojās uzbrukt pirmais vai arī gaidīja Hitlera uzbrukumu, lai “sakautu ienaidnieku viņa teritorijā ar maziem zaudējumiem”, kā tolaik daudzināja padomju dziesmās un filmās.

Jāpiezīmē, ka apskatāmajā laika periodā “ienaidnieka teritorija” iekļāva gandrīz visu Eiropu, kas arī tika paredzēts padomju stratēģiskajos plānos. Ņemot vērā Staļina aziātisko viltību un vēlmi sevi pozicionēt kā “tautu atbrīvotāju”, tad plāna variants ar prettriecienu un “ienaidnieka sakaušanu viņa teritorijā” ir visai ticams. Tik daudz, ka vadonis bija stipri pārrēķinājies, novērtējot Sarkanās armijas spējas un vēlmi karot ar nopietnu pretinieku.

Domājams, ka netika arī izslēgta iespēja iedurt dunci mugurā savam “sabiedrotajam”, ja rastos tam izdevīgi apstākļi, un Hitlers to labi apzinājās, ko pierāda viņa šeit jau pieminētā vēstule Musolīni. Šeit būs daži fragmenti no tās manā tulkojumā.

Vēstule sākas ar vārdiem: “Duče! Es rakstu Jums šo vēstuli laikā, kad mēnešiem ilgas trauksmainas pārdomas un patstāvīga nervoza nogaidīšana ir beigušies, man pieņemot pašu grūtāko lēmumu manā dzīvē. Es ticu - pēc pēdējās Krievijas situācijas kartes izpētes un pēc citu daudzskaitlīgu ziņu izvērtēšanas es nevaru uzņemties atbildību par ilgāku vilcināšanos, un pirmām kārtām es uzskatu, ka nav nekāda cita ceļa novērst tālākas vilcināšanās bīstamību, kas noteikti novestu pie katastrofas šajā vai, pats vēlākais, nākamajā gadā.”

Vēl viens zīmīgs fragments: “Sākot no Polijas likvidācijas, ir novērojama mērķtiecīga tendence tam, ka Padomju Krievija gudri un uzmanīgi, bet reizē arī stingri atgriežas pie vecajiem boļševistiskajiem centieniem paplašināt Padomju Savienību. Karadarbības paildzināšana (šeit domāts karš ar Angliju - mana piezīme), kas nepieciešama šim mērķim, tiek plānota, sasaistot vācu spēkus Austrumos”.

Un turpat tālāk: “Es ne mirkli nešaubītos uzņemties uz sevi tādu atbildību (šeit ir runa par papildu aviācijas spēku izdalīšanu karam pret Angliju - mana piezīme), ja tikai, neskatot arī citus apstākļus, man būtu pārliecība, ka netikšu negaidīti pakļauts uzbrukumam no Austrumiem. Padomju spēku koncentrācija ir milzīga.”

Ar pilnu šīs vēstules tekstu var iepazīties šeit -

http://vlastitel.com.ru/hitler/hitler-mussolini_1941-06-21.html

Ņemot vērā turpmākos notikumus, vēstule ar dramatisku pieskaņu. Hitlers pats bija sevi iedzinis stūrī ar savu avantūristisko ārpolitiku, papildinātu ar antisemītismu un citām kreizī dogmām.

Nobeidzot šo apskata daļu, no savas puses piebildīšu, ka īpašu nozīmi nesaskatu tajā, vai Staļins gatavojās uzbrukt pirmais vai arī gatavoja prettriecienu ar sekojošu Eiropas ieņemšanu. Būtiskais ir tas, kādi mērķi bija šim noziedzniekam. To, kādi tie bija, dabūja izbaudīt Baltijas un citas Austrumeiropas tautas - staļiniskā parauga režīma iedibināšana ar „sociāli ekonomiskām” pārmaiņām, kas rezultējās represijās un tirgus ekonomikas sagraušanā, atsviežot „atbrīvotās” valstis savā attīstībā par pārdesmit gadiem, salīdzinot ar tām Eiropas valstīm, kurām no „atbrīvošanas” izdevās paglābties. Un, kas ļaunāk, tad padomiskais dzīves stils sačakarēja smadzenes vismaz vienai paaudzei uz priekšu, kas jūtams vēl šodien.

Turpinājums sekos (ar zināmu nobīdi laikā).

Novērtē šo rakstu:

25
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dzīves jēga

FotoPēteris un Jānis gāja uz Templi ap lūgšanas stundu, tas ir, devīto. Tanī brīdī nesa kādu vīru, kas bija tizls no mātes miesām, to ik dienas nolika pie Tempļa durvīm, sauktām par Krāšņajām, lai viņš lūgtu dāvanas no tiem, kas gāja Templī. Redzēdams Pēteri un Jāni, kas gribēja ieiet Templī, viņš lūdza kādu dāvanu. Bet Pēteris ar Jāni, to cieši uzlūkodami, teica: «Skaties uz mums.» Tas pievērsās viņiem, cerēdams kaut ko no viņiem saņemt. Apustuļu darbi, 3. nodaļa 
Lasīt visu...

21

Covidiotisms vai dezinformācija par Ķīnas vīrusa Anglijas celmu

FotoŠonedēļ klajā nāca LETAs ziņa par Ķīnas vīrusa Anglijas celma izplatību Latvijā. Tajā trūka būtiskas informācijas: jaunā celma slimnieku inficēšanās apstākļi. Toties bija tāda mierinoša rindkopa:
Lasīt visu...

21

Ārkārtas situācijā kaut pliks un bass

FotoLiegumu iegādāties klātienē virkni preču par jēdzīgu grūti nodēvēt. Mūsu valsts šajā ziņā kļuvusi par apsmiekla objektu pat daudzviet ārzemēs, kur mērenāk eksperimentē ar saviem iedzīvotājiem.
Lasīt visu...

21

Kad pērkama eksministres padomniece cenšas panākt netīkamas „Facebook” lapas slēgšanu

FotoIlzes Viņķeles ekspadomniece un Veselības ministrijas PR darbiniece Marta Krivade apmelo "Vakcīnrealitāti Latvijā" un aicina uz reiderismu Savā privātajā “Facebook” lapā viņa publicē aicinājumu lietotājiem ziņot administrācijai par "Vakcīnrealitātes Latvijā" “Facebook” lapu ar mērķi panāk tās bloķēšanu.
Lasīt visu...

21

Nav pieļaujama necienīga attieksme pret tradīciju kopējiem un viņu viedokļa dēvēšana par "homofobisku"

FotoAtsaucoties uz aktualizējušos jautājumu par ģimenes jēdziena pārdefinēšanu, Latvijas Dievturu sadraudze uzskata par pienākumu sabiedrībai paust savu viedokli.
Lasīt visu...

15

Egils Borats

FotoAcīmredzot prezidents Egils Levits uzskata, ka pēdējā laikā viņa  neveiklo frāžu un paziņojumu skaits nav pietiekams, lai pilnībā samulsinātu Latvijas cilvēkus, un tāpēc viņš turpina runāt arvien dīvainākas lietas.
Lasīt visu...

21

Alda Gobzema rekviēms

FotoTuba Mirum (Pastarā diena) – ar to mūsu valdībai un visiem ļaunajiem spēkiem draud Aldis Gobzems kopš tā brīža, kad iesaistījās par cīņu pie varas galda. Gobzema aktivitātes var pielīdzināt kopējai plūsmai, kura sākās ar Brexit kampaņu un Donalda Trampu nākšanu pie varas ASV un notikumiem citur pasaulē, kur par galveno dzinuli ir ārējs vai iekšējs drauds, briesmas, netaisnība. Gobzems draud ar procesu sākšanu visiem par neslavas celšanu, bet sausais atlikums ir tāds, ka nekas tāds nav noticis. Turpretim ir ierosināti procesi pret viņu par neslavas celšanu, kur verdikts ir bijis viens ne Aldim par labu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mieru, tikai mieru

Šie slavenā, gudrā un šarmantā vīreļa ar propelleri uz muguras - Karlsona vārdi mūsdienās ieguvuši sevišķu aktualitāti. Jo nav viegli saglabāt mieru tik...

Foto

Kādēļ nav ieteicams vakcinēties pret COVID19 (jo īpaši ar mRNA tipa vakcīnām)?

Tā kā arī Latvijā valdība sāk apšaubāmu masveida vakcinācijas propagandas kampaņu, kas var izvērsties...

Foto

Labklājības ministrijas un pašvaldību neizdarība noved pie dzīvības apdraudējuma cilvēkiem, kuri uzturas sociālās aprūpes centros

Kopš ārkārtējās situācijas valstī, ko izraisījusi Covid-19 krīze, tiesībsargs ar vērību...

Foto

Pele spēlējas ar kaķi: Ivo Leitāns pret Aivaru Lembergu

Kad vienā no Ventspils mēra Aivara Lemberga preses konferencēm jautājumus sāka uzdot LTV žurnālists Ivo Leitāns, uzreiz...

Foto

Pieaug slēgto tirgotāju skaits, jāglābj nozare

Nozare turpina darboties sarežģīta regulējuma apstākļos. Atbalstu saņem regulāri apturēto uzņēmumu darbinieki, turpinās pieteikšanās uz apgrozāmo līdzekļu pabalstiem, ar nepacietību...

Foto

Atbilde ir tuvāk, nekā tu domā

Cik labi, ka mēs dzīvojam laikā, kad ir tik daudz iespēju! Piemēram, ir tik daudz iespēju baidīties:...

Foto

Pilsoni! Ja gribi paspēt nodibināt partiju, tad kur ņemt nosaukumu? Tev palīgā nāks Ukraina

Skatoties uz pašvaldību vēlēšanām šogad un Saeimas vēlēšanām nākamgad, plāno dibināties ne...

Foto

Esmu brīvs un spēcīgs cilvēks, tāpēc iesūdzēšu visus, kas man darīs pāri

Esmu ar savu parakstu apliecinājis dalību partijā Likums un kārtība! Un Tu? Seko man un...

Foto

Kam tic tie, kas grib, lai netici nekam

Brīžos, kad plašākam sabiedrības lokam piemin okultismu, tad vieni smīkņā klusi, citi steigtu pildīt savu operatīvo armijai pielīdzināmo...

Foto

Tikai slikti cilvēki iebilst pret datu nesēju atlīdzību mobilajiem telefoniem

Latvijas autoru, mūzikas izpildītāju un producentu organizācijas ir gandarītas par LR Kultūras ministrijas (KM) virzītajām izmaiņām...

Foto

Pietiek norādīt kā piemēru citu valstu neizdarību, attaisnojot mūsējās

Kas mainījies? Kad studēju medicīnu, mums mācīja, ka no desmit cilvēkiem vismaz viens ir savādāk domājošs. Vai...

Foto

Zakatistovam, Nemiro un kompānijai nāksies atskaitīties

Šā gada 7.janvārī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs ir apstiprinājis 2020.gada 6.decembra politiskās partijas KPV LV ārkārtas biedru sapulcē ievēlēto valdi:...

Foto

Vajadzētu pieprasīt arī izglītības un zinātnes ministres demisiju

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu neatstāt bez ievērības Latvijas Izglītības un zinātnes...

Foto

Par cenzūru portālā Draugiem (ja vēl atceraties tādu)

Līdz 2017.gada maijam biju pārliecināts par to, ka visi cilvēki pasaulē  vissiltākos pateicības vārdus saka un vislielāko cieņu...

Foto

Kāpēc Latvijas vara un mediji nekomentē Lielā Restarta konceptu?

Pēc gandrīz gada juku un haosa atbilde uz šo jautājumu ir acīmredzama. „Jaunās Perestroikas” ieviešanai uzsvars tiek...

Foto

Šoreiz mēģināšu atbildēt par saviem vārdiem: politiskās partijas "Likums un kārtība" dibināšanas manifests

Mēs neticam papīru kalniem. Papīrs panes visu. Līdz šim Latvijā ir bijušas simtiem...

Foto

Praktiski padomi - kā apturēt vīrusu

Kopš pavasara nekas nav mainījies, vēl joprojām tie paši labie, vecie, efektīvie ieteikumi! Tātad vīruss nekad nesākas uzreiz plaušās, tas...

Foto

Pietiek muļļāties

Lai nu kā kādam nepatiktu Latvijas pašreizējā valdība, kura rīkojas pēc Krilova fabulas motīviem, tad nu šoreiz jānoņem cepure premjera priekšā....

Foto

Kas traucē?

Gada pirmajā pusē mēs lepojāmies ar to, ka mūsu „aktīvās” rīcības rezultātā esam labā epidemioloģiskā situācijā, salīdzinot ar citām valstīm. To, lepni krūtis izgāzuši,...

Foto

Es sekoju un izprotu

Pastāvīgi un rūpīgi sekojot līdzi situācijai, izprotu Ministru prezidenta lēmumu un tā pamatojumu pieprasīt veselības ministres demisiju....

Foto

Pareiziem medijiem, kas cer uz valsts finansiālu atbalstu, ir jāuzvedas pareizi

Jau kopš marta Latvijas iedzīvotāju ikdienu būtiski ietekmē koronavīrusa izraisītā pandēmija, ar to saistītie ierobežojumi...

Foto

Ir nepieciešamas skaidras atbildes

Ir skaidrs, ka šis šovs ar varas sevis slavinošo vakcinācijas uzvaras gājienu turpināsies ar arvien lielāku jaudu. Tieši tāpat kā turpināsies krāpnieciskās...

Foto

Es jums atkal došu daudzus lieliskus padomus: kad un kā Latvija sāks ķert kaimiņus?

Vienmēr ir interesanti un noderīgi salīdzināt dažādu valstu datus, it sevišķi, ja...

Foto

Kur ir manas ragaviņas?

Labdien, valdība! Vispirms apsveicu ar iespēju sākt vakcinēties! Gaidu ar nepacietību arī savu kārtu. Bet, kamēr gaidu (un, cerams, sagaidu), nenocietos un...

Foto

Aicinu ikvienu saglabāt piesardzību un rīkoties atbildīgi

Godājamie Latvijas iedzīvotāji un visi, kuriem dārga mūsu mīļā Latvija! Aizejošais gads ir bijis izturības un pārbaudījumu gads. Covid-19...

Foto

Izturību, iejūtību un drosmi

Mīļie Latvijas cilvēki! Jaunajā gadā es gribu mums visiem novēlēt izturību, iejūtību un drosmi....

Foto

Šodienas izaicinājumi prasa tikai veselo saprātu

Mūsu vēsturē ne reizi vien Ziemassvētki bijis smagu kauju laiks. Gan strēlnieki, gan leģionāri ar asiņu sarkano krāsojuši gada garākās...

Foto

Ieteikumi par COVID-19 ambulatoru ārstēšanu

Atsaucoties uz Latvijas Ārstu biedrības aicinājumu iesaistīties COVID-19 pandēmijas apkarošanā, varu rekomendēt dažus ieteikumus ambulatoram ārstēšanas procesam....

Foto

Ministrs Plešs ignorē Būtiņģes termināla naftas noplūdi

Būtiņģes naftas termināla atrašanās Baltijas jūrā ir bumba ar laika degli, tādēļ naftas noplūde no Būtiņges termināla ir likumsakarīga....

Foto

Ko vajag darīt, lai cilvēki Latvijā neticētu vakcīnai pret koronavīrusu. 10 punkti

1. Vairākas desmitgades nepiešķirt pietiekami daudz līdzekļu izglītībai un zinātnei. Lai cilvēki tic instagram influenceriem ne...

Foto

Aicinājums valsts augstākajām amatpersonām

2020. gada 12. novembrī Satversmes tiesa taisīja spriedumu, kas ir guvis plašu rezonansi Latvijas sabiedrībā. Likumdevējiem tas nozīmē nopietnus izaicinājumus nākotnē. Latvijas...

Foto

Ko es darītu, ja pats saslimtu ar Covid–19

Vakardienas saruna. Atstāstīšu, kā nu mācēšu. Mans sarunu biedrs – mans sens paziņa, tik sens, ka esam vienaudži,...

Foto

Kārtējais „eksperts” kārtējo reizi paredz Vladimira Putina valdīšanas gaidāmās beigas

Politologs, demagogs un bijušais sektants Andis Kudors savā nesenajā intervijā vēlreiz paredz Vladimira Putina valdīšanas gaidāmās...

Foto

Vīrieši, appreciet savas sievietes: vēstījums 2020. gada Ziemsvētkos

Dieva mīļotie, es sirsnīgi sveicu jūs Kristus dzimšanas svētkos! Septiņsimt gadus pirms Jēzus dzimšanas pravietis Jesaja vēstīja, ka...

Foto

Mīlestības likums liek mums raudzīties uz ikvienu kā savu laikabiedru

Kā vadmotīvu šai svētku uzrunai paņemsim tekstu no Lūkasa Evaņģēlija: Un viņi steigā atnāca un atrada...

Foto

Mūsdienu Ziemassvētku stāsts

Vakar pa nakti sniga. 8:00 - uzcēlu sniegavīru....

Foto

Aicinām priesteri Aleksandru Stepanovu nevērsties pret pāvesta kalpojumu

A. god. priesterim Aleksandram Stepanovam (attēlā), Tukuma Romas katoļu draudzes prāvestam un portāla www.civitas.lv redaktoram. Latvijas Romas katoļu...

Foto

Arhibīskaps Stankevičs, viņa sirdsapziņa un Gērings, kurš tika notiesāts…

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča uzruna Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē izraisīja sašutumu ne tikai...

Foto

Mans piedāvājums – ieviest formulējumu “Kopīgas deklarētās mājsaimniecības un savstarpējās aprūpes likums”

15. decembrī es piedalījos Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā aicināju, nemainot...

Foto

Alkoholu un cigaretes drīkst, grāmatas nedrīkst

Gudri ļaudis vienmēr ir teikuši: meitiņ, neej gulēt nikna. Vakar izlasīju valdības lēmumu, izdarīju visu, lai dusmas mazinātu (vienīgi pastaigāties...

Foto

Pasaule pesimista acīm jeb nepatīkamā patiesība

Cik ir divi reiz divi? Nu, ja godīgi, tikai tev – divi reiz divi ir pieci. Iegaumē, lai kur tu...

Foto

Ministriem nepelnītais algas pielikums ir jāziedo labdarībai

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normu, kas paredz ņemt vērā gan vidējās algas,...

Foto

Izbrauciet no auzām un atveriet brīvdienās veikalus

Godātie valdības vīri! Laiku pa laikam katram mums sanāk “iebraukt auzās”. Šoreiz no valdības gaidām izbraukšanu no auzām, jo...

Foto

Ir īstais laiks, lai daži desmiti tūkstošu eiro nodokļu maksātāju naudas tiktu samaksāti par dievkalpojumu pārraidīšanu komercmedijos

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par Ziemassvētku dievkalpojumu...

Foto

„Nekā personīga” „galma dziesminieku" meli par viltus ziņu izplatītājiem un viņu sekotājiem

TV3 raidījumā „Nekā personīga” "galma dziesminieki", stāstot par viltus ziņu izplatītājiem un viņu sekotājiem,...

Foto

Konservatīvo cenzūra – “radikāļu sazvērestība” vai realitāte?

Pēdējās nedēļās Latvijā un pasaulē ir izskanējušas diezgan likumsakarīgas ziņas, proti, daudzi Nacionālās apvienības (NA) biedri, tostarp Saeimas deputāts...

Foto

Mēs visi zinām, ka šo pandēmijas vilni, kas veļas pāri visai pasaulei, nav radījuši Latvijas politiķi, - un vēl citas manas svarīgās domas

Mēs visi ejam...

Foto

Var risināt cilvēku problēmas citu kopdzīves veidu gadījumā, nepielīdzinot tās ģimenei un laulībai

Latvijas sabiedrībā plašu rezonansi ieguva Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedums, kas...

Foto

Dodiet naudiņu mūsu kontrolētajām NVO, bet valsts aizsardzības mācību skolās nevajag: vēstule valsts prezidentam Egilam Levitam

Augsti godātais Levita kungs! 2020. gada 3. decembrī Saeima pieņēma...

Foto

Mēs prasām savu valsti atpakaļ

Azeru nesenais panākums Kalnu Karabahas atgūšanā un dekolonizācijā, kā arī Lukašenko nespēja apklusināt protestus Baltkrievijā lika atcerēties Krievijas politiķa Viktora Alkšņa...

Foto

K.Kariņa k-gam no Latvieša Pelēkā

Premjera kungs! Rakstu Jums, jo vēl ir laiks novērst problēmas, ko var radīt savstarpēja nesaprašanās. Mani senči te dzīvoja cara laikos,...