Iesaki rakstu: 
ZZS līdera, Ventspils mēra Aivara Lemberga un Ventspils naftas lielākā īpašnieka Vitol cīņa par Latvijas kuģniecību vēršas plašumā. Vitol par situāciju Kuģniecībā sūdzējusies Eiropas Komisijai, izvirzot būtiskas apsūdzības pret Latviju, un ceturtdien uz tikšanos Briselē aicinājusi ierasties arī Valdi Dombrovski. Premjers uz Briseli nebrauks, tikmēr valdošajā koalīcijā jūtams stress par to, kā rīkoties, jo valdības atbalsts Vitol nozīmētu „iešanu” pret Lembergu.
Uz Briseli nebrauks
A/s Ventspils nafta (VN) lielākais īpašnieks, starptautiskais koncerns Vitol, kas jau ilgstoši nespēj īstenot ietekmi par VN piederošo a/s Latvijas kuģniecība (LK), ceturtdien plānojusi tikšanos Eiropas Komisijā (EK) Briselē.
Par investīciju drošību Latvijā un konfliktu Kuģniecībā Šveicē reģistrētais Vitol vērsusies ar iesniegumu pie EK ekonomisko un finanšu lietu komisāra Oli Rēna (Olli Rehn). Iesniegumā EK komisāram Vitol ziņo par no tā redzes viedokļa nelikumīgām darbībām Latvijā un starptautisko tiesību normu pārkāpumiem, kā arī par pārkāpumiem ar EK slēgtajos dokumentos par EK finansējumu. Juristu vērtējumā, ja EK Vitol sūdzību uztvers nopietni un sāks izmeklēšanu, Latvijai var draudēt nopietnas nepatikšanas.
Vitol sūdzības EK cēlonis ir ZZS līderis, koalīcijas partneris Ventspils mērs Lembergs, kuram lojālo personu kontrolē ir LK. Ar Lemberga interesēm un ietekmi tiek skaidrots tas, kāpēc Vitol neizdodas īstenot savas intereses LK, lai arī Vitol pastarpināti ir lielākais Kuģniecības īpašnieks.
Kā izriet no Pietiek rīcībā esošās Vitol vēstules premjeram Dombrovskim (Vienotība), arī viņš ceturtdien, 11.novembrī tiek aicināts ierasties uz tikšanos Briselē. Tiesa, premjers uz šo aicinājumu nereaģēs un uz Briseli ceturtdien nedosies.
Jautāts, vai ceturtdien dosies uz Briseli, Dombrovskis trešdien Pietiek atcirta, ka to nedarīs, un pat bija izbrīnīts par to, kāpēc viņam uz Briseli būtu jābrauc. Premjers teica, ka jautājumu saistībā ar Vitol konfliktu risinot, tomēr neatklāja, kā tieši plānojis rīkoties.
Gan no premjera attieksmes, gan no informācijas, kas izskan Saeimas kuluāros, ir nojaušams, ka valdošajā koalīcijā nav vienprātības par to, kā rīkoties saistībā ar Vitol vēršanos EK un arī vairākās Latvijas tiesībsargājošās institūcijās.
Šāda reakcija tiek skaidrota ar nevēlēšanos sadusmot Lembergu. Tomēr ir arī nojaušams – koalīcijas kodolu veidojošā Vienotība apzinās, ka vilkt garumā jautājumu par Vitol nevarēs.
Norāda uz 18 pārkāpumiem
Iesniegumā EK komisāram, ko Pietiek šodien publisko pilnībā, Vitol norāda uz kopumā 18 pārkāpumiem un izvirza apsūdzības Latvijai gan par divpusējā (Latvijas – Šveices) investīciju aizsardzības līguma pārkāpumiem, gan par to, ka Latvija ir pārkāpusi saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem - EK un Starptautisko Valūtas fondu.
Vitol ieskatā ar aizdevējiem slēgto vienošanos pārkāpums izriet no Latvijas apņemšanās uzlabot komercdarbības vidi. Vitol uzskata, ka tas netiek darīts un šīs saistības netiek ievērotas. Vitol aicina EK komisāru lemt par starptautiskā aizdevuma pārskatīšanu.
Pietiek rakstīja, ka aizvadītajā piektdienā Vitol koncerna VN vārdā Ģenerālprokuratūrā vērsās ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu pret LK amatpersonām. Iesniegumā prokuratūrai paustas aizdomas, ka LK veikta virkne no ekonomiskā viedokļa apšaubāmu darījumu, ar kuriem, iespējams, no LK aizplūduši vairāk nekā 25 miljoni dolāru. LK izsaimniekošanu un Vitol pārmetumus noliedz.
Vitol vērsusies arī ar vēstuli pie premjera, norādot uz gatavību starptautiskā tiesvedībā no Latvijas pieprasīt līdz pat 300 miljoniem dolāru.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
