Iesaki rakstu: 
Vai patiesi kreditoriem pret Valdi Birkavu jāvēršas, lai mēģinātu parādus piedzīt, attiesājot kādreizējā Ministru prezidenta dēlam atdāvināto īpašumu Kurzemes jūrmalā? Tā tiešām ir, jo visus uz biznesā vēl par savu pēcteci Māri Gaili krietni neveiksmīgākā ekspremjera vārda reģistrētos īpašumus bankas jau ir atņēmušas.
2006. gadā Birkavam bija ievērojami biznesa plāni, kuru īstenošanai viņš no vēlāk bēdīgi slavenajai Saknīšu ģimenei piederošās SIA Aģentūra GS, kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, par aptuveni pusotru miljonu latu iegādājās vairāk nekā 200 hektārus zemes Rēzeknes novadā.
Par vairāk nekā 823 tūkstošiem latu Birkavs no Saknīšu ģimenes 2006. gada pavasarī iegādājās 72,7 hektārus zemes Čornajas pagastā, 14,7 hektāri turpat viņam izmaksāja 166 tūkstošus latu, bet vēl 74,7 un 58,7 hektāri zemes – kopumā, spriežot pēc zemesgrāmatu datiem, vairāk nekā 664 tūkstošus latu.
Turklāt tas vēl nebija viss, - 2006. gada sākumā Birkavs no tās pašas Aģentūras GS iegādājās arī 90,5 hektārus zemes Ropažu novadā, par tiem divos darījumos kopā samaksājot vairāk nekā 618 tūkstošus latu. Visbeidzot, īpašumu Rīgā, Buļļu ielā 35 Birkavs 2006. gada maijā iegādājās par gandrīz miljonu eiro – 697 tūkstošiem latu.
Visus šos īpašumus, spriežot pēc zemesgrāmatu datiem, ekspremjers iegādājās par banku kredītlīdzekļiem, savukārt ar peļņas gūšanu neveicās, kaut Birkavs apgalvoja, ka viņam esot gan ārvalstu investors, gan plāns, kā izmantot zem Latgales zemesgabaliem esošās ievērojamās dolomīta iegulas.
Ropažu īpašumu ekspremjeram izdevās pārdot atpakaļ Aģentūrai GS, savukārt apmēram pusi Buļļu ielas īpašuma viņam līdz 2008. gadam bija izdevies pārdot pa dzīvokļiem, kopā iekasējot aptuveni 450 tūkstošus latu.
Tomēr tas izrādījās vienīgais Birkava pelnošais bizness, ar šiem ienākumiem tomēr bija par maz, aizdevumu summas kļuva tikai lielākas, un pirmajai pacietība izsīka Danske bankai, - tā 2009. gada decembrī Birkavam ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu atņēma atlikušo pusi no Buļļu ielas īpašuma.
Jau pirms tam tiesāšanos bija sākusi Latvijas Hipotēku un zemes banka, kas 2006. gadā bija finansējusi Birkava iepirkumus Latgalē, taču tikai 2010. gada sākumā tā ar Latgales apgabaltiesas lēmumu pieprasīto 2,85 miljonu latu vietā tika pie Birkava vairāk nekā 200 hektāriem zemes.
Par to, ka daļa Hipotēku bankas 2006. gada pavasarī izsniegtā 2,24 miljonu latu kredīta (Birkavs zemi iegādājās par vairāk nekā latu kvadrātmetrā) ir pazaudēta, šaubu nav, taču banka nekādas ziņas par attiecībām ar esošajiem un bijušajiem klientiem nesniedz, - līdz ar to nav arī informācijas, kādas parādsaistības pret banku Birkavam, iespējams, vēl palikušas.
Taču līdz ar šīm divām tiesām uz paša Birkava vārda neviens īpašums vairs nav palicis, - vienīgā cerība kreditoriem tiešām ir tikai uz 2,38 hektāriem Jūrkalnē, ko Birkavs 2008. gada rudenī atdāvinājis dēlam.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
