Iesaki rakstu: 
Telekanāla "ABC News" rīcībā nonācis Federālā drošības dienesta ziņojums, kurā atklāts, ka protesti varētu ilgt līdz 20. janvārim, kad ir gaidāma nākamā prezidenta Džo Baidena inaugurācijas diena.1
Pamats šādām aizdomām ir pietiekami liels, jo, kā zināms, 6.janvārī Donalds Tramps, uzrunājot vairākus tūkstošus savu kvēlāko atbalstītāju, pauda melus un atspēkotus pieņēmumus par krāpšanos vēlēšanās un apgalvoja, ka ir patiesais to uzvarētājs. Pēc tam šie atbalstītāji soļo uz Vašingtonas Kapitolija ēku, ar spēku ielaužas tajā, iesaistās sadursmēs ar policiju un liek apturēt Kongresa sēdi.2
Faktiski ASV tagad ir sašķelta divās nometnēs, un izskatās, ka sašķeltību veicina vai kā minimums ir ieinteresētas arī dažas ārvalstis. Kāds tagad teiks – atkal saskata Krievijas pirkstu. Uz šo atbildēšu – jā, saskatu - un arī argumentēšu savu pozīciju.
Iesākumā, mēnesi pirms nemieriem saskaņā ar Chainalysis dienestu, kas specializējas programmatūras izstrādē, lai analizētu darījumus, ASV saņēma bitkoinus 500 000 USD vērtībā. Atklāts, ka 8. decembrī nezināms franču programmētājs 28,15 bitkoinus pārsūtīja uz 22 kriptogrāfijas makiem, kas galvenokārt ir galēji labējo aktīvistu rokās.
No šīs summas 13 bitkoinus jeb aptuveni 250 000 USD saņēmis Niks Fentess, - tas noskaidrots ķēdes analīzē. Viņš ir galēji labējo Groypers līderis, 6.janvārī Vašingtonā piedalījās Trampa atbalstītāju mītiņā un nemieru laikā tika redzēts arī ārpus Kapitolija ēkas. Chainalysis uzsvēra, ka kriptonauda arvien vairāk tiek izmantota ekstrēmistu grupu finansēšanai.3 Jāatzīmē, ka ekstrēmistu grupas parasti tiek finansētas no ārvalstīm.
Te paskatāmies tālākā un tuvākā pagātnē, - kuras valstis izteicās un vēlējās, lai ievēlēts vai pārvēlēts tiktu tieši Tramps?
Skatot šādā griezumā, neviena cita valsts nenāk prātā kā tikai Krievija. Ir arī daudzas valstis, kurām pret ASV nav pārāk siltu jūtu, bet tas jau cits stāsts.
Paskatīsim vēsturē, atgriezīsimies 2016.gadā, kad ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde un Federālais izmeklēšanas birojs paziņoja, ka ir vienisprātis, ka Krievija iejaucās ASV prezidenta vēlēšanās, cenšoties panākt Trampa ievēlēšanu. Par Krievijas iejaukšanos pārliecināts esot arī Nacionālās izlūkošanas direktors Džeims Klepers, kurš koordinē 17 ASV izlūkošanas organizāciju darbu.4
Arī 2020.gadā ASV izlūkdienesti brīdinājuši valsts amatpersonas par Krievijas centieniem iejaukties gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās ar nolūku palīdzēt Donaldam Trampam tikt pārvēlētam. Atsaucoties uz ASV medijos publicēto informāciju, portāls "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" (RFE/RL) raksta, ka izlūkdienesti brīdinājumu izteikuši slēgtā sanāksmē 13. februārī.5
Vienlaikus tie, kuri aktīvi ir sekojuši Krievijas plašsaziņas līdzekļu aktivitātēm, nevarēja nepamanīt, ka Krievijas oficiālo plašsaziņas līdzekļu nepārprotams atbalsts bija Trampam, savukārt raksti par un ap Džo Baidenu tika veidoti maksimāli negatīvi vai kā minimums ironiski.
Tālāk jau elementārs loģikas uzdevums ar vienu nezināmo. Proti, kas, visticamāk, faktiski stāv aiz nemieriem ASV?
Zināms, ka Krievija vēlējās, lai ASV prezidenta vēlēšanās uzvar Tramps. Šādu vēlmi atspoguļoja kā Putina izteikumi Trampa virzienā, tā arī Krievijas plašsaziņas līdzekļu tendences, rakstot par vienu vai otru prezidenta kandidātu;
apstiprināts, ka Krievija ir ietekmējusi 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanas;
zināms, ka Krievija ir centusies ietekmēt arī 2020.gada prezidenta vēlēšanas;
nezināma persona pārskaitījusi protestētāju līderiem lielas naudas summas.
Šādos apstākļos atbilde uz nezināmo raisās pati no sevis. Noteikti kāds var pajautāt - kāds sakars Krievijai ar to, ka no Francijas tiek pārskaitīti līdzekļi nemierniekiem ASV? Jautājums vietā, bet vai tik tiešām šķiet, ka Krievija savu interešu finansēšanā izmanto tiešos naudas paskaitījumus?
Nav šaubu, ka Krievijas izlūkdienests ir izveidojis visnotaļ plašu tīklu visā pasaulē, turklāt Francija vienmēr ir bijusi iecienīta. To apliecina arī tas, ka Rietumu izlūkdienesti noskaidrojuši, ka 15 Krievijas armijas izlūkdienesta GRU spiegi izmantojuši Francijas Alpu reģionu kā bāzi savām operācijām Eiropā, vēsta Francijas laikraksts "Le Monde".6
Protams, ka maz ticams, ka Krievija tik tiešām cer, ka tai izdosies radīt augsni plašiem nemieriem, kā rezultātā ASV varētu sabrukt vai prezidenta amatā tiktu atkal iecelta tai izdevīga persona – Tramps. Tomēr Krievija nekad nepalaidīs garām iespēju sarežģīt dzīvi kādai citai valstij, kura nedomā tā, kā to vēlas Putins. Vai vismaz saviem iedzīvotājiem parādīt – re, cik labi dzīvojas pie mums – paskatiet, kādi nemieri ir citur.
Tomēr pāri šim visam ASV jau tiek sūtīts signāls, ka Krievija vēlas pārskatīt attiecības ar ASV. Respektīvi, tās uzlabot, bet, lai tas būtu iespējams, viss ir jāsāk no baltas lapas. Respektīvi – ASV un visai pasaulei jāaizmirst Putina Krievijas sastrādātais, jāuzskata tā par baltu un pūkainu. Tā līdz brīdim, kad tā atkal kaut ko sastrādās. Attiecīgi pēc tam atkal jāsāk viss no sākuma – jāaizmirst sadarītais. Tiesa, tajā pat rakstā tiek pausts arī viedoklis, ka pat nevajag uzlabot, jo tā ir vienkāršāk un labāk. 7
Ja paskatāmies Krievijas pozīciju šādā kontekstā, tad jā, raksturīgi, jo jebkura autoritatīva vai totalitāra valsts spēj eksistēt tikai tādēļ, ka tai ir savs ārējais ienaidnieks.
1 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-par-brunotiem-protestiem-baidena-inauguracijas-prieksvakara.a388567/
2 https://www.delfi.lv/news/arzemes/mes-nepadosimies-tramps-uzruna-atbalstitajus-vasingtona-atkarto-nepatiesus-apgalvojumus-par-krapsanos-velesanas.d?id=52817153
3 https://www.financemagnates.com/fm-home/mobs-who-stormed-the-capitol-received-bitcoin-donation-from-france/
4 https://www.delfi.lv/news/arzemes/laikraksts-cip-un-fib-vienispratis-par-krievijas-iejauksanos-asv-prezidenta-velesanas.d?id=48315023
5 https://www.delfi.lv/news/arzemes/mediji-izlukdienesti-bridinajusi-par-krievijas-iejauksanos-gaidamajas-asv-prezidenta-velesanas.d?id=51904007
6 https://jauns.lv/raksts/arzemes/361426-krievijas-spiegi-esot-izmantojusi-francijas-alpu-regionu-ka-savu-bazi
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
