Viss notiek pēc Kalvīša plāna, Kariņš un Nacionālās apvienības ministri ir izrādījušies nelgas un nespējnieki
Vjačeslavs Dombrovskis03.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Visam sākums, protams, ir bijušā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga monumentālā nespēja martā vienoties par piegādēm caur Klaipēdas termināli (kurš pieder Lietuvas valstij).
Ko darīt? Acīmredzot kāds izdomājis „ģeniālu" plānu. Pieņemsim likumu, kas liks Latvijas Gāzei nodrošināt X TWh gāzes līdz 31.08. Aizliegsim pirkt gāzi no Krievijas tikai no 2023. gada 1. janvāra Tad Kalvītis pirks Krievijas gāzi un būs pie visa vainīgs.
Bet kaut kas aizgāja greizi. Un šodien Latvijas Gāzes vadītājs saka: gāzes nav. Kas notiek? Izrādās, Kalvītis aptinis Ekonomikas ministrijas vadību ap pirkstu. Viņš nopirka Krievijas gāzi, kā tika plānots, bet CITU tirgotāju uzdevumā! Gāze fiziski ir, bet juridiski tās nav.
Ko darīt? Ekonomikas ministrija uzlikusi “arestu” uz dabasgāzi Inčukalnā, kas glabājas uz Latvijas Gāzes vārda. Neizskatās, ka Kalvītis par to pārāk sašutis. Visticamāk, viss iet pēc plāna. Pēc viņa plāna.
Kur ir tas āķis? Viss vienkārši. Ja Latvijas Gāze nopirktu gāzi pa tiešo, tad tarifs mājsaimniecībām apkures sezonā būtu balstīts uz iepirkuma cenu (ap 100 EUR/MWh?) Ja “nacionalizācija”, tad runa ir par ŠODIENAS cenu (tuvu 300)! Kāds ļoti nopelnīs.
Kāda alternatīva? Var “izmantot cauruļvadus” - pazemīgi pirkt dabasgāzi no Krievijas. Mēnesi pirms vēlēšanām ekonomikas ministre Ilze Indriksone nav sajūsmā. Nacionālā apvienība, ko viņa pārstāv, noteikti arī nav.
Ja pareizi saprotu, Kalvītis nostāda Ekonomikas ministriju trīs izvēļu priekšā: 1. Gāzes mājsaimniecībām nebūs 2. Pirkt no Krievijas 3. Nacionalizēt “tirgotāju” gāzi un kompensēt pēc šodienas cenām. Tirgotāju peļņa: noteikti vairāk nekā 100 miljoni EUR. Loģisks jautājums: KAS ir šie tirgotāji?
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
