Iesaki rakstu: 
Šis ieraksts nepatiks gan tiem, kam “viss ir slikti”, gan tiem, kam “viss ir labi”, gan mūžīgajiem pesimistiem, kam liekas, ka sliktāk vairs būt nevar, jo esmu optimists un saku, ka var būt sliktāk.
Viss nav slikti!
- Latvijas ekonomika aug, tāpat kā vidējā un minimālā alga, pensijas un pabalsti, bezdarbs samazinās jau vairākus gadus, faktiski ir pamatīgs darba roku trūkums,
- Izglītībā, lai arī lēni, tomēr notiek nepieciešamās reformas, tostarp skolu pāreja uz apmācību valsts valodā,
- Nodokļu sistēma tiek modernizēta, tajā parādījies progresivitātes elements,
- Veselības budžets tiek palielināts, un šobrīd lielākais izaicinājums ir tā saprātīga izmantošana,
- Valsts savai aizsardzībai atvēl 2% no IKP, Baltijā, sargājot mūsu drošību, atrodas sabiedroto spēki, esam nostiprinājuši austrumu robežu un iekšlietu sistēmu,
- Latvijā vairs nav pilnībā atkarīga tikai no Krievijas gāzes un elektrības, tas stiprina mūsu neatkarību un veicina konkurenci.
- Lai gan skarbā veidā, tomēr tīram un reformējam savu finanšu sektoru,
- Visbeidzot esam kļuvuši par OECD dalībvalsti, izmantojot labākos pieejamos padomu mūsu valsts attīstībai.
Viss nav labi!
- Diemžēl algas joprojām ir mazas un nevienlīdzība milzīga, tieši viens no mērķiem ir vidējās algas celšana un nabadzības izskaušana, tas arī ir labākais reemigrācijas un darba roku trūkuma novēršanas plāns,
- Kamēr politiskās partijas netiks pilnībā finansētas no valsts budžeta un ziedojumi aizliegti, turpināsies centieni (vienalga: maksātnespējas administratori, OIK, tranzīta vai būvnieku bizness utt) ietekmēt lēmumus, tas nav populāri, bet tas ir nepieciešami, tāpat kā tāds NVO finansēšanas modelis, kas veicina sabiedrības līdzdalību, to attīstību un reālu neatkarību,
- Līdzīgi ir ar sabiedriskajiem medijiem, tiem ir jāsaņem tikai valsts finansējums, un tiem jāaiziet no reklāmas tirgus,
- OIK sāga ir jābeidz ātri un tiesiski korekti, lai nebūtu vēl kādas daudzmiljonu tiesvedības, es esmu par saprātīgu zaļas enerģētikas politiku, taču ne OIK izpildījumā, interesanti gan, ka visskaļāk par zagļu ķeršanu šobrīd brēc... nu, jūs jau zināt paši,
- Tieši tas pats attiecas uz tiesu sistēmas un maksātnespējas administratoru biznesu, neesam pat pusceļā, bet ir bijusi pozitīva virzība sistēmas sakārtošanā arī šeit,
- Arī kopdzīves likums palīdzētu sakārtot daudzu dzīves, nebūt nemazinot tikumības un šķīstības procentu sabiedrībā,
- Tā vietā, lai žonglētu ar dažu ierēdņu skaita samazināšanu vai nemitīgi runātu par ministriju apvienošanu (kas neko pēc būtības nerisina, tikai skaisti izskatās uz papīra), laiks reāli pabeigt pašvaldību reformu, manuprāt, pirmskara Latvijas apriņķu skaits ir optimāls modelis vietējās varas organizācijā,
- Un, protams, veselība un izglītība, valsts konkurētspējas pamats ir vesela un izglītota tauta, taču par šo tēmu kompetenti var izteikties gudrāki cilvēki par mani,
- Un vēl mums vajag modernus vilcienus, Rail Baltica un labus ceļus. Mums vēl ļoti daudz ko vajag!
Var būt vēl sliktāk!
Latvija ir daļa no Eiropas un pasaules, to spilgti apliecina gan populistu kustība, gan centieni ietekmēt mūsu vēlēšanas no ārpuses. Ir tikai vairākas būtiskas nianses. Atšķirībā no daudzām Eiropas valstīm Latvijas demokrātija vēl ir ļoti jauna, tās institūtiem būs grūti tikt galā ar mēģinājumiem sagraut mediju brīvību, tiesu neatkarību un pilsoniskās brīvības.
Līdz ar to lielas daļas sabiedrības kārdinājums “beidzot tikt galā ar neliešiem un zagļiem”, neredzot, ka lozungu aizsegā tiek bīdītas savtīgas intereses, radīs lielisku augsni mūsu valsts pamatu erozijai. Ģeopolitiski, es pat nezinu, vai tas ir naivums vai muļķība, bet es ticu, ka ir daudzi “uzņēmēji” kas tiešām naivi tic, ka, “nekasoties ar Krieviju”, viņu bizness uzlabosies, jo Krievijas lēmumiem tranzīta vai ekonomikas jomā jau sen ir stratēģisks raksturs.
Visticamāk, ka iespējamā Saskaņas un populistu valdība, neizstājoties no NATO un ES, soli pa solim, prasot mīkstināt to vai citu pozīciju šo organizāciju iekšienē, novedīs Latviju izolācijā gan Baltijas, gan Ziemeļvalstu, gan līdzīgi domājošo Eiropas valstu vidū. Paskatoties kartē, varam iedomāties, ko nozīmē melnais caurums šajā reģionā, no jebkura aspekta raugoties. Tālākie scenāriji, lai paliek lasītāja ziņā! Pats smieklīgākais, ka bariņš šo noderīgu idiotu, kas šo situāciju radītu, pie kārotā cepuma netiktu, jo neba viņi vajadzīgi Kremlim kā nopietns biznesa partneris.
Nobeigumā, es neesmu naivs un zinu, ka ar šo nepārliecināšu īstenticīgos KPLV sekotājus, būs tikai jauna ķengu straume, es zinu, ka būs pārmetumi par nepareizu komunikāciju, jo par garu un sarežģītu.
Bet es zinu arī to, ka to vidū, kas skarbi un nikni kritizē varu, ir Latvijas patrioti. Pirms 100 gadiem tādi paši cilvēki gāja strēlniekos un dibināja un cīnījās par valsti, vienkārši paņirgt par viņu izvēli nedara godu arī tiem, kas sevi uzskata par intelektuāliem un gudriem. Iespējams arī tāpēc (un ne tikai, ka esmu vecmodīgs) uzskatu, ka nedrīkst nolaist politiskās argumentācijas latiņu un, ja kaut daži aizdomāsies par šeit rakstīto, arī tas jau būs labi.
Esmu arī pārliecināts, ka beigu beigās vēlētāji izdarīs saprātīgu izvēli un mēs turpināsim veidot savu demokrātisko un eiropeisko valsti. Ar pārliecību par Latviju!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
