Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esmu no paaudzes, kas dzimusi pēc neatkarības atjaunošanas. Manā dzīvē ir bijis viens valsts karogs, viena himna, viena valoda un viena Satversme. Vismaz formāli, jo realitāte ir bijusi kā grupas "Jumprava" dziesmā – zem diviem karogiem.

Savu izglītību es guvu divvalodīgā skolā, kur "integrācijas" realitāte bija labāk redzama nekā 2000. gadu "atvērtās sabiedrības" faniem. Ārpus skolas krievu valodas uzbāzība spraucās iekšā caur televīziju, "Jaunajiem viļņiem" un 9. maiju, kad papildus lingvistiskajai agresijai latviešiem bija jānolūkojas uz okupācijas armijas slavināšanu.

Mana pirmā sabiedriskās dzīves pieredze – iesaiste parakstu vākšanā par izglītību vienā valodā un kampaņā pret krievu valodu kā otro valsts valodu. Jau divpadsmit gadi ir pagājuši kopš šā referenduma. Aug jauna paaudze, kurai okupācijas laiks ir vēl tālāka vēsture. Bet jau atkal formāli, jo viss liecina, ka pamatstraumes politiķi un mediju cilvēki darīs visu iespējamo, lai okupācijas mantojumu nodotu arī mūsu bērniem.

Latviski domājošo pilsoņu uzvarai jautājumā par priekšvēlēšanu diskusijām krievu valodā nevajadzētu novērst uzmanību no fakta, ka pats cīņas fakts pamatojas nepieļaujamā situācijā. Tika novērsta tikai viena bezkaunības epizode no plašāka stāsta, kurš, manuprāt, jāsauc tieši un vienkārši – par valsts nodevību. Kā gan vēl saukt situāciju, kurā mums darbojas divas varas: latviski – konstitucionālā un krieviskā – "kā sarunāsim"?

Mums ir Satversme un likumi, kuros valsts valodas loma kā nacionālās identitātes, demokrātijas un tautu savstarpējās saziņas pamatam ir pamatota viennozīmīgi un nepārprotami. Mums ir drošības iestādes, kas brīdina par krievu valodas pašpietiekamību Latvijā kā valsts apdraudējumu. Mums kaimiņos ir genocīdu īstenojoša valsts, kas savā ārpolitikas koncepcijā sola stiprināt krievu valodu ārzemēs, lai pēc tam varētu pamatot "tautiešu atbrīvošanu". 

Un tajā pašā laikā mums no Satversmes, likumu un valsts drošības ietvara sevi nošķīruši politiķi un mediju pārstāvji, kas "mazākumtautību" vārdā nostiprina krievu valodas pozīcijas, aizstāv laikā un telpā apmaldījušos Krievijas pilsoņus, bet agresīvu krievu pacientu rīcības pret latviešu mediķiem pārsauc par "mediķu vājām krievu valodas zināšanām". Ir labi, ka priekšvēlēšanu diskusijas krievu valodā nenotika. Bet kāpēc arvien pastāv par valsts naudu sponsorēti mediji krievu valodā? Īstā uzvara nebūt nav panākta, un cīņa vēl ir priekšā.

Novērtēsim situāciju visā tās smagumā. Kamēr latvieši dzīvos valstī zem diviem karogiem – valstī, kas nes savas tautas vārdu, bet kuras valdība un likumi tos nepasargā pret vienas šovinistiskas grupas varmācību, – tikmēr mēs nebūsim brīvi. Politiskā elite var mūs nogremdēt vārdu plūdos par brīvību un iekļaušanu, bet tas, kas turpinās jau trīs desmitgades, ir krievu okupācija liberālisma ietērpā.

Brīvība izriet no identitātes – brīvs ir tas, kas var būt viņš pats, saglabāt savu cieņu un attīstības iespējas atbilstoši savām vērtībām. Identitātei savukārt ir nepieciešama telpa, kurā tā var saglabāties un attīstīties. Mūsdienās telpa ietver ne vien fizisko, bet arī informatīvo vidi, tas ir, medijus. Diemžēl šī telpa arvien ir okupēta, un šīs okupācijas turpināšanai tiek veltīti visi iekļaujošo politiķu un ekspertu pūliņi.

Biedrība "Austošā Saule" ir rakstījusi vairākus iesniegumus dažādām institūcijām ar prasību aizsargāt Satversmi un apturēt krievu valodas nostiprināšanu Latvijā. Diemžēl, šķiet, nav tādas valsts iestādes, kas būtu gatava uzņemties atbildību un rīkoties, tā vietā norādot savas ierobežotās kompetences. Izrādās, ka Satversmi Latvijā neviens nesargā, bet dzīvot zem diviem karogiem ir ne vien pieņemami, bet arī ērti.

Kā jau redzējām ar okupekli Pārdaugavā, gandrīz viss izriet no politiskās gribas – no "neiespējami" līdz "nojauksim" var nonākt ļoti ātri, un nekādas formalitātes neierobežo valsti, kas ir atguvusi elementāru pašcieņu. Diemžēl divu gadu laikā šī griba ir izsīkusi. Koalīcija negrib rīkoties, jo sevī ietver arī prokrieviskus elementus. Opozīcija nevar rīkoties, jo ir opozīcija, turklāt arī nespēj, jo visu darbību ir sašaurinājusi līdz koalīcijas kritikai. Kamēr vieni vaino otrus, ārpus parlamenta spēlītēm latviski domājošie pilsoņi gaida, ka valsts hibrīdkara apstākļos rīkosies, lai cīņa pret krievu valodas ietekmi nebūtu jāturpina arī nākamajām paaudzēm.

Novērtē šo rakstu:

67
28

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi