Iesaki rakstu: 
Kas bija viena no sociālismu raksturojošām pazīmēm? Rindas, rindas, rindas. Sākot no rindām pēc cukura agrā bērnībā 40.-50. gados, jebkurām rindām (automašīnu, pārtikas, kino u.c.) sociālisma pussabrukšanas periodā, beidzot ar pilnīgi pazemojošajām rindām pārtikas programmas realizācijas laikā īsi pirms "attīstītā sociālisma" pilnīgās sabrukšanas, nu jau ar pārtikas kartiņām rokās pēc ikmēneša 1/2 kg subproduktu desas gabala un pudeles šņabja vai pāris pudelēm vairāk, ja varēji uzrādīt izziņu no zagsa, ka parīt precēsies. Šņabja talonu lielā priekšrocība nedzērājiem - tos izdevīgi varēja uzsist gaisā turpat garajā rindā hroniskajiem alkoholiķiem dzīvības glābšanai.
Un kā mums iet tagad? Kaut kur jau kaut kādas rindiņas ir, bez tā jau pilnībā neiztikt. Taču nupat notika kaut kas pilnīgi šokējošs. Mīļotajai dzīvesbiedrei bija vajadzība no šaraškina tipa bankas pāriet uz daudzmaz solīdāku (lai bez problēmām varētu piekļūt saviem Datamed datiem). Izvēlējās SEB.
Jau pati konta atvēršana izrādījās problemātiska - nokļūt kādā no filiālēm varēja tikai pēc 2 nedēļām ar iepriekšēju pierakstu, agrāk visi laiki bija aizņemti! Dīvaini, boļševiku laikos vienīgajā bankā Krājbankā iegāji kādā filiālē, sliktākajā gadījumā kādas pāris stundiņas pastāvēji vai pat pasēdēji dzīvajā rindā un atrisināji visas problēmas. Tagad banku vesels lērums, bet jāgaida 2 nedēļas, varbūt vajadzēja uzreiz meklēt kādu citu.
Labi, izstāvēja (izgaidīja), kontu atvēra. Bet pēc internetbankas izveidošanas radās sīka ķibele, kuru telefoniski atrisināt nebija iespējams - atkal bija jāpierakstās rindā. Atkal šoks - nu jau jāgaida 3 nedēļas! Kaut kas neiedomājams - banka ir, konts ir, nauda kontā ir, bet apkalpot to pēc vajadzības varēsi tikai pēc 19 dienām! Te tev nu bija kapitālisms.
Andropova laikā cilvēkus darba laikā tvarstīja kinoteātros, frizētavās un pat uz ielas - kāpēc neesi darbā, kas nestrādā, tam nebūs ēst, Padomju Savienībā bezdarba nav, un tāds vienkārši nedrīkst būt. Šī gada 2. ceturksnī Latvijā bija 62,8 tūkstoši bezdarbnieku, bet SEB banka nevar atrast un noalgot pāris meitenītes vai tantukus, kurām iemācīt nospiest pareizās podziņas pareizās vietās? Vai ar savu daudzmiljonu ikgadējo peļņu ir tāda nabagmāja vai skopuļi, ka nevar atļauties viņām algu samaksāt?
Jo vairāk domā, jo vairāk brīnies - boļševiku laikos tev neviens neprasīja, gribi vai negribi, bet par noguldījumu maksāja 2% gadā. Arī SEB kādu laiku kaut ko maksāja, kaut kādus 0,5, 1, 1,5 % gadā, tagad neko.
Ak, jā, ir jau vēl viena, sevišķi jau manai vecuma kategorijai aktuāla joma. Vajag medicīnisku izmeklējumu vai speciālista konsultāciju? Steidzamu! Nekā nebija! Pat par savu naudu dažkārt vari gaidīt mēnešiem. Bet par valsts apmaksātu pakalpojumu!? Tā, tā, šī gada kvotas izsmeltas, pēc trim mēnešiem sāksim dalīt nākamo gadu, tad arī piezvaniet un pierakstīsim rindā. Kad pienāks rinda? Varbūt pēc mēneša, varbūt pēc gada, varbūt īsi pēc aiziešanas pa skuju taku.
Te atkal vietā atcerēties boļševiku laikus. Atceros, kā tiku pie sava pirmā žiguļa. Padomju autorūpniecība bija nobriedusi jau tiktāl, ka Rīgas vienīgajā autoveikalā (kurā varēja nopirkt tikai lampiņas, riepu ventiļus, riepu sūkņus un vēl dažus sīkumus) tika izsludināta pieteikšanās rindā uz pirmajiem žiguļiem.
Kaut arī manā naudas makā svilpoja vējš, kārtīgs padomju cilvēks pierakstījās visās rindās, kādas tik pa kājām pagadījās, jo labas rindas bija ejoša prece. Nozīmētajā dienā kopā ar draugu šturmējām veikalu, uz maiņām izstāvējām kādu diennakti garu "dzīvo" rindu, pierakstījāmies un pēc gadiem trim par kāda pārlaimīga cilvēka naudu nopirku "savu" godīgi izstāvēto un izloloto žiguli.
Noformēju dokumentus uz sava vārda, saņēmu (par veikala šturmēšanu "sūri, grūti", bet tomēr godīgi nopelnīto) PVN, atdevu žiguli, atslēgas un braukšanas pilnvaru PVN maksātājam, kurš ar to nobrauca gadu, pēc tam drīkstēja pārformēt uz sava vārda. Tagad pāris gadi jāgaida, lai tiktu pie medicīniska izmeklējuma. Toties nekas nav jāšturmē, vienīgi jājēdz pareizā laikā piezvanīt pa pareizu telefonu. Arī labi.
Kad visu aprakstīto saliek kopā, tad jau tās 19 dienas tāds sīkums vien ir. Nodzīvots interesants, piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem bagāts mūžs dažādās politiskajās un ekonomiskajās iekārtās, bet mazāk interesanti nekļūst. Vismaz nav garlaicīgi...
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
