Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Visiem lasītājiem, kas ir izteikuši gatavību iet advokāta "suņēdāja" Induļa Balmaka pēdās un izdevības gadījumā nogaršot kādu suņa zupiņu, Pietiek ekskluzīvi publicē fragmentu no pirms dažiem gadiem iznākušās Lato Lapsas grāmatas Dzīvības un nāves Disnejlendā, kas spilgti ilustrē (arī ar autora fotogrāfijām) - kā tieši kādā Indonēzijas nostūrī suņi mēro ceļu uz eksotisku ēdienu cienītāju galda. Labu apetīti!

"Ja Dante Aligjēri vai Hieronīms Boshs būtu pabijuši šeit, viņu elles loku, šķīstītavas moku un citu nejauku joku tēlojums noteikti būtu vēl krāšņāks un iespaidīgāks, jo šeit redzamās ainas tiešām nav cilvēkiem ar vājākiem nerviem un trauslāku psihi.

Apsvilināti ellīgi viepļi ar, šķiet, pēcnāves mokās atieztiem zobiem - sākumā nav pat īsti saprotams, kādām būtnēm tie pieder. Glītās rindās uz flīžotiem galdiem salikti nomelnējuši ķermenīši ar apcirstām ekstremitātēm. Milzīgas norautu sikspārņu spārnu kaudzes. Prāvos gabalos sacirsti un čupā samesti, šķiet, divi milzīgi pitoni. Varbūt trīs - grūti saprast, kas ir kas šajā čupā. Jaunas apsvilinātu kautķermeņu kaudzes - par šiem nav šaubu, tie ir suņi, bet tur tālāk sarindotie laikam taču ir kucēni. Dažam apsvilinātajam ķermenim vēl palicis astesgala spalvu kušķītis.

Tepat blakus pāris suņu ķermeņu jau sacirsti gabalos, no ķēdes ar āķi karājas cilvēka labākā drauga kāja - vēl ar visu spalvu un nagiem. Kādam citam ķermenim tā apstrādātājs, šķiet, ir mēģinājis līdz smadzenēm nonākt caur pēcpusi - pirmais iespaids un arī nākamie ir tieši tādi. Vēl tālāk, uz viena no neskaitāmajiem ar asiņainām vaskadrānām pārklātajiem koka galdiem - pērtiķa ķermenis bez galvas. Galva mētājas turpat blakus zemē.

Septiņi astoņi četrkājainie grēcinieki - rudi, balti, melni - vēl dzīvi saspiedušies būrī, gaidot rindā uz šķīstītavu, un bez viena smilkstiena noraugās, kā vienu no viņu vidus ar cilpu kaklā izrauj no būra un tad nosit ar paprāvu milnu - ar pirmo sitienu viss vēl nebeidzas, kopā vajadzīgi četri pieci, lai suns beigtu raustīties konvulsijās. Kaucieni, tad smilksti, tad - klusums.

Turpat blakus vienu svaigi nobeigtu suni, uzliktu uz paprāva akmens, svilina ar lodlampu - kaut kā taču no tām spalvām jātiek vaļā. Kopējais smaku efekts - asinis, mēsli, svilstošā spalva - ir grūti aprakstāms.

Vēl tālāk šķīstītavas paviljonā vietumis izskatās kā raganu laboratorijā - neredz tikai žāvētus krupjus un cilvēku galvaskausus. Dažāda lieluma melni nosvilinātie ķermenīši ar apcirstām ķepām smuki salikti rindiņās vien, rindiņās vien, demonstrējot kraukšķīgu, vietumis pārplīsušu ādiņu. Viens apceptais suns maisiņā uzmests uz vēl dzīvo suņu būra.

Pārdevējs ar notetovētām rokām un šķidriem matiņiem citu cilvēka labāko draugu ar vienu cirtienu pārcērt uz pusēm. Viņa kolēģis paņem no kaudzes garastainu apsvilinātu žurku, uzmauc uz iesmiņa visā garumā un pasniedz pircējam. Tepat blakus no apsvilinātajiem sikspārņiem pirms iepakošanas tiek izvilktas iekšas, kas sagulst pamatīgā kaudzē uz grīdas, un vēl dotas pamācības pagatavošanai - grieziet nelielos gabaliņos un tiesājiet nost kopā ar čili un sīpoliem, tik no mazajiem kauliņiem gan uzmanieties!

Ak, tad jums pietiek?! Pāris zeltlietām apkārušās treknas baltās kundzes gan tepat ķiķinot fotografējas uz pitonu gabalu kaudzes fona. Neizskatās, ka viņām kaut kas šķebinātu dūšu, lai gan pirms brīža vēl kādu sirmu balto kungu esmu stūrīti pamanījis, mēģinot atbrīvot kuņģi no tajā vairs neesošām mantām. Pats no tādām pārmērībām gan izvairos, taču, protams, arī man prātā ienāk tradicionālā doma par suņu izpirkšanu un atlaišanu. Un arī man - spriežot pēc ceļotāju interneta dienasgrāmatām, tāpat kā desmitiem citu šejienes apmeklētāju, secinājums ir viens: kāda tam jēga? Paskraidīs apkārt, pabadosies, pamocīsies, bet tāpat dzīvi beigs būrī un katlā.

Savukārt vietējie ar šādām domām nekaujas un bezgala lietišķi rosās ap letēm, primitīvajiem svariem un galdiem. Galu galā viņi šurp ir mērojuši garu ceļu, lai iegādātos ko īpašu kādiem ļoti nozīmīgiem ģimenes svētkiem. Jā, šis nav nekāds parastais uz katra stūra atrodamais tirdziņš pat minahasu apdzīvotajos Sulavesi salas ziemeļos - to pašu minahasu, par kuriem joko, ka viņi apēdīs jebko, kam ir četras kājas, izņemot galdu un krēslus. Patiesība gan ir tā, ka viņi apēdīs arī visu to, kam ir spārni, kam vispār nav kāju, un tā tālāk. Taču tās delikateses, kas aprakstītas šeit, arī minahasu pasaule uz katra stūra nemētājas.

Tā nu viņi - un arī es - sestdienas rītā ir agri cēlušies un kratījušies uz Tomohonas pilsētiņu divdesmit piecu kilometru attālumā no Ziemeļsulavesi lielākās pilsētas Manado. Indonezijā Gununlokona vulkāna pakāje izpletusies Tomohona, kas par pilsētu atzīta tikai 2003. gadā, tiek pieminēta kā studentu pilsēta, kā palmu cukura ražošanas centrs, kā Ziedu pilsēta ar ikgadējo slaveno ziedu festivālu un neskaitāmām puķu dobem pie mājām, arī kā caurcaurēm kristīga vieta - vairāk nekā deviņas desmitdaļas vietējo iedzīvotāju ir kristieši.

Savukārt Sulavesi viesiem Tomohona pirmām kārtām asociējas ar savu tirdziņu, kurā līdztekus visnotaļ ikdienišķām tirgus ainām - te pārdod visu iespējamo un neiespējamo, un, piemēram, tādas olu piramīdas redzu pirmoreiz mūžā - ir vērojamas arī šīs elles loku ilustrācijas. Ne cepts suns (ēdienkarte parasti apzīmēts vienkārši kā RW - saīsinājums no rintek wauk), ne cepta žurka gan nav arī minahasu ikdienas maltīšu sastāvdaļa, taču tie viņiem garšo, un īpašos gadījumos tad arī nākas doties uz Tomohonas tirgu. Vislabāk - sestdienā, kad no džungļiem iznāk čūsku mednieki un arī sikspārņu piedāvājums ir īpaši liels.

Ikdienā minahasi ēd savu rica-rica un dabu-dabu - pirmais no šiem ēdieniem ir zivs vai gaļa, kas sacepta ar čili, ķiplokiem un tomātiem, bet otrais - sasmalcināti čili, šalotes un zaļie tomāti ar etiķi vai laima sulu. Tie maksā kapeikas, toties delikateses gan nav lētas: kilograms suņa vai čūskas gaļas maksā savus trīs dolārus, vesels suns - aptuveni trīsdesmit, bet viena apsvilināta žurka vai mazais sikspārnis - nepilnus divus dolārus.

Turklāt pat par šādu naudu varat arī iegrābties, piemēram, ne jau visi suņi ir audzēti pārtikai: tiek izķerti arī klaidoņi, un pannā un katlā nonāk ne viens vien apnicis vai noklīdis ģimenes draugs. Tāpat daļa minahasu nekad nepirks žurku tirgū - ne tāpēc, ka negaršotu, bet tāpēc, ka negrib uzķerties un nopirkt pilsētas žurku, kas ēd pēdējos draņķus. Pareizās, garšīgākās un veselīgākās ir džungļu žurkas ar baltajām astēm, kas pārtiek no kārtīgas, dabīgas meža barības.

Izrādās, Tomohonā iespējams atrast arī uzņēmīgus ļaudis, kas tūristu izklaidei organizē pat žurku medības, un tā nu es pavadu vienu sutīgu, nogurdinošu un personiskajām asinīm bagāti slacītu (tās no manis izsūc odi, ērces, dēles un mušu mākonis, bet pretodu līdzekli lietot nedrīkst - suņi zaudēs ožu, arī žurkas aizmuks jau pa gabalu) dienu džungļos, vērojot, kā minahasi tiek pie pareizajām žurkām, ar ko aplaimot kristību un citu svarīgu ģimenes svinību dalībniekus.

Ņemšanās pa džungļiem tiešām izrādās karsta, sutīga un nogurdinoša, bet arī produktīva: dažas žurkas atnes suņi, bet lielāko daļu tie saož alās, un tad nu kārta cilvēkam kārtīgi parakt un beigu beigās iebāzt alā roku un žurku izvilkt, pēc kā tā aši tiek nosista un pievienota pārējām. Pēc maniem aptuveniem aprēķiniem, katrs no pieciem medību dalībniekiem šādā veidā dienā sapelna pat pārdesmit dolārus (neskaitot manu dalības maksu) - nebūt ne mazu naudu šejienes apstākļiem.

Kas gan ir šie jocīgie ļaudis ar īpatnējo gastronomisko gaumi? (Ņemsim vērā, ka lielākoties Indonēzijā, tostarp arī pārējā Sulavesi daļā tiek uzskatīts - nē, nē, nē, suņu ēšana galīgi nav humāna un civilizēta padarīšana.) No kurienes viņi tādi radušies? Pirmie cilvēki te dzīvojuši jau divus vai trīs tūkstošus gadu pirms mūsu ēras, taču par vienotu minahasu nāciju īsti nevar runāt arī tagad: līdz pat 19. gadsimtam šeit bijušas daudzas mazas valstiņas, kas te karojušas un centīgi vākušas naidnieku galvas, te atkal salīgušas mieru, taču permanents miers iestājies tikai līdz ar holandiešu varas nostiprināšanos.

Holandieši gan te ieradās krietni agrāk, savā ierastajā stiliņā palīdzēja vietējiem izspiest jau iekārtojušos spāņus un portugāļus, lai tad paši visu pievāktu. Tiesa, nebija ļaunuma bez labuma - holandieši palīdzēja tolaik ļoti dažādās valodās runājošajiem minahasiem apvienoties, lai sakautu savus dienvidu kaimiņus. Neiztika arī bez kariņiem starp vietējām ciltīm un tiem pašiem holandiešiem, taču tas netraucēja holandiešu varai minahasiem iepatikties tik ļoti, ka Indonēzijas neatkarības iegūšanas laikā vairākas partijas pat lūgušas Holandi paturēt Ziemeļsulavesi kā savu provinci.

Taču ne kristīgā ticība (tiek uzskatīts, ka pirmais kristītais minahass bijis arī pirmais kristītais iedzimtais visā Indonēzijā) un tās vērtības, ne ilgā "civilizēšanās" vēsture minahasu garšas kārpiņām netraucē ilgoties pēc kraukšķīga sunīša vai sikspārnīša. Kā lielākajai daļai Dienvidaustrumāzijas valstu iedzīvotāju, arī viņu acīs dzīvnieks (vienalga, mājas vai savvaļas) pirmām kārtām ir tikai un vienīgi staigājoša, lidojoša vai peldoša barība, taču nevar noliegt, ka viņu attieksme pret šīs barības noslaktēšanu ir lietišķi vienkārša: nu ko, laiks dzīvot, laiks uz pannas, neko darīt - kādi tur elles loki, liecieties mierā. Atšķirībā no citiem - vēl kristīgākiem ļaudīm, kuri uzskata, ka pirms nonākšanas katlā dzīvniekam ar saviem pēdējiem dzīves mirkļiem un nāvi viņiem vēl jāsagādā kārtīga izklaide..."

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...