Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izlasot pirms dažām dienām publicētu rakstu „Latvijas Valsts radio un televīzijas centru vadīs Edmunds Beļskis”, sapratu, ka epopeja ar LVRTC valdes ievēlēšanu ir noslēgusies. Lasot šo rakstu atcerējos citu nesen izlasītu rakstu Pietiek par Satiksmes ministriju un Tāli Linkaitu. Toreiz tas man likās tikai kā viedokļa raksts, taču, kā redzam, tad dažas lietas jau ir piepildījušās. Tad nu saņēmos, lai arī savas pārdomas izteiktu par notiekošo saistībā ar VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC)

Kad lasīju rakstu Pietiek, man nelikās ticams, ka tā varētu notikt, un tas, ka kāds nopietni pārdomā šādu variantu, radīja neviltotu izbrīnu. Lai labāk saprastu šāda izbrīna iemeslus, ir jāpaskaidro, kāds bija šī cilvēka ieņemamais amats LVRTC pirms nonākšanas uzņēmuma pagaidu valdē.

Saskaņā ar LVRTC mājas lapā pieejamo informāciju Ģirts Ozols (attēlā) no 2016.gada ieņēma LVRTC komercdepartamenta vadītāja amatu (https://www.lvrtc.lv/valde.html). Pēc publiski pieejamās informācijas, kas atrodama LVRTC mājas lapā par uzņēmuma struktūru, (https://www.lvrtc.lv/strukt363ra.html) šis ir departaments, kuram būtu jānodrošina LVRTC sniedzamo pakalpojumu izstrāde, prasību aprakstīšana un atbilstošo pakalpojumu cenu sagatavošanu, lai šos pakalpojumus tālāk piedāvātu potenciālajiem LVRTC klientiem, kam pamatā būtu jābūt valsts sektora iestādēm.

No vairākiem valsts iestāžu pārstāvjiem neformālās sarunās izdevies uzzināt, ka pieejamie cenu aprēķini netiek laicīgi iesniegti, ja tiek iesniegti, tad daudzos gadījumos tie ir nesamērīgi dārgi un tādējādi neatbilst valsts pārvaldes uzdevumiem samazināt cenas un uzlabot efektivitāti. Pakalpojumu apraksti, kvalitātes līmeņa prasības un citi tehniskie parametri ir aprakstīti tikai daļai pakalpojumu, bet daļai pakalpojumu nav vispār vēl pat nodefinēti. Vienvārdsakot šādus nekvalitatīvus un ne līdz galam noformētus produktus LVRTC cenšas uzspiest visām valsts iestādēm.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji ERAF projektu ietvaros, kas saistīti ar IT infrastruktūras centralizāciju, spiež visām ministrijām kā obligātu IKT infrastruktūras datu centra turētāju un projekta partneri projektos ierakstīt tieši LVRTC, norādot, ka visa IKT infrastruktūra ir jāizvieto tieši LVRTC datu centros. VARAM nostāja šajā jautājumā būtu saprotama, jo runa ir par vienotu valsts politik,u attiecībā uz IKT infrastruktūras attīstību. Par nožēlu, tas, ko jau ilgstoši dara LVRTC nav izprotams.

Ministrijām, kurām ir obligāti jāizmanto LVRTC kā partneris, ir svarīgi savlaicīgi zināt pakalpojumu cenas un pakalpojumu aprakstus, lai to visu varētu paredzēt un ierakstīt projekta aprēķinos. Pilnvērtīgi apraksti visiem sniedzamajiem pakalpojumiem nemaz nav pieejami. LVRTC datu centrs ir jāizvēlas obligāti, bet, kādus pakalpojumus saņemsi, vai saņemsi un kādā līmenī tie būs, zināms nav nevienam.

Svarīgi mazliet pakavēties pie LVRTC cenu politikas. Pakalpojumi, kas šobrīd pieejami no LVRTC, faktiski ir dārgāki par tāda paša līdzvērtīga pakalpojuma izmaksām, ko sniedz privātbizness. Kārtējo reizi pierādās, ka privātbiznesa sniegtie pakalpojumi ir lētāki par valsts sektora tāda paša vai sliktāka līmeņa pakalpojumiem. Neesošas konkurences gadījumā mēs nekad līdz galam neuzzināsim, vai mēs par pakalpojumu pārmaksājam vai ne.

Arī IT nozarei kā tādai šādi pavērsieni nav diez ko labvēlīgi, jo pastāv risks, ka pasūtījuma neesamības gadījum, kādas biznesa segmenta daļas vienkārši atmirs un pēc kāda laika vairs nebūs iespējama pat šāda konkurence. Visu šo apkopojot, saprotams, ka var rasties situācija, kad Konkurences padomē vērsīsies privātais bizness par nepamatotas konkurences ierobežošanu un cenu sadārdzinājumu. Interesanti, kāda būs valsts ierēdņu un LVRTC rīcība šajā gadījumā.

 Kāda tam visam kopsakarība ar Ģirtu Ozolu? Iespējams, ka tieši komercdepartaments, ko pēdējos gadus vadījis tieši Ģirts Ozols, ir atbildīgs par šādas situācijas veidošanos.

Ja komercdepartamenta direktors savlaicīgi nav spējis izstrādāt plānojamo pakalpojumu aprakstus, nav spējis veikt pilnvērtīgu pakalpojumu izmaksu noteikšanu pie dažādiem kvalitātes līmeņiem, tad nevienam arī nav iespējas šos pakalpojumus salīdzināt ar līdzvērtīgiem privātbiznesa pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka nav iespējams meklēt labākus un lētākus risinājumus, lai cenas būtu konkurētspējīgas un atbilstošas tirgus situācijai. Jācer, ka VARAM pārstāvji, iespējams, labā ticībā, vēlas centralizēt un optimizēt valsts pārvaldes IT infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, bet tā vietā tās nevis samazina, bet tieši pretēji, cenas tiek palielinātas. 

Kādreiz mūsu valstī jau bija tāda institūcija, kas saucās VITA un nodrošināja vienoto valsts datu tīklu. Šī organizācija pārstāja pastāvēt, jo konkurences neesamības apstākļos šī valsts organizācija un tās darbinieki vienkārši pārstāja satraukties par klientu problēmām, cenām un citiem ar to saistītiem jautājumiem, vienvārdsakot palika stagnējoša un neefektīva.

LVRTC jau šobrīd pat vēl pie neiegūta monopolstāvokļa stagnē un demonstrē neefektivitātes paraugstundu. Kas ar šo organizāciju notiks tad, kad, kad šī organizācija iegūs šo monopolstāvokli uz valsts pārvaldes IT infrastruktūras izvietošanu, uzturēšanu un servisa pakalpojumu sniegšanu? Šāds liktenis gaida arī LVRTC, ja šo organizāciju turpinās vadīt tādi cilvēki kā Ģirts Ozols.

Pārsteidz ministra bezdarbība šajā gadījumā vai tieši pretēji apzinātā darbība. Visi jautājumi, kas saistīti ir IT infrastruktūras jautājumiem, ir salīdzinoši niecīgi, ja runājam par citiem LVRTC projektiem. Daļa šo projektu ir saistīti ar būvniecību, precīzāk, ar IT infrastruktūras izbūvi – platjoslas projekts. Kam jāpievērš uzmanība, ir efektivitāte un lietderība. Projekts realizēts par valsts un Eiropas līdzekļiem. Nauda ir veiksmīgi apgūta, taču, kā izrādās, tad daudzviet Latvijā šī infrastruktūra tam paredzētajiem mērķiem netiek izmantota, jo vienkārši nav nekāda ekonomiska pamatojuma. Divas trešdaļas pieslēgumu netiek izmantotas!!! Sīkāk var lasīt šeit:

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/platjoslas-internets-laukos-ievilkts-bet-iedzivotajiem-neaizsniedzams.a289245/

Ja pirmie platjoslas projekta izbūves posmi notika, tad kad Ģirts Ozols vēl nevadīja LVRTC komercdepartamentu, tad pēdējā posma plānošanas un realizācijas laikā viņa iesaistei, kā arī Marisa Mežgala iesaistei bija jābūt obligātai, un esmu pārliecināts, ka šāda situācija ir iespējama, tikai pateicoties apzinātai vai neapzinātai komercdepartamenta un finanšu un administratīvā departamenta vadības darbībai. Kā jau nojaušat, tad arī otru pagaidu valdes locekli Marisu Mežgalu paredzēts apstiprināt pastāvīgajā valdē.

Šopavasar bija publiski vērojami skandāli, kas parādīja LVRTC projektu vadību ne no labākās gaismas. Informācija par finansējuma apturēšanu un ar to saistītajām problēmām parādījās gan Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "De facto", gan arī portālos. Vairāk var lasīt šeit: https://www.tvnet.lv/6571847/lvrtc-platjoslas-interneta-projekts-netiks-partraukts-aptureta-finansejuma-del

 Ja kāds neatminas, tad trauksme tika celta saistībā korupcijas riskiem un nesaskaņām starp izpildītāju un pasūtītāju platjoslas projekta realizācijas gaitā. Pārmetumi izrādījās tik nopietni, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CLFA) pieņēma lēmumu apturēt finansējumu šim projektam uz nenoteiktu laiku. Šā projekta apjoms bija 50 miljoni eiro. Skandālu rezultātā savu amatu zaudēja tā laika LVRTC valde, bet faktiskie izpildītāji šobrīd tiek virzīti nu jau uz pastāvīgo valdes locekļu posteņiem.

Valde varbūt arī bija tā, kas izlēma vienu vai otru jautājumu par labu kāda būvkomersanta piesaistei, taču bez šāda līmeņa top menedžeru iesaistes kā Mariss Mežgals (Finanšu un administratīvā departamenta vadītājs no 2013.g.) un Ģirts Ozols (Komercdepartamenta vadītājs no 2016.g.) šādu lēmumu izpilde faktiski nevarēja tikt realizēta. Ministrijas vadība to nav gatava atzīt, un tas šobrīd nevienu vairs neinteresē.

Bezkompromisa tiesiskuma viesēji, šķiet, jau atkal kādu plašākai sabiedrībai nezināmu motīvu vadīti ir nonākuši pie kompromisa jeb selektīvā tiesiskuma. Lai vai kā tas viss arī nebūtu, viņi vienmēr varēs teikt, ka, ja cilvēks nav notiesāts, tad nav zaglis, taču par nevainojamu reputāciju šo kungu gadījumā runa nevar būt nekādā gadījumā.  Tie paši vēži, tikai citās kulītēs.

Interesanti būs pavērot, kā kungi Ģirts Ozols un Mariss Mežgals nomenedžēs, ja tā var izteikties, jau daudz lielākus būvniecības projektus, piemēram, televīzijas torņa rekonstrukcijas darbus, kuru budžets ir aptuveni 150 miljoni eiro. Platjoslu projektu gadījumā abi departamentu vadītāji veiksmīgi noslēpās aiz iepriekšējās valdes mugurām, kaut gan kas zina, varbūt vēl nekas nav beidzies. Šoreiz viņiem vairs nebūs, aiz kā slēpties. Žēl tikai, ka šādas patiesības noskaidrošanai, lai uzzinātu par cilvēku godaprātu, uz spēles jāliek šādi dārgi būvniecības projekti.

Gribētos saprast ar ko, kopš 2016. gada ir nodarbojies potenciālais LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols? Kas ir tas, par ko viņš kā LVRTC atbildīgais darbinieks ir saņēmis iepriekšējā ministra atzinību un ar ko ir izpelnījies esošā ministra atzinību, ja pat, tautas valodā runājot, cenas nevar sarēķināt un sniedzamo pakalpojumu aprakstus un noteikumus nav bijis spējīgs ieviest savā departamentā no 2016. gada?

Ar ko ministra uzmanību ir izpelnījies Mariss Mežgals? Iespējams, ka šiem cilvēkiem ir kādi īpaši nopelni gan bijušā ministra, gan nu jau jaunā ministra Tāļa Linkaita īpašo vēlmju izpildē, bet par to parasti skaļi neviens nerunā. Laikam jau jāpiekrīt iepriekšējam rakstītājam par Tāli Linkaitu un ministriju, ka visas labās apņemšanās ir aktuālas tikai tik tālu, cik tās ir uz papīra, bet reālajā dzīvē šādām ideālistiskām idejām nav vietas, jo visu laikam jau atkal nosaka nauda un personiskās intereses, nevis valsts intereses.

Novērtē šo rakstu:

53
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...