Visi trīs varas atzari acīmredzami ir vienojušies, ka Satversmes 106. pants “politiski” vairs neiederas mūsu sabiedrībā
Oskars Bundža31.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kopš 2016.gada septembra valsts konsekventi atteikusies veikt tiesisku, pārskatāmu procedūru un atjaunot man ārsta speciālista statusu. Apzinos, ka situāciju operatīvi mainīt varētu vien amatos pašlaik esošas valsts amatpersonas, tāpēc pieklājas gadumijā apsveikt gan tos, no kuriem joprojām sagaidu reālu rīcību, gan tos, kuri ar saviem skaidrojumiem u.tml. varētu procesu kā iepriekš ietekmēt negatīvi.
Ne vien medicīnā, bet arī citās sabiedrībai svarīgās jomās ikvienam izglītotam, par personību nobriedušam speciālistam jāprot atpazīt savas pamattiesības aizskarošus gadījumus, argumentēt pretenzijas un vismaz elementārā līmenī spēt sevi aizstāvēt pret publisko institūciju patvaļu. Tiesību doktrīnā atzīts, ka pieredzējuša speciālista tiesības saglabāt ilgstošu nodarbošanos, kura prasa īpašu kvalifikāciju, izriet no Satversmes 106.panta pirmajā teikumā ietvertās normas.
Diemžēl mūsu valstī, kur arvien konsekventāk tiek akcentētas tikai atsevišķu sociālo grupu pamattiesības, speciālistus kā grupu mēdz diskriminēt. Proti, visi trīs varas atzari acīmredzami ir vienojušies, ka Satversmes 106.pants “politiski” vairs neiederas mūsu sabiedrībā.
Kā traktēt MK 18.12.12. noteikumos Nr.943 ietvertās normas, ar ko izdot lēmumus ārstniecības personu sertifikācijas jomā (pat par speciālista statusa anulēšanu (!!!)), kā arī tālākizglītības pasākumu atzīšanā valsts nepastarpināti pilnvarojusi juridiski neatzītus subjektus, proti, biedrību struktūrvienības? Pašas par sevi tās nav juridiskas personas un nevar būt apveltītas ar administratīvi procesuālu tiesībspēju (vismaz teorētiski, ciktāl runa ir par demokrātisku, tiesisku valsti). Turklāt jau norādīju, ka lēmumi var skart ārstniecības personu no Satversmes izrietošas pamattiesības. Tomēr attiecīgās normas palikušas spēkā jau astoņus gadus; visi varas atzari par to ir pietiekami labi informēti, bet negrasās veikt nekādus pasākumus, lai šo tiesisko anahronismu novērstu.
Latvijas likumi nepilnvaro Ministru kabinetu “miera laikos” deleģēt valsts varas realizēšanu tādam ārpus valsts pārvaldes institucionālās sistēmas esošam subjektam, kam nav juridiskas personas statuss. Tātad ar MK noteikumiem Nr.943 un tajos ietverto normu visaptverošu atzīšanu radīta doktrināli jauna pieeja, ka demokrātisku valsti visefektīvāk veidot no atsevišķiem resoriem, kā iekšienē darbojas totalitāras, ideoloģiski kontrolētas sistēmas.
Jo īpaši tas der nozarēm, kur nepieciešams izglītots personāls. Proti, “nepieskatīšanas” gadījumos kādam varētu attīstīties vēlme sākt domāt patstāvīgi, bet līdz ar to parādītos esošo sistēmu apdraudošas ambīcijas. Vien skatot no šādas pozīcijas, var izprast visu trīs varas atzaru, kā arī tiesībsarga un J. Plepa kunga (divu pēdējo Valsts prezidentu padomnieka, konstitucionālo tiesību eksperta) nepārprotamo atbalstu “sociālā eksperimenta” lietderībai ārstu sertifikācijā.
Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.943 administratīvos aktus par tālākizglītības pasākumu atzīšanu un novērtēšanu izdod sertifikācijas padomes. Proti, ārsta, medmāsas vai funkcionālā speciālista spējas pašam apzināties savas mācību vajadzības un pilnveidot profesionālo kvalifikāciju veidā, ko iepriekš nav akceptējusi sertifikācijas padome, “neskaitās”; arī pieredze “neskaitās”, bet vispusīga domāšana un jo īpaši sapratne par juridiskiem jautājumiem ir kaitīgas - ideoloģiski neuzticamajiem, kurus interesē tiesību jautājumi, vispār nevar ļaut praktizēt!
Kuri gan ir rosinātāji radīt sertifikācijas padomes kā panaceju latvju mediķu profesionālās kvalifikācijas nodrošināšanai?
Grūti spriest, bet pakļaut ārstus šiem sociālajiem eksperimentiem atbilstu tā saucamo “kreiso intelektuāļu” iedabai. Tomēr, ja pētām valsts kontrolētu sfēru, proti, MK noteikumu kvalitātes, tad biedrību vai to struktūrvienību darbības regulējums pats par sevi ir Tieslietu ministrijas kompetencē. Kopš 2013.gada, apskatāmā perioda laikā tieslietu ministri pārstāvējuši tikai konservatīvos spēkus. Kā zināms, Latvijā konservatīvie sakās esam nobrieduši spēki, tātad to darbībā nekādi neiederas kreiso intelektuāļu kultivētas ideoloģijas atbalstīšana.
Turklāt Tieslietu ministrija tā arī palikusi vienīgā, kur visi ministri bijuši “profesionāļi”, proti, diplomēti juristi - laikam taču saprot, ko dara? Arī Ministru prezidenti konkrētajā periodā ir pārstāvējuši vien tādas politiskās partijas, kas sevi pozicionē kā centriski labējas vai centriskas, tātad nekādi nebūtu saistāmas ar radikāli kreisām idejām.
Pašreizējā ārstu resertifikācijas kārtība ir patiesi interesants sociāli juridisks fenomens ar tādu kā Pokaiņu mežam tipisku ietekmi. Tās izpētē četras reizes sarakstes laikā apjukušas prokuratūras dažāda ranga amatpersonas. Bet Augstākās tiesas priekšsēdētājam varētu būt interesanti papētīt, kādi mistiski spēki aptumšo administratīvo tiesnešu prātus (diviem Valmieras Tiesu nama tiesnešiem, izdodot kopumā trīs lēmumus, un trīs AT senatorēm, izdodot lēmumu).
Proti, neviens no viņiem pamatizglītības standartu līmeņa problēmsituācijā nav spējis pildīt likumā nepārprotami noteiktu uzdevumu veikt normatīvo aktu hierarhijas kontroli, tāpēc nav sniedzis ziņojumu Ministru kabinetam un Tieslietu ministrijai, ka MK noteikumu Nr.943 kādas normas nevar tikt piemērotas. Šķiet, neviena tiesa nav arī papūlējusies noskaidrot, kā pašas sertifikācijas institūcijas traktē likumā noteiktās pilnvaras veikt sertifikāciju un šai procedūrā rodošās tiesiskās attiecības.
Jau 2017.g. rudenī Veselības ministrija atzina, ka nav iespēju pildīt MK noteikumu Nr. 943 86.punktā ietverto normu un nepastarpināti pārraudzīt sertifikācijas padomju darbu, jo šādas struktūrvienības varot darboties vienīgi biedrību, proti, juridisko personu iekšienē. Vienlaikus VM sniedza traktējumu, ka galvenais esot sasniegt likumdevēja nosprausto mērķi, bet atsevišķu procedūru tiesiskumam nebūtu nozīmes.
2021.gada decembris LTV1 raidījumos nesis vēl interesantākus atklājumus - jau vairākas Latvijas Ārstu biedrības amatpersonas atzinušas, ka Sertifikācijas padome esot neatkarīga arī no biedrības valdes. Lēmumus, ko kāds ārsts varētu apstrīdēt, Padome īsti nevarot pieņemt, jo nav skaidrs, kurš tādā gadījumā būtu atbildētājs. Proti, apkopojot visu informāciju, Padomes darbības tiesiskumu tātad nepārrauga ne valsts, ne pati biedrība.
Mana gadagājuma un vecāki ļaudis atceras, ka savulaik visai efektīvi darbojās PSKP CK politbirojs; neviens to nepārraudzīja, bet respektēja pat ASV prezidents. Biedri tā fascionēja visus ar savu ideoloģisko briedumu…
Noskatoties TV pārraides un decembrī uzklausot vismaz trīs, atvainojiet, dotajās situācijās mūjābeļu, jeb LĀB valdi pārstāvošu vēlētu amatpersonu sabiedrībai sniegtos “skaidrojumus”, aicinu kolēģus beidzot taču apdomāt – cik zemu jūs sevi vērtējat, ja pieļaujat, ka šai reputāciju un intelektuālo kapacitāti zaudējušajai organizācijai valsts joprojām deleģē tiesības ļaut vai liegt ārstiem praktizēt nopietnās, mūžizglītību prasošās specialitātēs?
Pašlaik “bumba” ir partijas “Kustība “Par!”” rokās. Veselības ministrs un parlamentārais sekretārs pārstāv tieši šo politisko spēku. Potenciālie 14. Saeimas vēlētāji, proti, ne vien ārsti un medmāsas, bet arī pārējā sabiedrība, varētu novērtēt partiju, kuras izvirzītajam ministram beidzot piemistu izlēmība īstenot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43.panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktās pilnvaras.
Skaidri nospraužot robežas, ka valsts pārvaldei jābūt pakļautai likumam un tiesībām, un saskaņā ar MK noteikumos Nr.943 86.punktā noteiktajām pilnvarām, Veselības ministrija varētu nekavējoties pārtraukt “konservatīvo spēku” līdz šim atbalstīto sertifikācijas “traģikomēdiju” – ieilgušo bezgaumīgo izrādi, kur juridiski neatzīts subjekts kreisi intelektuālā manierē ņirgājas par tiesisku valsti un regulāri praktizējošiem vai izglītības iestādi nupat absolvējušiem, sarežģītu valsts eksāmenu jau nokārtojušiem mediķiem.
Laimīgu Jauno gadu! Mums ir, kur augt - gan amatpersonām, gan sabiedrībai kopumā!
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
