Visi trīs varas atzari acīmredzami ir vienojušies, ka Satversmes 106. pants “politiski” vairs neiederas mūsu sabiedrībā

Ne vien medicīnā, bet arī citās sabiedrībai svarīgās jomās ikvienam izglītotam, par personību nobriedušam speciālistam jāprot atpazīt savas pamattiesības aizskarošus gadījumus, argumentēt pretenzijas un vismaz elementārā līmenī spēt sevi aizstāvēt pret publisko institūciju patvaļu. Tiesību doktrīnā atzīts, ka pieredzējuša speciālista tiesības saglabāt ilgstošu nodarbošanos, kura prasa īpašu kvalifikāciju, izriet no Satversmes 106.panta pirmajā teikumā ietvertās normas.

Diemžēl mūsu valstī, kur arvien konsekventāk tiek akcentētas tikai atsevišķu sociālo grupu pamattiesības, speciālistus kā grupu mēdz diskriminēt. Proti, visi trīs varas atzari acīmredzami ir vienojušies, ka Satversmes 106.pants “politiski” vairs neiederas mūsu sabiedrībā.

Kā traktēt MK 18.12.12. noteikumos Nr.943 ietvertās normas, ar ko izdot lēmumus ārstniecības personu sertifikācijas jomā (pat par speciālista statusa anulēšanu (!!!)), kā arī tālākizglītības pasākumu atzīšanā valsts nepastarpināti pilnvarojusi juridiski neatzītus subjektus, proti, biedrību struktūrvienības? Pašas par sevi tās nav juridiskas personas un nevar būt apveltītas ar administratīvi procesuālu tiesībspēju (vismaz teorētiski, ciktāl runa ir par demokrātisku, tiesisku valsti). Turklāt jau norādīju, ka lēmumi var skart ārstniecības personu no Satversmes izrietošas pamattiesības. Tomēr attiecīgās normas palikušas spēkā jau astoņus gadus; visi varas atzari par to ir pietiekami labi informēti, bet negrasās veikt nekādus pasākumus, lai šo tiesisko anahronismu novērstu.

Latvijas likumi nepilnvaro Ministru kabinetu “miera laikos” deleģēt valsts varas realizēšanu tādam ārpus valsts pārvaldes institucionālās sistēmas esošam subjektam, kam nav juridiskas personas statuss. Tātad ar MK noteikumiem Nr.943 un tajos ietverto normu visaptverošu atzīšanu radīta doktrināli jauna pieeja, ka demokrātisku valsti visefektīvāk veidot no atsevišķiem resoriem, kā iekšienē darbojas totalitāras, ideoloģiski kontrolētas sistēmas.

Jo īpaši tas der nozarēm, kur nepieciešams izglītots personāls. Proti, “nepieskatīšanas” gadījumos kādam varētu attīstīties vēlme sākt domāt patstāvīgi, bet līdz ar to parādītos esošo sistēmu apdraudošas ambīcijas. Vien skatot no šādas pozīcijas, var izprast visu trīs varas atzaru, kā arī tiesībsarga un J. Plepa kunga (divu pēdējo Valsts prezidentu padomnieka, konstitucionālo tiesību eksperta) nepārprotamo atbalstu “sociālā eksperimenta” lietderībai ārstu sertifikācijā.

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.943 administratīvos aktus par tālākizglītības pasākumu atzīšanu un novērtēšanu izdod sertifikācijas padomes. Proti, ārsta, medmāsas vai funkcionālā speciālista spējas pašam apzināties savas mācību vajadzības un pilnveidot profesionālo kvalifikāciju veidā, ko iepriekš nav akceptējusi sertifikācijas padome, “neskaitās”; arī pieredze “neskaitās”, bet vispusīga domāšana un jo īpaši sapratne par juridiskiem jautājumiem ir kaitīgas - ideoloģiski neuzticamajiem, kurus interesē tiesību jautājumi, vispār nevar ļaut praktizēt!

Kuri gan ir rosinātāji radīt sertifikācijas padomes kā panaceju latvju mediķu profesionālās kvalifikācijas nodrošināšanai?

Grūti spriest, bet pakļaut ārstus šiem sociālajiem eksperimentiem atbilstu tā saucamo “kreiso intelektuāļu” iedabai. Tomēr, ja pētām valsts kontrolētu sfēru, proti, MK noteikumu kvalitātes, tad biedrību vai to struktūrvienību darbības regulējums pats par sevi ir Tieslietu ministrijas kompetencē. Kopš 2013.gada, apskatāmā perioda laikā tieslietu ministri pārstāvējuši tikai konservatīvos spēkus. Kā zināms, Latvijā konservatīvie sakās esam nobrieduši spēki, tātad to darbībā nekādi neiederas kreiso intelektuāļu kultivētas ideoloģijas atbalstīšana.

Turklāt Tieslietu ministrija tā arī palikusi vienīgā, kur visi ministri bijuši “profesionāļi”, proti, diplomēti juristi - laikam taču saprot, ko dara? Arī Ministru prezidenti konkrētajā periodā ir pārstāvējuši vien tādas politiskās partijas, kas sevi pozicionē kā centriski labējas vai centriskas, tātad nekādi nebūtu saistāmas ar radikāli kreisām idejām.

Pašreizējā ārstu resertifikācijas kārtība ir patiesi interesants sociāli juridisks fenomens ar tādu kā Pokaiņu mežam tipisku ietekmi. Tās izpētē četras reizes sarakstes laikā apjukušas prokuratūras dažāda ranga amatpersonas. Bet Augstākās tiesas priekšsēdētājam varētu būt interesanti papētīt, kādi mistiski spēki aptumšo administratīvo tiesnešu prātus (diviem Valmieras Tiesu nama tiesnešiem, izdodot kopumā trīs lēmumus, un trīs AT senatorēm, izdodot lēmumu).

Proti, neviens no viņiem pamatizglītības standartu līmeņa problēmsituācijā nav spējis pildīt likumā nepārprotami noteiktu uzdevumu veikt normatīvo aktu hierarhijas kontroli, tāpēc nav sniedzis ziņojumu Ministru kabinetam un Tieslietu ministrijai, ka MK noteikumu Nr.943 kādas normas nevar tikt piemērotas. Šķiet, neviena tiesa nav arī papūlējusies noskaidrot, kā pašas sertifikācijas institūcijas traktē likumā noteiktās pilnvaras veikt sertifikāciju un šai procedūrā rodošās tiesiskās attiecības.

Jau 2017.g. rudenī Veselības ministrija atzina, ka nav iespēju pildīt MK noteikumu Nr. 943 86.punktā ietverto normu un nepastarpināti pārraudzīt sertifikācijas padomju darbu, jo šādas struktūrvienības varot darboties vienīgi biedrību, proti, juridisko personu iekšienē. Vienlaikus VM sniedza traktējumu, ka galvenais esot sasniegt likumdevēja nosprausto mērķi, bet atsevišķu procedūru tiesiskumam nebūtu nozīmes.

2021.gada decembris LTV1 raidījumos nesis vēl interesantākus atklājumus - jau vairākas Latvijas Ārstu biedrības amatpersonas atzinušas, ka Sertifikācijas padome esot neatkarīga arī no biedrības valdes. Lēmumus, ko kāds ārsts varētu apstrīdēt, Padome īsti nevarot pieņemt, jo nav skaidrs, kurš tādā gadījumā būtu atbildētājs. Proti, apkopojot visu informāciju, Padomes darbības tiesiskumu tātad nepārrauga ne valsts, ne pati biedrība.

Mana gadagājuma un vecāki ļaudis atceras, ka savulaik visai efektīvi darbojās PSKP CK politbirojs; neviens to nepārraudzīja, bet respektēja pat ASV prezidents. Biedri tā fascionēja visus ar savu ideoloģisko briedumu…

Noskatoties TV pārraides un decembrī uzklausot vismaz trīs, atvainojiet, dotajās situācijās mūjābeļu, jeb LĀB valdi pārstāvošu vēlētu amatpersonu sabiedrībai sniegtos “skaidrojumus”, aicinu kolēģus beidzot taču apdomāt – cik zemu jūs sevi vērtējat, ja pieļaujat, ka šai reputāciju un intelektuālo kapacitāti zaudējušajai organizācijai valsts joprojām deleģē tiesības ļaut vai liegt ārstiem praktizēt nopietnās, mūžizglītību prasošās specialitātēs?

Pašlaik “bumba” ir partijas “Kustība “Par!”” rokās. Veselības ministrs un parlamentārais sekretārs pārstāv tieši šo politisko spēku. Potenciālie 14. Saeimas vēlētāji, proti, ne vien ārsti un medmāsas, bet arī pārējā sabiedrība, varētu novērtēt partiju, kuras izvirzītajam ministram beidzot piemistu izlēmība īstenot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43.panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktās pilnvaras.

Skaidri nospraužot robežas, ka valsts pārvaldei jābūt pakļautai likumam un tiesībām, un saskaņā ar MK noteikumos Nr.943 86.punktā noteiktajām pilnvarām, Veselības ministrija varētu nekavējoties pārtraukt “konservatīvo spēku” līdz šim atbalstīto sertifikācijas “traģikomēdiju” – ieilgušo bezgaumīgo izrādi, kur juridiski neatzīts subjekts kreisi intelektuālā manierē ņirgājas par tiesisku valsti un regulāri praktizējošiem vai izglītības iestādi nupat absolvējušiem, sarežģītu valsts eksāmenu jau nokārtojušiem mediķiem.

Laimīgu Jauno gadu! Mums ir, kur augt - gan amatpersonām, gan sabiedrībai kopumā!

Novērtē šo rakstu: