Iesaki rakstu: 
Redzēju Jūsu portālā skatījumu uz jauno valdības sastāvu. Var jau būt, ka viņi par kaut ko tādu ir vienojušies, taču man tas šķiet apšaubāmi.
Ir divi valdības veidošanas pamatscenāriji - vai nu premjers ir tāds, kā to vajag Vienotībai (tāds, kurš var restartēt Vienotību, ar "pautiem" - bet visdrīzāk tikai pārnestā nozīmē), vai arī koalīcijas partneri uzspiež savējo, tipa Rihardu Straujumu - tādu, aiz kura muguras var netraucēti darīt savas lietas.
Ja tomēr Vienotība būs gana gudra (nebūs pavisam stulba un tuvredzīga), tad tā centīsies panākt sev vēlamā premjera atbalstu, kuram ir vajadzīgā vilkme, potenciāls un motivācija izvilkties laukā no tas sū... bedres, kurā tai ir vēlīgi ļauts iebraukt līdz šņukura galam, tas ir - virzīs Āboltiņu, jo nekā cita tiem nav.
Galvenais, ar ko vajadzēs vienoties, būs ZZS ar tās "saimnieku". Izlīgumam varētu tikt piedāvāts atdot tiem SM amatu. tas būtu gana brangs kumoss, jo visi tuvākie lielākie darījumi notiks SM, EM, AM paspārnē - vilcienu iepirkums, Rail Baltica, dzelzceļa elektrifikācija, LG pārdošana, Lattelecom un LMT darījums, dāsnā aizsardzības budžeta apgūšana (ar to gan var arī padalīties, jo tur varētu būt pagrūti iespiesties cauri NATO rāmim).
Ja ir iespēja savā paspārnē pārņemt visu šo, tad var arī vēlīgi atvēlēt premjera kandidāta izvēli Vienotības interesēs, jo vajadzīgās intereses būs zem vajadzīgās uzraudzības.
Savukārt NA liks pastāvēt pie siles maliņas - audzinošos nolūkos. Tie, protams, var nikni vaukšķēt un, jo niknāk vaukšķēs, jo smieklīgāk izskatīsies, jo pēc tam tik un tā ar nolaistu asti (izdomājot kādu klasisko atrunu - ar pragmatiskiem vai cēliem motīviem), luncinot to kājstarpē, ieņems to vietu pie siles, kas tiem tiks norādīta.
Reģionāļi un NSL savukārt tiks izmantoti kā elektriskā gana mietiņi, kurus sasprauž dullīgajam bullītim ceļā, lai tas gribot negribot nonāktu vajadzīgajā aploka vietā...
Visi koalīcijas "partneri" labi saprot, ka pats optimālākais sastāvs ir - šīs trīs partijas un nekas vairāk, jo ir jau tik ērti aprasts kopīgi shēmot un dalīt valsti.
Likmes ir pārāk augstas (pārāk liels pīrāgs, ko dalīt), lai kāds ietu ko mainīt. Būs jāpiecieš vienam otrs un jāmeklē jauna iespēja "uzmest"...
Un, visbeidzot, tas, ka Kozlovskis ir ieslēdzis atpakaļgaitu, nozīmē, ka dīls starp Vienotību un ZZS ir jau noticis...
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
