Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Visi ir vienvērtīgi, bet gultasvietas visiem nodrošināt nevarēsim

Irēna Kucina, Egila Levita padomnieku biroja vadītāja
15.01.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien manas pārdomas ir saistītas ar vislielākās riska grupas iedzīvotājiem šīs pandēmijas laikā un viņu dzīvības vērtību, proti, vecāka gadagājuma cilvēkiem. Vai pašreizējā pandēmijā valsts ir tiesīga deleģēt medicīniskam personālam tiesības apsvērt pacientu dzīvību šķirošanu, pamatojoties uz vecumu? Vai viena cilvēka dzīvība var būt vērtīgāka par citu? Vai tomēr visi mēs esam vienvērtīgi neatkarīgi no tā, kādā vecuma posmā mēs atrodamies?

Cilvēka cieņa kā visu tiesību pamats

Satversmes 93. pants noteic, ka ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Dzīvības vērtība izriet no cilvēka cieņas filosofiskajā izpratnē (angliski – dignity), kas ir Rietumu pasaules uzskata pamatā. To nedrīkst sajaukt ar godu un cieņu civiltiesiskajā izpratnē (angliski – honour).

Arī Eiropas Pamattiesību harta sāk ar cilvēka cieņu (1. pants) un caur tās prizmu aplūko visas pārējās pamattiesības, it sevišķi tiesības uz dzīvību, kas tur tiek minētas uzreiz pēc cilvēka cieņas postulāta. Līdzīgi uzstādījumi atrodami arī virknē citu valstu moderno konstitūciju.

Latvijā cilvēka cieņa kā pamata uzstādījums ir noteikta Satversmes ievadā. Satversmes tiesa, cilvēka cieņu aplūkojot kopsakarā ar kādu no Satversmē garantētajām tiesībām, to arvien biežāk un konsekventāk nostiprina savos spriedumos.

Tiesības uz dzīvību un cilvēka cieņa

Tas nozīmē, ka cilvēka tiesības uz dzīvību ir aplūkojamas kontekstā ar cilvēka cieņu. Cilvēka cieņa nav tīri juridisks jēdziens. Tas vēsturiski aizved mūs kultūrā izaugušajā uzskatā par cilvēka būtību un viņa vietu pasaulē. Saskaņā ar to cilvēka cieņa pienākas ikvienam cilvēkam tikai tādēļ vien – un bez nekādiem citiem nosacījumiem –, ka viņš ir cilvēks. Tālāk jau Satversme to aizsargā ar pamattiesībām un likumiem, kas šo aizsardzību padara praktisku.

Cilvēka cieņa šādā izpratnē ir absolūta un neierobežojama. Tā piešķir cilvēkam subjektivitāti – viņš nav vienkāršs dabas (vai citāds) objekts, bet gan subjekts, kurš pasauli vērtē caur savu prizmu, kas katram cilvēkam ir vienreizēja un unikāla.

No tā izriet, ka tiesības uz dzīvību, kas balstītas cilvēka cieņā, visiem cilvēkiem pienākas vienādā mērā, – vēlreiz uzsveru, tikai tāpēc vien, ka viņš ir cilvēks. Nekādi citi apsvērumi – cilvēka fiziskais vai garīgais stāvoklis, viņa veikums, dzīves gājums – neatļauj vērtēt viņa dzīvības cenu, salīdzināt to ar citu cilvēku dzīvībām. Šajā kontekstā visi cilvēki ir vienvērtīgi. Absolūti visi. Šis princips ir Rietumu civilizācijas pamatā.

Pacientu šķirošana un Satversme

Vai, atsaucoties uz ierobežoto slimnīcu kapacitāti, bet paturot prātā šo principu, slimnīcās būtu pieļaujama pacientu šķirošana pēc noteiktiem kritērijiem, it sevišķi pēc vecuma, tātad prognozējamā atlikušās dzīves ilguma? Par to pasaules juridiskajā, filosofiskajā un medicīnas literatūrā ir daudz rakstīts. Bet šeit gribētu uzsvērt tieši no Satversmes izrietošo konstitucionālo skatpunktu uz šo jautājumu.

Pacienti, kuru dzīvība ir briesmās, kuri ir pakļauti gultas režīmam, atrodas bezpalīdzības un izmisuma situācijā, vairs nevar ietekmēt savas dzīves apstākļus neatkarīgi no citiem, proti, pašnoteiktā veidā. Viņi atdod savu likteni mediķu rokās, paļaujoties uz to, ka mediķu uzdevums ir glābt viņu dzīvības.

Pie šādiem apstākļiem valsts, kas pieļautu pacientu šķirošanu, tostarp pēc vecuma, šos cilvēkus uzskatītu tikai par savas glābšanas operācijas objektiem, priekšmetiem, kas tiek izmantoti citu aizsardzībai. Šāda attieksme ignorētu skarto personu statusu kā subjektiem, kuriem pienākas cilvēka cieņa un neatsavināmas tiesības saskaņā ar Satversmi.

Vienpusēji rīkojoties ar dzīvību, nolemjot nāvei pacientus, kuriem kā upuriem pašiem ir nepieciešama aizsardzība, viņiem tiktu atņemta vērtība, kas cilvēkam pienākas tikai un vienīgi viņa paša dēļ. Turklāt tas notiek apstākļos, kad nevar absolūti ticami sagaidīt, ka brīdī, kad tiek pieņemts šāds lēmums, vienmēr ir pilnīgs faktiskās situācijas attēls un ka faktiskos apstākļus vienmēr var pareizi novērtēt, jo īpaši pēc iepriekš noteiktiem priekšrakstiem.

Tātad pacientu, kuru dzīvība ir apdraudēta, šķirošana pēc noteiktiem, viņu dzīvi vērtējošiem kritērijiem nav pieļaujama. Tas nozīmē, ka viņus nedrīkst šķirot ne pēc vecuma, ne pēc citiem kritērijiem – piemēram, materiālā stāvokļa, pienesuma sabiedrībai, izglītības, sociālā stāvokļa utt. Jo visu šo kritēriju piemērošana nozīmētu vienu – ka šo cilvēku dzīvības vērtība tiktu svērta, mērīta un savstarpēji salīdzināta.

Arī analoģija ar izņēmuma gadījumiem, kur valsts var noteikt, ka cilvēkam galējā situācijā ir jāupurē sava dzīvība sabiedrības labā (klasiskais gadījums – karavīrs), šeit nestrādā. Tie ir īpaši gadījumi, dienesta attiecības, kas saistītas ar paaugstinātu risku. Te nav runa par šo cilvēku dzīvības vērtības izvērtēšanu. Mūsu kultūras lokā jebkura cilvēka pienākums noteiktos gadījumos limitēt savu dzīves ilgumu līdz šim nav akceptēts. Lai arī drūmos fantastikas literatūras darbos tādas nākotnes vīzijas parādās, es ceru, ka dzīvē tas arī nekad netiks akceptēts.

Tātad, ja valsts pieļautu cilvēku dzīvību šķirošanu, pamatojoties uz vecumu (vai citiem dzīvības vērtību nosakošiem kritērijiem), lai glābtu citu cilvēku dzīvības, tad šāds priekšraksts – vienalga, kāds būtu tā formālais statuss (likums, instrukcija vai arī tikai ieteikumi) – būtu nesaderīgs ar Satversmi. Tas būtu nesaderīgi ar tiesībām uz dzīvību (Satversmes 93. pants), kas interpretējamas sazobē ar cilvēka cieņas garantiju (Satversmes ievads).

Sociāli politiskais risinājums

Svarīgi ir apzināties, ka slimnīcu kapacitātes problēmas risinājums ar pacientu šķirošanu nav ētiskā dilemma, kā piemēram tiesību studentiem bieži uzdotais kāzuss – cilvēks brauc ar divvietīgu laivu, kur ir tikai vēl viena brīva vieta. Viņš tuvumā redz divus slīkstošos, bet uzņemt savā laivā un izglābt var tikai vienu. Ja viņš uzņemtu abus, tad laiva nogrimtu un visi trīs – arī viņš pats – ietu bojā. Kurš no slīkstošajiem viņam jāglābj? Pēc kādiem kritērijiem?

Atbilde no tiesību viedokļa ir – vienalga, kuru viņš būs izglābis, viņš būs rīkojies pareizi. Taču valstij jau iepriekš sagatavot priekšrakstu, pēc kādiem kritērijiem viņam būtu jāizvēlas, nav pieļaujams.

Pievēršoties tieši valstij (ne konkrēti ārstu dilemmai), jākonstatē, ka slimnīcu kapacitātes jautājums ir nevis ētikas, bet gan sociāli politisks jautājums. Nodrošināt visu pacientu, kuriem tas nepieciešams, dzīvības glābšanu ir valsts uzdevums, tādā veidā pasargājot no ētiskas dilemmas mediķus.

Slimnīcu kapacitāte var būt gan lielāka, gan mazāka, un tās nodrošinājums ir valsts prioritāšu un arī laicīgas plānošanas jautājums. Nepieciešamības gadījumā valstij pieejamie resursi var tikt īslaicīgi pārplānoti un pārorganizēti, lai šo uzdevumu izpildītu. Izvairīties no šī uzdevuma izpildes, ieviešot vai pieļaujot pacientu šķirošanu pēc viņu it kā dzīvības vērtības, tostarp kā kritēriju ņemot vecumu, tiesiski ir nepieļaujami.

...jo mēs visi esam cilvēki

Līdz ar pandēmiju vairākās valstīs izskanējuši priekšlikumi šķirot pacientus, it sevišķi pēc vecuma. Taču konstitucionālā atbilde ir viennozīmīga – demokrātiskā, tiesiskā valstī pacientu šķirošana kā līdzeklis slimnīcu kapacitātes problēmu risināšanai nav pieļaujama. Arī mūsu Satversme to nepieļauj.

Kopš skolas gaitām esmu meklējusi iepriekšējo paaudžu gudrību, īpaši savos vecākos, skolotājos, studiju laikā – pasniedzējos. Dzīves gaitā mēs pastāvīgi maināmies, un katram dzīves posmam ir pozitīvi notikumi. Pieredze, kas nāk ar mums, veido mūsu personīgos un sabiedrības uzskatus.

Mēs visi esam līdzvērtīgi sabiedrības locekļi, kuri vēlas pilnībā piedalīties visā dzīves telpā. Jo mēs visi esam cilvēki. Tas ir vienīgais kritērijs. Ar to pietiek. Tādēļ katra cilvēka dzīve ir vienvērtīga un glābšanas vērta.

Novērtē šo rakstu:

32
67

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

FotoJau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās ap to laiku, kad noslēpt Ropažu novada finanšu problēmas vairs nebija iespējams. Šobrīd, lai pašvaldība varētu savilkt galus kopā, tiek ļaunprātīgi iznīcinātas kapitālsabiedrības, nemaksājot par veiktajiem darbiem.
Lasīt visu...

21

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

FotoDrīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad, ja tuvākajā laikā sāksies miera sarunas, - pirmās pazīmes steidzamu sarunu taustāmiem iemesliem ir pamanāmas.
Lasīt visu...

12

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

FotoPortālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo portālu. Daži, sauksim tos par “īstiem patriotiem”, kas balso par Vienotību un patiesi tic, ka vara visu dara pareizi un cilvēku labā, sarunā teica - kāpēc ienīsti amerikāņus un ebrejus? Nē, man riebjas ASV un Izraēla, divas terorismu izplatošas organizācijas. Cilvēkus, kuri dzīvo teroristu pārvaldītajās teritorijās, es neienīstu, man viņu žēl. Stokholmas sindroms ir nopietna mentāla problēma.
Lasīt visu...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

Patiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un...

Foto

Ak, eglīte...

Pēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās...

Foto

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

Katrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti...

Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu "sabiedrisko" mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...