Visi cilvēki ir vienlīdzīgi, bet deputāti vienlīdzīgāki? Arī attiecībā uz latviešu valodu?
Jānis Kalniņš12.03.2024.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Līdz Eiropas parlamenta vēlēšanām atlikušas 90 dienas, un cīņa par 9 deputātu mandātiem kļūst jestrāka. Saeimā ievēlētās nacionālistiski noskaņotās partijas cenšas izspēlēt savu mīļāko kārti - latviskumu.
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" sola latvisku, drošu un pārtikušu Latviju.
Apvienotais saraksts - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"- stipru Latviju stiprā Eiropā.
"Tauta. Zeme. Valsts." (Kiršteina partija) - neatbalsta Eiropas Savienības paplašināšana ar svešas civilizācijas un kultūras valstīm.
Visas šīs partijas aktīvi sniedz dažnedažādus priekšlikumus dažādos likumos - nodrošināt, ka Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī nevarētu darbiniekiem pieprasīt krievu valodas prasmi, izņemot atsevišķas profesijas. Ir pieņemti grozījumi par lojalitātes prasību valsts pārvaldē strādājošiem, Imigrācijas likums, kas paredz kārtot valsts valodas eksāmenus senioriem.
To visu likumdevējs pieprasa no sabiedrības. Taču kā ir ar pašiem likumdevējiem?
Nesen masu saziņas līdzekļos izskanēja informācija par 14.Saeimas deputātu - N.Marčenko-Jodko, D.Kovaļenko, J.Klementjeva un V.Pučkas izvairīšanos no Valsts valodas centra (VVC) valodas zināšanu pārbaudes.
VVC piemēroja visiem četriem deputātiem 2023. gada 26. aprīlī naudassodu saskaņā ar Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 4. pantu. Par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu vai amatpersonas darbības traucēšanu jeb - vienkāršiem vārdiem - nesadarbošanos ar VVC valsts valodas prasmju pārbaudīšanai.
Publiski ir zināms, ka Viktoru Pučku kā Daugavpils domes deputātu VVC vēl 2016. gadā sodīja par valsts valodas nelietošanu amatam nepieciešamā līmenī.
Vai tas ir deputātu cienīgi? Un kāpēc par to klusē latviskuma aizstāvji? Varbūt koleğialitātes dēļ?
Saeimas darbu regulē Saeimas kārtības rullis, kas paredz deputāta nosūtīšana uz valsts valodas prasmes pārbaudi! "131.2 (1) Ja ne mazāk kā 20 deputāti apšauba, vai kāds deputāts prot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai, viņiem ir tiesības iesniegt lēmuma projektu par attiecīgā deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi. Lēmuma projektam pievienojams faktisko apstākļu izklāsts."
Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek...
Saeimā tiek rīkotas konferences par latviešu valodu kā valstiskuma, izaugsmes un sadarbības valodu. Lai pievērstu uzmanību latviešu valodas nozīmei nacionālās politikas veidošanā un latviskās identitātes tālākā stiprināšanā, kurās piedalās bijušais valsts prezidents Egils Levits, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, bijusī Augstākās padomes deputāte Ilma Čepāne uc.
Vai tiešām tie ir tikai tukši vārdi?Un Saeimas deputātu profesija nepieprasa zināt latviešu valodu? Vai vienkārši šie ir kārtējie dubultie standarti? Acīmredzot sabiedrībai ir jālemj pašai, pavisam drīz, vēlēšanās.Vārdi un darbi ir divas dažādas lietas.
Seko mums 
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
