Iesaki rakstu: 
Dziesmu svētku burts un gars ir jau labi pasen sagandēts. Un tas, kas notika šajos skolēnu dziesmu un deju svētkos, nav nekas negaidīts vai pārsteidzošs. Kaut vai lai atceramies, kā iepriekšējo svētku deju lielkoncertā bērni tika cepināti kā uz pannas, kā toreiz ģība un kā toreiz nebija NEVIENA vainīgā.
Šoreiz tas pats, un atkal visi atbildīgie bezatbildīgi šķīstās nevainībā. Bet acīmredzamais duras acīs.
Par visu VISPIRMS jāatbild svētku izpilddirektorei Agrai Bērziņai (attēlā)! Vājprātīgi paštaisnajai un nekaunīgajai ierēdnei, kura notikušajā tagad vaino pašus cietušos - bērnus!
Arī ministre Mārīte Seile ir atbildīga par to, ka nekontrolēja Agras Bērziņas un visu citu bezatbildīgo un voluntāro darboņu patvaļu bērnu izdzīšanā un spīdzināšanā.
Visnožēlojamākais ir tas, ka NEVIENS atbildīgais par svētku organizēšanu un norisi neuzņemas atbildību. NEVIENS! Tad pēc analoģijas ar Zolitūdi jādemisionē Straujumai?
Diemžēl jālieto vārds "pretīgi". Pretīgi bija klausīties, cik izvairīgi, demagoģiski, melīgi un savu ādu glābjoši locījās Māris Sirmais, Gints Ceplenieks, Agra Bērziņa, Mārīte Seile...
Ir tāds juridiskas dabas jēdziens - "notikušais bija paredzams un novēršams, un tas bija jāparedz un jānovērš", bet tiem, kas to neparedzēja un nenovērsa, jāatbild likuma priekšā.
Ir arī tāds jēdziens kā izglītības normatīvajos aktos noteiktā "mācību slodze". Bet arī mēģinājumos ir MĀCĪBU SLODZE, kuru atbildīgās personas pārsniedza vairākkārt.
Ir arī tāds jēdziens kā "veselīgs miegs", kuram jāatvēl vismaz 8 stundas. Arī tas netika ievērots.
Ir arī tāds jēdziens kā "veselīgs un pietiekams uzturs", kas arī netika ievērots, Ir arī tādi jēdzieni kā "darba un atpūtas laiki", kas arī netika ievēroti.
Kur bija Darba inspekcija, Veselības inspekcija un pazīstamo tantiņu kantoris „Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija” ar Lailu Riekstu-Riekstiņu priekšgalā, kura paceltā skolotāja pirkstā saskatīs vardarbību, bet nu visas līkām, padevīgām mugurām sazvērnieciski klusē?
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
