Visas VDK izpētes komisijas publikācijas tagad lasāmas PIETIEK (un Datu valsts inspekcija tiek laipni aicināta iet ratā)
PIETIEK25.01.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Uzskatot Datu valsts inspekciju par vienu no parazītiskākajām un politiski angažētākajām iestādēm Latvijā un tās mēģinājumus nepieļaut VDK zinātniskās izpētes komisijas pētījumu publiskošanu par prettiesiskiem un noziedzīgiem, Pietiek no vakardienas ir padarījis ikvienam interesantam pieejamus visus VDK izpētes komisijas līdz šim publicētos pētījumus. Lasītāji var būt pilnīgi droši, ka ne Datu valsts inspekcijas, ne kādas citas Latvijas valsts iestādes pārstāvju rokas līdz tiem neaizsniegsies un šie pētījumi būs publiski pieejami, kamēr vien par tiem būs jelkāda interese.
Kā zināms, komisija trešdien bija spiesta nākt klajā ar paziņojumu, ka pēc Latvijas Universitātes atbildes Tieslietu ministrijas Datu valsts inspekcijai VDK zinātniskās izpētes komisija ir izbeigusi pabeigto pētījumu un elektronisko izdevumu elektronisku publicēšanu Latvijas Universitātes tīmekļa vietnē.
Latvijas Universitāte bija saņēmusi Tieslietu ministrijai padotās Datu valsts inspekcijas 2017. gada 12. decembra dokumentu par to, ka šī iestāde veic pārbaudi Administratīvā procesa likuma ietvaros par pabeigtu zinātnisko pētījumu publicēšanu, piemēram, kur aprakstīti vadošie čekisti jeb PSRS okupācijas laika totalitāro režīma represīvo dienestu štata darbinieki, kā arī to biogrāfijas.
Datu valsts inspekcijas norādījums bija - saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu 2. panta 3. un 4. punktu personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificētu fizisko personu, tātad arī personas vārds, uzvārds. „Tāpēc visu pētījumu elektroniska publicēšana šobrīd pilnīgi pārtraukta,” trešdien informēja VDK izpētes komisija.
Pietiek jau iepriekš ir pierādījis, ka Datu valsts inspekcijas prettiesiskās vēlmes spēj ignorēt, un arī tagad, publiskojot visus līdz šim publicētos VDK izpētes komisijas pētījumus, kas izraisījuši Datu valsts inspekcijas nepatiku, laipni aicina inspekciju – ejiet ratā!
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
