Virza normu, kas dotu vaļu izpārdot augstskolām nodotos valsts īpašumus
PIETIEK19.06.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeima drīzumā grasās pieņemt grozījumus Augstskolu likumā, kuri valsts augstskolām dotu tiesības brīvi rīkoties ar valsts bez atlīdzības nodoto nekustamo īpašumu, būtībā paverot iespēju privatizēt vērtīgus namīpašumus ar ieganstu, ka nepieciešami līdzekļi augstskolas darbības nodrošināšanai un attīstībai. Pastāv bažas, ka šī augstskolu lobija panāktā norma liks sarosīties pašvaldībām un brīvostām, kuras arī vēlēsies atsavināt un tālāk pārdot nekustamos īpašumus, kurus to lietošanā bez atlīdzības nodevusi valsts. Augstskolas šādas normas nepieciešamību pamato ar vajadzību meklēt finanses savai attīstībai, ko varētu iegūt, atbrīvojoties no pašlaik nevajadzīgiem īpašumiem.
Pašlaik Augstskolu likuma 76. pants noteic, ka valsts augstskolu īpašums tiek pārvaldīts nošķirti no tām valdījumā nodotā valsts īpašuma. Savukārt Publiskas personas mantas atsavināšanas likums noteic, ka šāds īpašums, ja tas vairs nav nepieciešams augstskolas funkciju realizēšanai, nododams atpakaļ valstij.
Tomēr, skatot Augstskolu likuma grozījumus 2. lasījumā, Saeima 9. jūnijā bez jebkādām debatēm tajā iebalsojusi Izglītības un zinātnes komisijas vadītājas, profesores Inas Druvietes (Vienotība) priekšlikumu, ka augstskolai ir tiesības šādus īpašumus atsavināt ar Ministru kabineta atļauju. Tāpat nobalsots, ka atsavināšanā iegūtie finanšu līdzekļi ir augstskolas īpašums, kura izmantošanu pēc augstskolas priekšlikuma lēmumā par atsavināšanas atļauju nosaka institūcija, kas dod atsavināšanas atļauju.
Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas deputāti „ir kā starp diviem dzirnakmeņiem", Pietiek atzīst Druviete. Argumentējot, ka augstskolām trūkst finanšu attīstībai, par šiem likuma grozījumiem iestājusies gan Augstākās izglītības padome, gan Rektoru padome. Pati Druviete, kura šos priekšlikumus virzījusi, uzskata, ka Ministru kabineta lēmums pirms konkrētu īpašumu atsavināšanas „ir pietiekams nodrošinājums”, lai nerastos šaubu par šāda lēmuma lietderību. Druviete gan atzīst, ka Saeimas Juridiskā biroja iebildes ir vērā ņemamas, tādēļ pirms Augstskolu likuma virzīšanas 3. lasījumam „būsim spiesti meklēt risinājumu”. Viens no tiem, viņasprāt, ir panākt, ka vienlaikus ar grozījumiem Augstskolu likumā tiktu pieņemti grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, kas sinhronizētu abu likumu normas.
2. lasījumā Augstskolu likumā iebalsoti pārejas noteikumi, ka šīs valsts īpašumu atsavināšanas tiesības augstskolas iegūst tikai pēc tam, kad pieņemti attiecīgi grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā. Tā kā šis likums paralēli tiek skatīts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijā, paredzams, ka būs mēģinājumi panākt, lai arī tajā tiktu iestrādātas normas, kas iedarbinātu Augstskolu likuma grozījumus. Tāpat ir bažas, ka situāciju varētu izmantot pašvaldības un brīvostas, kurām valsts lietošanā nodevusi vērtīgus īpašumus.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš Augstskolu likuma 3. lasījumam jau ir beidzies, un šovasar Saeima kādā no ārkārtas sēdēm to varētu pieņemt galīgajā lasījumā. Paredzams, ka tad arī notiks cīņa par 2. lasījumā klusi izslīdējušās normas svītrošanu. Uzskatot, ka šāda Augstskolu likuma norma būtu pretrunā ar citiem likumiem, Saeimas Juridiskais birojs un Finanšu ministrija iestājušies par šī panta izslēgšanu no likuma galīgās redakcijas.
Konkrēti runa ir par neatbilstību Publiskas personas mantas atsavināšanas likumam, kas noteic, ka gadījumā, ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots atvasinātas publiskas personas funkciju veikšanai, tā šo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij. Finanšu ministrija par Augstskolu likumu atbildīgajai Saeimas Izglītības un zinātnes komisijai iesniegusi atzinumu, kurā norāda, ka šī pretruna arī draud ar likuma Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu pārkāpšanu.
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
