Virza normu, kas dotu vaļu izpārdot augstskolām nodotos valsts īpašumus
PIETIEK19.06.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeima drīzumā grasās pieņemt grozījumus Augstskolu likumā, kuri valsts augstskolām dotu tiesības brīvi rīkoties ar valsts bez atlīdzības nodoto nekustamo īpašumu, būtībā paverot iespēju privatizēt vērtīgus namīpašumus ar ieganstu, ka nepieciešami līdzekļi augstskolas darbības nodrošināšanai un attīstībai. Pastāv bažas, ka šī augstskolu lobija panāktā norma liks sarosīties pašvaldībām un brīvostām, kuras arī vēlēsies atsavināt un tālāk pārdot nekustamos īpašumus, kurus to lietošanā bez atlīdzības nodevusi valsts. Augstskolas šādas normas nepieciešamību pamato ar vajadzību meklēt finanses savai attīstībai, ko varētu iegūt, atbrīvojoties no pašlaik nevajadzīgiem īpašumiem.
Pašlaik Augstskolu likuma 76. pants noteic, ka valsts augstskolu īpašums tiek pārvaldīts nošķirti no tām valdījumā nodotā valsts īpašuma. Savukārt Publiskas personas mantas atsavināšanas likums noteic, ka šāds īpašums, ja tas vairs nav nepieciešams augstskolas funkciju realizēšanai, nododams atpakaļ valstij.
Tomēr, skatot Augstskolu likuma grozījumus 2. lasījumā, Saeima 9. jūnijā bez jebkādām debatēm tajā iebalsojusi Izglītības un zinātnes komisijas vadītājas, profesores Inas Druvietes (Vienotība) priekšlikumu, ka augstskolai ir tiesības šādus īpašumus atsavināt ar Ministru kabineta atļauju. Tāpat nobalsots, ka atsavināšanā iegūtie finanšu līdzekļi ir augstskolas īpašums, kura izmantošanu pēc augstskolas priekšlikuma lēmumā par atsavināšanas atļauju nosaka institūcija, kas dod atsavināšanas atļauju.
Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas deputāti „ir kā starp diviem dzirnakmeņiem", Pietiek atzīst Druviete. Argumentējot, ka augstskolām trūkst finanšu attīstībai, par šiem likuma grozījumiem iestājusies gan Augstākās izglītības padome, gan Rektoru padome. Pati Druviete, kura šos priekšlikumus virzījusi, uzskata, ka Ministru kabineta lēmums pirms konkrētu īpašumu atsavināšanas „ir pietiekams nodrošinājums”, lai nerastos šaubu par šāda lēmuma lietderību. Druviete gan atzīst, ka Saeimas Juridiskā biroja iebildes ir vērā ņemamas, tādēļ pirms Augstskolu likuma virzīšanas 3. lasījumam „būsim spiesti meklēt risinājumu”. Viens no tiem, viņasprāt, ir panākt, ka vienlaikus ar grozījumiem Augstskolu likumā tiktu pieņemti grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, kas sinhronizētu abu likumu normas.
2. lasījumā Augstskolu likumā iebalsoti pārejas noteikumi, ka šīs valsts īpašumu atsavināšanas tiesības augstskolas iegūst tikai pēc tam, kad pieņemti attiecīgi grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā. Tā kā šis likums paralēli tiek skatīts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijā, paredzams, ka būs mēģinājumi panākt, lai arī tajā tiktu iestrādātas normas, kas iedarbinātu Augstskolu likuma grozījumus. Tāpat ir bažas, ka situāciju varētu izmantot pašvaldības un brīvostas, kurām valsts lietošanā nodevusi vērtīgus īpašumus.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš Augstskolu likuma 3. lasījumam jau ir beidzies, un šovasar Saeima kādā no ārkārtas sēdēm to varētu pieņemt galīgajā lasījumā. Paredzams, ka tad arī notiks cīņa par 2. lasījumā klusi izslīdējušās normas svītrošanu. Uzskatot, ka šāda Augstskolu likuma norma būtu pretrunā ar citiem likumiem, Saeimas Juridiskais birojs un Finanšu ministrija iestājušies par šī panta izslēgšanu no likuma galīgās redakcijas.
Konkrēti runa ir par neatbilstību Publiskas personas mantas atsavināšanas likumam, kas noteic, ka gadījumā, ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots atvasinātas publiskas personas funkciju veikšanai, tā šo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij. Finanšu ministrija par Augstskolu likumu atbildīgajai Saeimas Izglītības un zinātnes komisijai iesniegusi atzinumu, kurā norāda, ka šī pretruna arī draud ar likuma Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu pārkāpšanu.
Seko mums 
Paskaidrošu konceptu, kas kurina vētras soctīklos par mūsu piedāvājumu. Ne jau tikai par šo piedāvājumu, tā tāda universāla metode, kā manipulē ar sabiedrības viedokli. 
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
