Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais darbs ir ekonomistiem. Pandēmijas ekonomiskā būtība ir nesalīdzināmi fundamentālāka nekā demogrāfiskā būtība. Pandēmijas dinamiku koriģē ekonomiskā dinamika.*

Ekonomiskā analīze eksistē. Tikai par to maz informē mediji. Domājams, mediji klusē ne tikai tāpēc, ka ekonomiskā analīze ir bez konspiroloģiskām fantāzijām, kuras spētu emocionāli kutināt auditoriju. Mediju saturu nosaka mediju saimnieki, un viņi neatļauj cilvēci informēt par pandēmijas ekonomisko būtību. Planētas mediju saimnieki ir reizē planētas “naudas maka” saimnieki. Tātad cilvēces saimnieki, kontrolējot politiskos, ekonomiskos, ideoloģiskos un garīgās kultūras procesus.

Starp citu, izvairīšanās no konspiroloģiskām fantāzijām ir zināms progress globālo sociālo problēmu analītikā. Neviens sevi cienošs analītiķis necenšas izteikties par koronvīrusa mākslīgo izcelsmi, bioloģiskā ieroča funkciju, Ķīnas, ASV, Izraēlas, Krievijas lomu vīrusu radīšanā u.tml. Koronvīrusa dievi (konkrēti autori) netiek noskaidroti. Arī koronvīrusa misija netiek formulēta. Vienīgi tiek norādīta Ķīnas valdības klusēšana. Ķīnas valdība noteikti daudz ko slēpj no pasaules sabiedrības.

Divi Ķīnas diplomāti lika saprast amerikāņu karavīru vainu infekcijas izplatīšanā Uhaņā 7.Vispasaules militāro spēļu laikā 2019.gada 14.-29.novembrī. Bet tas tika izdarīts neoficiāli. Protams, abu diplomātu neoficiālais viedoklis ir analoģisks oficiālajam viedoklim visaugstākajā politiskajā līmenī. Tā ir tas, ņemot vērā Ķīnas izcilo valstisko organizētību un ķīniešu ierēdņu ideālo disciplinētību. Abi diplomāti realizēja skaistu specoperāciju, lai kauninātu amerikāņu kolēģus par nevēlēšanos atklāt patiesību. Ķīnas ierēdņi nav svešzemju elites lokālās marionetes. Viņi nekad neteiks to, ko nedrīkst teikt un nekad nelīdīs denuncējoši sūdzēties uz ASV vēstniecību...

Notikumi attīstās bez nepieciešamības noskaidrot koronvīrusa izcelsmi. Tas tiek uzsvērts analītiķu tekstos. Koronvīrusam nav nekādas nozīmes galveno planetāro notikumu izpratnē. Turklāt pagaidām vēl valda kaleidoskopiskums – ātri mainīga un raiba atsevišķu notikumu virpuļošana. Notikumu virpuļošana, kā arī notikumu hierarhiskā nesakārtotība liecina, ka dominējošā tendence un dominējošā spēka trajektorija vēl nav noformējusies, kaut gan tajā pašā laikā tuvākās nākotnes seja ir skaidri saskatāma. Cilvēci gaida planetārā depresija. Tātad kaut kas līdzīgs Lielajai depresijai XX gs. pirmajā pusē. Par “Great Depression” dēvē pasaules ekonomisko krīzi. Tā sākās 1929.gada oktobrī ar ASV biržas krahu un turpinājās līdz 1939.gadam.

Medijos netiek adekvāti novērtēti atombumbu sprādzieni naktī no 15.marta uz 16.martu. Tādu metaforisko interpretāciju ir izpelnījušies ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) tik tikko minētajā naktī pieņemtie bezprecedenta lēmumi. FRS jaunākie lēmumi ir vēl drastiskāki nekā 2008.gadā pieņemtie lēmumi. Visatraktīvākie lēmumi ir bāzes procentlikmi samazināt līdz 0-0,25% un ASV ekonomikai piešķirt 700 miljardus.

Tas nozīmē, ka stāvoklis ir daudz nopietnāks nekā 2008.gadā. Pasaules ekonomiskā krīze XXI gs. pirmajā pusē būs briesmīgāka nekā pasaules ekonomiskā krīze XX gs. pirmajā pusē. Atšķirībām ir spilgti iemesli. Toreiz valstīm nebija tik milzīgi parādi. Toreiz nebija šodienas t.s. finansu kapitālisma (“banksteru”, “finansu internacionāles”, “jaunburžuāzijas”) maniakālā alkātība. Toreiz eiropeīdu civilizācijā valdīja veselais saprāts. Vārdi “iracionālisms” un “idiotija” neiederējās inteliģences portretā.

Par šodienas stāvokļa ārkārtīgo nopietnību liecina pasaules finanšu tirgus nereaģēšana pēc FRS bezprecedenta lēmumiem. “Melnajā pirmdienā” (16.martā) un turpmākajās dienās pasaules biržās bija grandiozs kritums. Bet tas liecina, ka koronvīrusam un pandēmijai nav nekādas nozīmes. Netiekamies ar XXI gadsimta mēri, bet gan tiekamies ar banālu infekciju, kura sākās “savlaicīgi”. Vīruss novērš uzmanību no ekonomiskās katastrofas Itālijā (defolta draudi, finansiāli pati slimākā valsts Eiropā) un ASV (totāla recesija). ES nav labāk. Eiropas Centrālā banka ir izvērtusi dedzīgu eiro drukāšanu un sola likvidēt dažādus parādus.

Uzmanība tiek novērsta arī no finanšu “tranzīta” – valstu, privātpersonu, korporāciju, firmu naudas līdzekļu “restarta”. Planētas “naudas maka” saimnieki aiz koronvīrusa kulisēm ir intensīvi pievērsušies finansu kriptoanalīzei – slepenai darbībai savās interesēs. Viņu pārliecībā tā dzīvot turpmāk vairs nedrīkst. Jānosaka atbildīgie par zaudējumiem un jāliek viņiem apmaksāt zaudējumus, jātiek vaļā no lielākajiem parādniekiem un jāvienojas ar tiem, ar kuriem ir vērts iet kopā turpmāk. Planētas “naudas maks” ir pamatīgi jāizvēdina un jāpārkārto. Tā ir vitāla dzīves nepieciešamība. Ja būs vajadzīgs, tad arī “Great Depression” moderns formāts tiks atbalstīts.

Pašlaik tiekamies ar “melno piāru”. Tas sēj paniku un haosu. “Melnā piāra” informācijas vīruss ir apdullinājis miljardus, bet koronvīruss ir skāris tikai dažus tūkstošus. Panikas un haosa avangardā ir nevis pelēkie zvirbuļi, bet inteliģence – politiķi, žurnālisti, ierēdņi. Tā ir unikāla situācija. Cilvēces vēsturē līdz šim panikas un haosa autori bija pelēkie zvirbuļi, bet nevis inteliģence. Cilvēces vēsturē līdz šim premjerministri centās ar saviem izteikumiem nesēt paniku, bet nevis uzkurināt paniku, kā to dara Merķele, Džonsons u.c.

Tā, piemēram, inteliģence saprātīgi uzvedās “Spānijas gripas” (fr. La Grippe Espagnole, sp. La Pesadilla) pandēmijas laikā 1918.-1919.g. (18 mēnešos). Toreiz tika inficēti 550 miljoni (29,5% planētas iedzīvotāji), mira apm. 90-100 miljoni (2,7-5,3% planētas iedzīvotāji). Tagad nevis pats vīruss ir galvenais, bet galvenais ir tā fatālais tēls. Inteliģence baida cilvēkus un padarot tos viegli vadāmus. Sociuma ideoloģiskā sensitivitāte pati ir kļuvusi sava veida pandēmija.

Globālo sociālo problēmu analītikā visslidenākais sižets attiecas uz prognozēm par dzīvi pēc pandēmijas. Tādu prognožu intelektuālā konstruēšana principā ir saprotama un atbalstāma. Tādas prognozes stimulē pandēmiju psiholoģiskā sūtība un loģika. Līdz šim pandēmijas ir bijušas psiholoģiskās profilakses specifisks līdzeklis. Eiropiešu kultūrā pat ir sastopams mēra kults. Pret pandēmiju izturas kā pret sociuma atdzimšanas faktoru. Cilvēki pēc pandēmijām ir sākuši jaunu dzīvi. Viņu apziņā dzīve ieguva jaunu pozitīvo vērtību.

Arī tagad ir cerības, ka pēc pandēmijas sāksies jauna dzīve. Cerības vienīgi mazina tagadnes sabiedrības stāvoklis. Visvairāk attur ticēt jaunas dzīves iespējamībai inteliģences degradācija. Tautas ir palikušas bez to priekšpulka. Priekšpulki formāli pastāv, taču no tiem nav nekādas jēgas. Rupji sakot, sabiedrība bez inteliģences ir mežoņu bars.

Saprotams, nav aizmirstama demogrāfiskā pāreja. “Baltā” rase izmirst. Demogrāfiskā pāreja noslēgsies tikai gadsimta vidū. Tad ir gaidāma dzīves nostabilizēšanās uz ilgāku laiku. Vēl turpināsies eiropeīdu inteliģences “dzīres mēra laikā”. Turpmāk būs vajadzīga ne viena vien pandēmija, lai novērstu uzmanību no inteliģences alkatības, bezprāta, idiotisma, izlaidības pārliekās koncentrācijas.

*Skat.: https://www.pietiek.com/raksti/viruss,_vadamais_haoss_un_sociuma_ideologiskas_sensitivitates_pandemija

Novērtē šo rakstu:

43
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kam ir izdevīgi popularizēt tautu izšķīšanu "kausējamā katlā"

FotoTautas brīvība ir atkarīga no nacionālās identitātes spēka. Identitāte ir vērtību sistēma. No vērtībām izriet griba un rīcība - nepakļauties apspiestībai, cīnīties, upurēties.
Lasīt visu...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanās ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...