Virsprokurors: sūdzība par manipulācijām ar pierādījumiem un to viltošanu ir pretdarbība kriminālprocesam
PIETIEK14.10.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Uzņēmēja sūdzība virsprokuroram par policijas veiktām manipulācijām ar pierādījumiem kriminālprocesa ietvaros un to viltošanu nav ņemama vērā un ir noraidāma, jo uzskatāma par... pretdarbību kriminālprocesam, - šādu atbildi uz Pietiek jau publicēto uzņēmēja Jura Kukļa sūdzību sniedzis pēdējā laikā bēdīgi slavenās Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters.
Pietiek vakar ar nenozīmīgiem īsinājumiem publicēja uzņēmēja Jura Kukļa iesniegumu, kas bija adresēts Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokuroram un izteiksmīgi parādīja, kādas lietas ar pierādījumiem notiek Valsts policijas sistēmā.
Detalizētajā iesniegumā bija aprakstīts, kā ar pierādījumiem iespējams brīvi veikt visdažādākās manipulācijas un pat atklātu falsifikāciju, savukārt prokuratūra piever acis uz faktiem, kas liecina par noziedzīgu rīcību un kuri ir fiksēti pat ar tiesu izpildītāja palīdzību.
Kā izrādās, neko nav devusi arī Kukļa pārsūdzība, - kā atbildē norādījis virsprokurors Meisters, uzņēmēja sūdzībā minētie fakti nav ņemami vērā, bet tajā izteiktie lūgumi "vērtējami kā pretdarbība kriminālprocesam".
Pietiek šodien publicē visprokurora Meistera parakstīto izteiksmīgo dokumentu pilnā apmērā:
"Par sūdzības izlemšanu
Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters, realizējot amatā augstāka prokurora pilnvaras kriminālprocesā Nr.l 1816009613, ir izlēmis Jura Kukļa 2015.gada 25.septembra sūdzību par Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurora Arta Kļaviņa (turpmāk tekstā - prokurors) 2015.gada 16.septembra lēmumu par pieteikuma noraidīšanu.
Sūdzības izlemšanas ietvaros pārbaudītas sūdzībā norādītās ziņas, izskatīti kriminālprocesa materiāli, izvērtēta prokurora pieņemtā lēmuma likumība un pamatotība.
Veicot kriminālprocesa materiālu analīzi, konstatēts, ka 2015.gada 11.septembrī J.Kuklis iesniedzis prokuroram pieteikumu, kurā cita starpā lūgts: 1) precīzi noteikt izņemtā šķidruma tilpumu, veicot tā uzmērīšanu; 2) izslēgt no pierādījumu saraksta izņemtā šķidruma eksperta slēdzienu; 3) izbeigt kriminālprocesu. Ar prokurora 2015.gada 16.septembra lēmumu, minētie A.Kukļa pieteikumā izteiktie lūgumi noraidīti.
Kriminālprocesa likuma 335.panta pirmā daļa noteic, ka pieteikums ir apmierināms, ja tas veicina kriminālprocesā nozīmīgu faktu noskaidrošanu, procesā iesaistīto personu un citu personu tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanu.
2015.gada 17.aprīlī kriminālprocesā pieņemts lēmums par J.Kukļa saukšanu pie kriminālatbildības, apsūdzot viņu Krimināllikuma 220.1 panta otrajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 402.pantu, personu sauc pie kriminālatbildības, ja izmeklēšanā savāktie pierādījumi norāda uz konkrētās personas vainu izmeklējamā noziedzīgā nodarījumā un prokurors ir pārliecināts, ka pierādījumi to apstiprina.
Līdz ar to secinu, ka prokurors, pieņemot lēmumu par J.Kukļa saukšanu pie kriminālatbildības, ir izvērtējis izmeklēšanā iegūtos pierādījumus un atzinis tos par pietiekamiem, kā arī ieguvis pārliecību, ka šī persona ir izdarījusi tai inkriminēto noziedzīgo nodarījumu. Atbilstoši minētā likuma 405.panta trešajai daļai, lēmums par personas saukšanu pie kriminālatbildības nav pārsūdzams.
Iesniedzot pieteikumu par kriminālprocesa izbeigšanu, situācijā, kad kriminālprocesā ir pieņemts lēmums par personas saukšanu pie kriminālatbildības, J.Kuklis pēc būtības ir apstrīdējis viņam celtās apsūdzības pamatotību. Šāda apsūdzētās personas rīcība ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 405.panta trešo daļu, kas liedz lēmuma par personas saukšanu pie kriminālatbildības pārsūdzēšanu.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 39., 402., 403., 405.pantā noteiktajam procesuālo pilnvaru apjomam, personas kriminālvajāšanu uzsāk un veic prokurors. Personai, kura īsteno aizstāvību, Kriminālprocesa likums nepiešķir tiesības iejaukties kriminālvajāšanas realizēšanā. Izmantojot Kriminālprocesa likuma 60.2 panta pirmās daļas 8.punktā paredzētās tiesības, apsūdzētais savus paskaidrojumus pēc izvirzītās apsūdzības būtības var izteikt rakstveida paskaidrojumā vai sniedzot liecības pratināšanā.
Vērtējot J.Kukļa darbību kriminālprocesā, secinu, ka apsūdzētais cenšas ar visiem pieejamiem līdzekļiem atspēkot viņam celto apsūdzību un rast argumentus izmeklēšanā iegūto pierādījumu atspēkošanai. Kriminālprocesa likuma 128.panta otrā daļa noteic, ka to cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.
No kriminālprocesa materiāliem redzams, ka prokurors ir izpildījis Kriminālprocesa likuma 412.panta nosacījumus, kas regulē pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanu, nododot lietu tiesai. Atbilstoši norādītā panta pirmajai daļai, tas nozīmē, ka prokurors ir atzinis pierādījumus par pietiekamiem, lai uzturētu apsūdzību tiesā.
Pēc iepazīšanās ar kriminālprocesa materiāliem, atzīstu, ka prokurors ir pareizi konstatējis pamatu J.Kukļa saukšanai pie kriminālatbildības. Par pamatotu atzīstu arī prokurora doto pierādījumu novērtējumu un saskatu pamatu pirmstiesas procesa pabeigšanai, nododot lietu tiesai. Vienlaicīgi, atzīstu, ka nepastāv pamats pirmstiesas kriminālprocesa un kriminālvajāšanas izbeigšanai.
Pie šādiem apstākļiem, uzskatu, ka J.Kukļa pieteikti lūgumi, kas noraidīti ar prokurora lēmumu, neveicina kriminālprocesā nozīmīgu faktu noskaidrošanu, procesā iesaistīto personu un citu personu tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanu, bet vērtējami kā pretdarbība kriminālprocesam un vērsti uz apsūdzības apstrīdēšanu ar mērķi kavēt pirmstiesas procesa pabeigšanu un lietas nodošanu tiesai.
Ņemot vērā augstāk norādītos apsvērumus, prokurora 2015.gada 16.septembra lēmums par J.Kukļa 2015.gada 11.septembra pieteikumā izteikto lūgumu noraidīšanu atzīts par likumīgu un pamatotu, atstājot to spēkā pilnā apjomā, bet J.Kukļa 2015.gada 25.septembra sūdzība ir noraidīta kā nepamatota.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 345.panta trešajai daļai, sūdzība un uz to sniegtās atbildes kopija, kā arī sūdzības pārbaudes materiāli pievienoti krimināllietai.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 337.panta trešo daļu un 339.panta otro daļu, šajā atbildē ietverto nolēmumu par sūdzības izlemšanu desmit dienu laikā no tā saņemšanas dienas var pārsūdzēt, iesniedzot sūdzību nākamajam amatā augstākam prokuroram - Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokuroram."
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
