Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ventspils brīvostas mājas lapā publicēta vērā ņemama intervija ar Aivaru Lembergu, kurš izsaka neiepriecinošas prognozes par to, kāda ir Latvijas ostu nākotne. Publicējam šo interviju pilnībā.

Šo gadu Ventspils osta uzsāka ar kravu apjoma pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Vai mēs varam runāt par pozitīvu tendenci tranzīta jomā?

– Latvijai tā nav pozitīva tendence. Lieta tāda, ka Krievijas ostās ogļu pārkraušanas jaudas ir nepietiekamas un to izvešanai Krievija ir spiesta izmantot citu valstu ostas, toskait Baltijas valstu. Naftas produktu pārkraušanai Latvijas ostas tiek izmantotas pēc pārpalikuma principa, un šo kravu plūsmas samazināšanās tendence strauji turpinās, bet ar oglēm tas notiek lēnāk. Rīgas termināļi šobrīd netiek galā ar ogļu kravu plūsmu, tādēļ tās nonāk arī Ventspilī, līdz ar to šogad ir vērojams kravu apgrozījuma pieaugums. Turklāt pagājušajā gadā ziemas mēneši bija ļoti vāji ostas termināļiem, tādēļ šogad ir plusi.

Domāju, ka ilgstoši šī dinamika nesaglabāsies – ne ilgāk kā trīs četrus gadus. Somu līcī tiek būvēti jaudīgi termināļi, turklāt jau sen pieteiktais terminālis Murmanskā, cik man zināms, virzās uz priekšu, kā arī Tamaņas pussalā tiek apgūti miljarda kapitālieguldījumi pārkraušanas jaudās. Vēl Jeļcina laikā tika pieņemta programma Par Krievijas jūras flotes atdzimšanu, kurā ir sadaļa arī par ostām. Krievijas transporta sistēmas attīstības plānos Baltijas valstis ir apzīmētas ar baltu plankumu. Krievijas transporta sistēma savā attīstībā orientēta vai nu uz Somu līci, vai uz Baltkrieviju un caur to – uz Eiropu, tikai ne uz Baltijas valstīm. Tādēļ, izanalizējot Krievijas plānus, mēs pirms 17 gadiem izdarījām to, ko varējām izdarīt ar saviem ierobežotajiem resursiem, – sākām attīstīt industriju.

Vai tas nozīmē, ka Ventspils zaudē savu vēsturisko vietu tradicionālo masveida kravu – ogles, naftas produkti – tranzītā?

– Ir jāsaprot, ka masveida kravu ostā kļūs arvien mazāk. Kādreiz ostā pārkrāva jēlnaftu, zemas kvalitātes dīzeļdegvielu un nelielus benzīna apjomus, bet tagad naftas produktu masveida kravas aizvieto naftas ķīmija ar daudz izteiktāku smaku nekā iepriekšējās kravas, ko sajutuši arī ventspilnieki, bet naftas vispār nav. Tādēļ no kompānijām, kas pārkrauj naftas produktus, virs ūdens paliks tās, kuras būs spējīgas attīrīt savas cauruļvadu sistēmas katrai jaunai kravai, bet tās, kas cerēs uz masveida kravām, neizturēs konkurenci.

Ja paraugās uz Somijas ostu darbības rezultātiem, tad tur ir liels naftas produktu pieaugums, jo ģeopolitiski attiecības starp Krieviju un Somiju ir daudz lietišķākas, pragmatiskākas un mazāk rejošas, es teiktu, nekā Latvijai ar Krieviju. Tādēļ, ja ir izvēles iespēja, Latvija paliek pēdējā, lai gan Somijas ostu pakalpojumi ir dārgāki nekā Latvijas.

Tomēr ostu infrastruktūra visus šos gadus attīstās; tas nozīmē, ka tiek domāts arī par papildu vai jaunām kravām?

– Ja Krievijā saglabāsies pašreizējais attīstības temps – apmēram 2% gadā –, tad kravu pieaugums tās ostās veidos aptuveni 4% gadā. Lai tiktu galā ar tādu kravu pieaugumu, Krievijā reizi divos gados ir jāuzceļ jauna osta, savukārt, ja attīstība būs 6% gadā, tad ir jāuzbūvē jauna liela osta katru gadu. Tas nav vienkārši. Šobrīd ekonomiskās sankcijas dzēš šo deficītu, taču lielas politikas spēlē viss var mainīties. Mūsu pieeja ir tāda: mēs piesaistām Eiropas Savienības naudu ostas infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai, lai nākotnē nevajadzētu tērēt tam pašu līdzekļus. Aizvadīto divdesmit gadu laikā Ventspils ostā ir uzbūvēti seši jauni jaudīgi termināļi tādām kravām, kādu agrāk pie mums nav bijis, – graudu, Noord Natie Ventspils Terminals, terminālis starp tiltiem, sulu un citi. Tomēr, neraugoties uz jauno termināļu parādīšanos, kravu apjoms samazinās, bet kopējais nodarbināto skaits ostas termināļos samazinājies teju par diviem tūkstošiem cilvēku. Savukārt pārstrādes rūpniecībā darba vietu skaits pieaudzis teju par diviem tūkstošiem.

Līdztekus attiecībām ar Krieviju un tās plāniem saistībā ar savu ostu attīstību kādi vēl faktori ietekmē Latvijas tranzītu?

– Tādu faktoru ir daudz. Lielu lomu spēlē ģeopolitiskais faktors. Latvijas tranzītam ir izdevīgas sliktas attiecības starp Krieviju un Ukrainu. Taču atcerēsimies, ka Ministru prezidents Kučinskis pirms diviem gadiem pasludināja politisko lēmumu par to, ka Latvija vairs nebūs tilts starp Austrumiem un Rietumiem. Latvijas politiskā vadība atteicās no dabas dotas privilēģijas, un līdz ar to Latvija atteicās arī no savas vietas starptautiskajā darba sadalē. Tranzītu tāpat negatīvi ietekmē banku krīze, toskait arī Kučin­ska valdības lēmums par to, ka nerezidentu īpatsvars starp Latvijas banku klientiem nedrīkst pārsniegt 5%. Lielākā daļa ostu termināļu klientu ir no nerezidentu valstīm. Kā lai viņi norēķinās ar termināļiem, ja viņiem Latvijas bankās nevar būt savu kontu?

Situāciju Ventspilī ievērojami pasliktina arī tas, ka tādās kompānijās kā VentbunkersVentspils tirdzniecības ostaKālija parksNoord Natie Ventspils TerminalsBaltic Coal Terminal šobrīd ir ļoti vājš menedžments, ko vada starptautiskais blēdis Ostaps Benders jeb Rūdolfs Meroni. Termināļu vadīšana ir ļoti neprofesionāla, ar dažādu shēmu izmantošanu, kuras, iespējams, bija pieņemamas pirms divdesmit trīsdesmit gadiem, taču absolūti nav pieņemamas pasaulē šobrīd. Tādēļ termināļu darbības rezultāti ir pat sliktāki, nekā to pieļauj starptautiskā konjunktūra.

Terminālī Kālija parks kādreiz pārkrāva teju piecus miljonus tonnu mēslojuma gadā, bet tagad – tikai ap trīssimt tūkstošiem. Kālija sāls – ne tonnas. Toties Klaipēda pārkrauj desmit miljonus tonnu mēslojuma gadā. Rūdolfs Meroni sabojāja attiecības ar Baltkrieviju, un jau desmit gadus mēslojumi Ventspilī gandrīz nenonāk, lai gan ostas infrastruktūras nomas līgumā ir norādīts, ka tā ir paredzēta tieši kālija mēslojumu pārkraušanai. Man ir zināms, ka gan Krievijas kompānija Uralkaļij, gan Belaruskaļij gribēja pārkraut savus mēslojumus Ventspilī. Taču no tā nekas nesanāca, jo ceļā stāv barjera – Rūdolfs Meroni. Šo barjeru var pacelt tikai Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra, bet tā nedara.

Jūs vaicāsiet, kāpēc tādā gadījumā renovēt molus ostā? Tās ir hidrobūves, kas tika ekspluatētas desmitiem gadu bez kapitālā remonta, un tām ir vajadzīgi kapitālieguldījumi. Neatkarīgi no tā, vai jūs pārkraujat vienu miljonu tonnu vai trīsdesmit miljonus, ostai ir vajadzīgi moli, dziļumi, navigācijas sistēma, loču dienests un kapteiņdienests.

Cik pamatotas ir Latvijas tranzīta cerības saistībā ar Ķīnas kravām?

– Šīs cerības mēs saistām ar iespējām attīstīt jauno Ziemeļostu. Kā zināms, Ķīna par savu stratēģisko partneri austrumos izvēlējusies Baltkrieviju, kur netālu no Minskas tiek būvēts milzīgs industriālais parks Lielais akmens. Latvija var cerēt uz ķīniešu kravām, kas tiks virzītas uz Skandināviju, taču mums vajadzēs konkurēt ar Klaipēdu. Tā kā visīsākais Latvijas savienojums ar Skandināviju ir caur Ventspili, tad mēs arī ceram uz ķīniešu kravām. Tiesa, jebkāda mums labvēlīga progresa šajā jautājumā šobrīd vēl nav. Jebkurā gadījumā tās nebūs masveida kravas, ne miljoni tonnu, tādēļ tās nevarēs aizvietot zaudētās tranzīta kravu plūsmas.

Vai ir kāda virzība Ziemeļostas projektā?

– Mūsuprāt, vienīgais investors jaunās ostas celtniecībā var būt tikai Ķīna. Ventspils sadarbojas ar divām pilsētām Ķīnā – parakstīti līgumi, notiek regulāri kontakti, taču rezultātu pagaidām nav. Tur ir jābūt no­pietnam ģeopolitiskam lēmumam no Ķīnas puses. Taču, ja mēs neko nedarīsim, tad pilnīgi noteikti nekā nebūs, bet, ja rīkosimies, tad ir cerība, ka kādreiz nākotnē, iespējams, atradīsim partneri Ķīnā. Ātrus rezultātus tik grandiozos projektos nevar gaidīt. Ir vajadzīga pacietība. Un vēl – vai atļaus ASV, jo starp tām un Ķīnu pastiprinās ekonomiskais un ģeopolitiskais konflikts. Nedrīkst neņemt vērā arī to, kāda būtu Krievijas attieksme pret šādu projektu, jo ķīniešu kravām, pirms tās nonāks Latvijā, vajadzēs šķērsot Krieviju.

Latvijas ostas varētu cerēt uz iekšējām kravām, kas tiek saražotas valstī.

– Latvijā tādu kravu īpatsvars ir ļoti mazs. Lietuvā tautsaimniecība ir vērienīgāka nekā pie mums, un tur ir tikai viena osta. Pēc manā rīcībā esošas informācijas, Lietuvā tranzīts kopējā kravu apgrozījumā sastāda 36%, iekšējo kravu īpatsvars – 64%, bet pie mums ir otrādi: tranzīts – 68%, iekšējās kravas – 32%.

Vai Ventspils var cerēt uz papildu kravām saistībā ar projektu Rail Baltica?

– Rail Baltica, drīzāk, atņems mums kravas, nevis piegādās, jo daļu kravu uz Eiropu nogādās pa dzelzceļu, nevis caur ostām. Ieguvēja būs Rīga, kur pārkraus kravas. Latvijas valdība raugās uz šo projektu atrauti no pārējās tautsaimniecības un nav analizējusi Rail Baltica ietekmi uz Liepāju, Ventspili un visu Kurzemi kopumā. Ekonomiska pamatojuma projektam Rail Baltica nav, tas ir politisks projekts. Padomājiet paši: pusmiljards tiks tērēts tikai tam, lai no dzelzceļa stacijas Rīgā nokļūtu lidostā par piecām minūtēm ātrāk nekā ar taksometru!

Kādas ir jūsu prognozes Latvijas tranzītam un ostām, toskait Ventspils, tuvākajiem gadiem?

– Ventspilij, protams, nav citas alternatīvas, kā vien rūpēties par tranzīta saglabāšanu. Taču, tā kā vietējā vara un Ventspils brīvostas pārvalde nenodarbojas ar komercdarbību, tad reālas ietekmes uz šo procesu mums nav. Viss ir privāto kompāniju rokās. Mūsu vēlēšanās – saglabāt tranzītu un attīstīt industriju. Taču reālijas ir tādas, ka, ja privātie termināļi pārkraus 20 miljonus tonnu kravu gadā, tas būs labi. Baidos, ka pēc trīs četriem gadiem arī šis apjoms sāks samazināties.

Vai ir vērts tranzīta nozarei un ostām gaidīt palīdzību no valdības?

– Aptuveni pirms diviem ar pusi gadiem es runāju ar toreizējo premjerministru Kučinski par to, ka tām teritorijām Latvijā, kas spēlē ievērojamu lomu tranzītā, ir vajadzīga īpaša atbalsta programma. Mēs piedāvājām savu redzējumu, kāds varētu būt tas atbalsts. Runa ir par atbalstu Daugavpilij, Rēzeknei, Jēkabpilij, Jelgavai, Liepājai, Ventspilij un Rīgai. Diemžēl mūs nesadzirdēja. Pašreizējā valdībā šajā ziņā arī nekas nemainās. Tādēļ mēs varam rēķināties tikai ar savām iespējām un Eiropas fondu finansējumu. Lai kompensētu zaudējumus no kravu samazinājuma termināļos, mums ir jābūvē jaunas ražošanas ēkas. To mēs arī darām. Šobrīd sākam būvēt trīs jaunas rūpnieciskas ēkas.

Pārpublicēts no http://www.portofventspils.lv/

Novērtē šo rakstu:

30
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kņada

FotoKatrs no mums kaut reizi ir mēģinājis sākt jaunu un skaistu dzīvi. Dažam pietika ar vienu mēģinājumu, cits to darīja vairākkārt, bet vēl kāds to dara, tas ir, mēģina nepārtraukti.
Lasīt visu...

8

Aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu nekavējoties darīt visu ko tādu, ko viņš noteikti nedarīs

FotoMēs, Lietuvas, Polijas, Latvijas un Igaunijas prezidenti kā Baltkrievijas kaimiņi un kā NATO un ES dalībvalstis vēlamies, lai Baltkrievija būtu stabila, demokrātiska, neatkarīga un pārtikusi valsts. Tādēļ mēs aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu:
Lasīt visu...

21

Provinces pensionāra vēstule pakaļpalicējiem Rīgā

FotoMierīga varas maiņa, bez skandāla un klopes, saskaņā ar brīvu vēlēšanu rezultātiem jau izsenis tiek dēvēta par demokrātijas svētkiem. Šāds prieka brīdis gaida rīdziniekus jau pēc dažām nedēļām. Par Rīgas iepriekšējās politstruktūras sabrukumu vairs nešaubās neviens, un tagad vēlētāju rokās būs sastutēt jaunu. Ne nu gluži pašiem, bet caur vēlētiem priekšstāvjiem.
Lasīt visu...

21

Kam ir izdevīgi popularizēt tautu izšķīšanu "kausējamā katlā"

FotoTautas brīvība ir atkarīga no nacionālās identitātes spēka. Identitāte ir vērtību sistēma. No vērtībām izriet griba un rīcība - nepakļauties apspiestībai, cīnīties, upurēties.
Lasīt visu...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanās ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

Latvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā,...

Foto

Par dzīves mērķiem un jēgu

Kas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam...

Foto

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

Rīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča...

Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...