Iesaki rakstu: 
Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem manā dzīvē - stingrs pārliecībā, bet ne uzbāzīgs, pārliecināts, bet ne augstprātīgs, vienmēr uzmanīgs klausītājs. Viņš nekad nerunāja skaļi. Skaļi un trāpīgi bija viņa vārdi, kurus viņš lietoja. Viņš nekad nerunāja pirmais.
Profesors nogaidīja, līdz visi bija izteikušies, un, kad likās, ka lēmums bija pieņemts, lēni cēla roku un gandrīz vienmēr apgāza izteiktās patiesības. Kad viņa argumenti netika uzklausīti, viņš nestrīdējās, bet atļāva pārējiem kļūdīties. Viņam bija spēja uz lietām skatīties citādāk - no viņam vien zināma leņķa. Jo vairāk es profesoru iepazinu, jo labāk sapratu, ka viņš negribēja izlikties, būt gudrāks par citiem, bet vienmēr bija labāks pats par sevi.
Viņš bija izsmalcināti asprātīgs.
Uz jautājumu “Vai tie kungi, kas ir ar Jums, arī ir ebreji?” viņš atbildēja:
- Nē, viņi ir labāki nekā ebreji!
- Kas var būt labāks par ebreju?!
- Ebreju draugi!
Reiz kāds jautāja - Mavrik, tu slikti jūties?
- Nē! Es vienkārši esmu ebrejs!
Profesors piedzima gadā, kad dzima Latvijas valsts. Tāpat kā Latviju arī viņu nekādi politiskie režīmi nespēja nedz saliekt, nedz salauzt. Mavrika Vulfsona loma Latvijas neatkarības atgūšanā ir neatkārtojama. 1988.gada 2.jūnijā Vulfsona runa LPSR Radošo savienību plēnumā burtiski „uzspridzināja” Latvijas sabiedrību. Ar vēsturiskiem faktiem viņš pierādīja, ka 1940. gadā Latvija tika varmācīgi pievienota Padomju Savienībai. CK pirmais sekretārs Boriss Pugo paziņoja, ka Vulfsons esot „nogalinājis Padomju Latviju”, bet pateicīgie rīdzinieki viņa mājas kāpņu telpu noklāja ar ziediem.
Boriss Pugo toreiz nesaprata, ka, „nogalinot Padomju Latviju”, Vulfsons sāka drupināt PSRS. Bija vajadzīga milzīga politiska un cilvēciska drosme, lai no PSRS tautas deputātu tribīnes 1989.gadā Maskavā runātu par noziedzīgo Ribentropa-Molotova paktu. Profesoram tā bija!
1990.gada 4.maijā Mavriks Vulfsons balsoja par neatkarību un kļuva par Dziesmotās revolūcijas simbolu.
Vēl Tautas frontes laikā mēs, ebrejs Mavriks Vulfsons, krievs Vladlens Dozorcevs un polis Jānis Jurkāns, braukājām pa pasauli un stāstījām, ka Latvija atjauno iekļaujošo demokrātiju, kur visi ļaudis baudīs vienlīdzīgas pilsoniskās tiesības.
Visgrūtāk mums klājās trimdas latviešu saietos. Tur aizdomu sadzeltajiem latviešiem bija grūti noticēt gadiem lolotajai iespējai atgriezties brīvajā dzimtenē. Profesoram pārmeta visus iespējamos boļševiku grēkus. Viņa bībeliskā patiesība "nav grēks tur būt, grēks ir tur palikt" lika aizdomāties ne vienam vien tautietim.
Tas bija laiks, kad Gorbačovs baudīja pasaules apbrīnu par reformām PSRS un ārpolitikā, sevišķi pēc Vācijas apvienošanas. Vēl kā PSRS tautas deputāts profesors Vulfsons bieži tikās ar Gorbačovu. Ārvalstu politiķi un diplomāti ar lielu interesi uzklausīja profesora analīzi ar precīzām prognozēm par PSRS iekšpolitiskajiem un ārpolitiskajiem procesiem.
Es nezinu nevienu, kurš būtu tik lielā mērā veicinājis latviešu - ebreju attiecību sakārtošanu, kā to darīja Mavriks Vulfsons. Esmu bijis liecinieks viņa uzstāšanām ASV un Kanādas sinagogās, kur viņš lepni stāstīja, ka ebreju skola, kas dibināta 1989.gadā Rīgā, bija pirmā vispārizglītojošā ebreju skola tā dēvētajā PSRS teritorijā.
Šīs ir mazas epizodes no profesora bagātīgās politiskās dzīves.
Pēc kādas tikšanās Vācijā, kur tika izteikta gatavība atbalstīt mūs ceļā uz neatkarību, profesors teica: TAS, KURŠ PALĪDZ PIRMAIS, PALĪDZ DIVTIK. Šo patiesību es pateicībā attiecinu arī uz manu Skolotāju Mavriku Vulfsonu.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
